Kā iegūt toni 0
Tad nu pa mazam marcipāna gabaliņam eksperimentēju, kādas krāsas izdodas ar biešu sulu un dabiskajām krāsvielām. Krāsvielu, vienalga, vai tā būtu pirktā vai biešu sula, liek pa pāris pilieniem, tad marcipāna pikuci kārtīgi samīca, lai krāsa veidotos vienmērīga, tad atkal piepilina krāsu. Ja uzreiz piepilinās daudz, nekas nesanāks. Marcipānam klāt jāliekot pūdercukurs (puse uz pusi; es gan tik daudz neliku).
Finālā ar biešu sulu krāsoju lielāko daļu glazūras – pamatni, manuprāt, iznāca smuks tonis. No dabiskajām krāsvielām, ko pamēģināju, pietiekami spilgti sanāca dzeltenā un sarkanā, diezgan gaiša bija lillā un zaļā, un brūnā sanāca nekāda. Tortes krāsas atsevišķi, manuprāt, izskatās smuki un gaumīgi, droši vien, ja blakus noliktu citplanētiešu krāsu torti, tad šī krāsu ziņā nobālētu.
Kādu torti zem glazūras?
Pašu torti apakšā var izvēlēties jebkādu. Tomēr smukāka virsiņa sanāks, ja zem tās būs gludu kūka.
Ja izvēlas cukura mastiku, visur brīdina, ka tā nedrīkst saskarties ar putukrējumu. Par marcipānu to neatradu, tomēr virsmu vienalga nesmērēju ar putukrējumu, jo tas nebūtu tik līdzeni, manuprāt.
Video padomos vispār nereti izmanto milzu kēksu bez mitrā pildījuma. Visur minēts, ka glazūras izcels katru negludumu, un tā arī ir. Es tomēr izvēlējos klasiskos biskvītus – man bija četras kārtas – pārklāju tās ar brūklenēm un biezpienu, kas saputots ar putukrējumu (izņemot augšējo kārtu). Atzīšos, vienai kārtai apdega maliņa, to nogriezu, līdz ar to kūkas sāns nedaudz pabrauca zemāk (putukrējums situāciju neglāba) un tajā sānā kūkai bija lielāks negludums.
