Eksperimenti ar valdības veidošanu beigušies 8
Četri labēji centriskie politiskie spēki vienojušies par nākamās koalīcijas kodolu un 4. janvārī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni informēs, kura “Jaunās Vienotības” (“JV”) premjera kandidāta vadībā divu nedēļu laikā plāno izveidot valdību. Saeima par to varētu balsot janvāra otrajā pusē.
Koalīcijā “laipni aicināta arī “KPV LV””, kā sacīja “JV” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis. Taču, ja tā izšķirsies palikt opozīcijā, tad Jaunā konservatīvā partija (JKP), “Attīstībai/Par!” (“AP”), Nacionālā apvienība (NA) un “Jaunā Vienotība” aicinās Saeimu lemt par uzticību valdībai, kuru atbalsta 50 deputāti. Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) piedāvājums pievienoties koalīcijai nav izteikts.
Partijai “KPV LV” vairs netiks dota iespēja bremzēt valdības veidošanas procesu, bet tiek piedāvāts iekļauties koalīcijā, jo tāda ir bijusi arī vēlētāju griba – redzēt varā jaunos politiskos spēkus.
“Mēs vēlētos, lai “KPV LV” būtu valdībā,” uzsvēra arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Pēc vēlēšanām Nacionālā apvienība bija noskaņota atbalstīt tikai stabilu vairākuma koalīciju ar vismaz piecām partijām. Taču tagad esot cita situācija. I. Mūrniece norādīja, ka vilcināties vairs nevar, jo “cilvēki gaida valdību”. Saeimai ir jāpieņem ne tikai 2019. gada valsts budžets, bet ir arī vairāki citi svarīgi uzdevumi. No Ministru kabineta sagaida arī “Moneyval” komitejas ekspertu rekomendāciju ieviešanu. Runa ir par pasākumiem, kas jāveic, turpinot reformas Latvijas finanšu sektorā, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Tāpēc Saeima tiks aicināta balsot par valdību arī tad, ja tai būs tikai 50 balsis. “AP” līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce ir pārliecināts, ka tā gūs klātesošo deputātu vairākuma atbalstu. “Tas prasītu augstu mobilizācijas pakāpi, sarežģītos jautājumos būtu jārunā ar opozīciju, bet durvis “KPV LV” ir atvērtas,” piebilda J. Pūce.
Ja Ministru kabinetu apstiprina, tad to nogāzt varētu tikai no iekšpuses, jo neuzticības balsojumam būtu nepieciešama vismaz 51 balss. Latvijā jau ir bijušas vairākas mazākuma valdības. Piemēram, par Māra Gaiļa (“Latvijas ceļš”) valdību 1994. gada septembrī nobalsoja 49 deputāti. Saeimas atbalstu guva arī premjera Aigara Kalvīša (Tautas partija) aicinātie ministru kandidāti 2006. gada aprīlī pēc “Jaunā laika” aiziešanas no koalīcijas – par viņiem nobalsoja tikai 46 deputāti, bet tas bija vairākums no klātesošo deputātu skaita.
“KPV LV” galīgo lēmumu pieņems 3. janvārī frakcijas sēdē. Taču viens no tās līderiem Aldis Gobzems svētku brīvdienās izplatīja paziņojumu, ka aicinās frakciju neatbalstīt valdību, kuru vada “Jaunā Vienotība”, kas esot vēlēšanās zaudējusi.
Ja “KPV LV” tomēr izšķirsies pievienoties pārējiem spēkiem, tad premjera kandidāts varētu būt Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (“JV”), kurš bija gatavs vadīt tikai stabilu vairākuma koalīciju. Ja tā nolems palikt opozīcijā, tad tā būšot jauna situācija. Tad kā premjera kandidāts, visticamāk, tiks nosaukts cits “JV” politiķis.
Pagājušā gada nogalē bija minēti divi pretendenti – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Līdz šim šķērslis “KPV LV” dalībai valdībā bija tās lēmums nominēt iekšlietu ministra amatam A. Gobzemu, kuru frakcija nebija gatava nomainīt arī pēc tam, kad K. Kariņš kā varbūtējais premjera kandidāts šo iespēju noraidīja. Partiju pārstāvji arī norādīja, ka atbildības jomu pārdale netiek plānota.
A. Latkovskis redz “KPV LV” deputātu un biedru vidū vairākus šim postenim piemērotus pretendentus, par ko pārliecinājies, strādājot ar viņiem kopā Saeimā. Varēja noprast, ka runa ir par Saeimas deputātiem Aldi Blumbergu un Ralfu Nemiro, kuri ir juristi. Abi iepriekš jau neformāli bija minēti kontekstā ar šo posteni.
“KPV LV” frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs žurnālistiem sacīja, ka “KPV LV” vēlas iesaistīties valdībā un neformālās konsultācijās ir apspriesti arī kompromisi. Taču viņš skaidri neatbildēja, vai partija varētu nomainīt iekšlietu ministra kandidātu. “Nevaru teikt ne “jā”, ne “nē”, ne melns, ne balts,” piebilda A. Zakatistovs.
Pagājušā gada pēdējā darbdienā Valsts prezidents R. Vējonis tikās ar visu sešu partiju pārstāvjiem. “Ir saņemti pozitīvi signāli un arī Valsts prezidents neizskatījās bēdīgs,” pēc tikšanas ar R. Vējoni sacīja A. Latkovskis. Vēlāk tam apstiprinājums bija izteikts arī Valsts prezidenta paziņojumā, kurā bija norādīts uz “nozīmīgu progresu partiju sarunās”, kas dodot cerības janvārī apstiprināt valdību.
ZZS frakcijas vadītājs Uldis Augulis, kurš joprojām ir arī satiksmes ministrs, sacīja, ka ZZS joprojām ir gatava iesaistīties koalīcijā, “ja kāds to vēlas darīt kopā ar mums”· Taču, ja tā paliks ārpusē, tad būšot ļoti spēcīga opozīcija, brīdināja U. Augulis. Viņš piebilda: “Mums svarīgi – ar vai bez ZZS, bet, lai tiek izveidota valdība, kas var pilnvērtīgi strādāt.”
