Algas no 400 eiro 8
Dodos citā telpā, kur rindiņā aiz galdiem sēž trīs uzņēmīgi lauksaimnieki, kas meklē darbiniekus. SIA “Garīši” uz galda sakrāvuši svaigas bietes, kāpostus un dažāda izmēra spaiņus, kuros sapildīti jau sautēti kāposti. Ražošanas vadītāja Iveta Kuivinska laipni paskaidro, ka ir nepieciešami darbinieki noliktavā un kāpostu sautētāji. Viņiem ir arī dzīvoklis, ja man nav, kur palikt. Citi mazliet pieticīgāki, jo neizrāda savu produkciju, bet sēž pie baltām lapelēm, kur virsū ir saimniecības nosaukums. “Migl Dārzos” darbiniekus meklē tikai nākamajā gadā, kad būs jāpalīdz lasīt zemenes, kas man īsti neder. ZS “Laivenieki” saimniece Daina Laiveniece apgalvo, ka meklē traktoristus un saimnieces, kas spētu palīdzēt ikdienas darbos siltumnīcās, ar attiecīgu izglītību. Viņa man silti iesaka kā jaunietei meklēt darbu pēc savas profesijas, jo laukos darbs patiešām ir grūts.
Sarunas raitāk vedās ar SIA “Dižcildi” pārstāvi Daini Zaueru. Viņš man atzīst, ka sievietes uzņēmumā cenšas nediskriminēt, bet šoreiz tā sanākot, jo vairāk meklējot tieši stipros vīrus, kas māk braukt ar traktoriem, ko es, protams, nemāku. Taču viņš stāsta, ka tagad komplektējot grupu, kas no septembra līdz rudenim varētu apzaļumot apkārtni, proti, stādīt 1800 tūjas. Taču viņš, raugoties uz maniem nagiem, atkārto, ka tas darbs patiešām ir grūts. Sarunas beigās mēs apmaināmies ar kontaktiem, ja nu tomēr es varētu kādreiz būt tūju stādītāja.
Jāteic, ka darba biržas piedāvājumā es biju gaidījusi kaut ko vairāk. Protams, algas, ko viņi sola, nav peļamas – 400 eiro un uz augšu, bet piedāvājums varēja būt lielāks, jo bija tikai seši darba devēji. Tā jau teic, ka darbā ņem cilvēkus ar pieredzi un tik jaunu skuķi kā mani neviens neuztver nopietni. Varbūt jāsāk domāt, ka paralēli iegūtajām B kategorijas tiesībām jānokārto arī traktorista tiesības. Biržas laikā salīgts ar sešiem darbiniekiem. Varbūt nākamās būs rezultatīvākas.
