Kā audzēt bioloģisko soju? Atbild eksperts 0
Jautājums. Kā audzēt bioloģisko soju lopbarībai? AUSMA JELGAVAS NOVADĀ
Latvijas apstākļos soju iespējams audzēt, sējot agrīnas šķirnes. Šis vērtīgais pākšaugs ir noderīgs gan bioloģiskai, gan integrētai audzēšanai, jo salīdzinājumā ar lopbarības pupām sojas pupiņās ir vairāk proteīna. Turklāt, sējot šo tauriņziedi, augsnē tiek uzkrāts slāpeklis, ko var izmantot nākamie kultūraugi.
Latvijā projektā Jaunas tehnoloģijas un ekonomiski pamatoti risinājumi vietējās lopbarības ražošanai cūkkopībai: ģenētiski nemodificētas sojas audzēšana Latvijā šogad tika veikti izmēģinājumi, lai izvērtētu piemērotākās šķirnes un agrotehniku lopbarības sojas audzēšanai bioloģiskajās un integrētajās saimniecībās. Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Inga Jansone par piemērotākajām Latvijas apstākļiem uzskata Igaunijā izveidoto šķirni ‘Laulema’ un Polijā radīto ‘Lajma’, tās ir visagrīnākās šķirnes un spēj izveidot labu ražu.
Lai sojai veidotos pākstis un no tām nokultu pienācīgu ražu, svarīgs faktors ir daudz saulainu dienu. Ja vasara ir vēsa un lietaina, soja ienākas sliktā kvalitātē, raža ir mazāka par tonnu no hektāra. Šķirnei ‘Laulema’ agrākais kulšanas laiks pie mums bijis septembra pirmajā dekādē, šķirnei ‘Lajma’ tas atšķiras tikai par pāris dienām.
Labs sojas priekšaugs ir labība. Nav ieteicams sēt pēc tauriņziežiem, jo pākšaugi augsnē uzkrāj slāpekli. Soju var audzēt vairākus gadus pēc kārtas vienā vietā, bet tas palielina risku izplatīties kaitēkļiem un slimībām. Tāpēc vēlams ievērot piecu gadu intervālu starp sojas sējumiem.
Sojai piemērota labi iekultivēta, organiskām vielām bagāta augsne ar pH virs 6. Atšķirībā no krūmu jeb šabeļpupiņām soja nav tik jutīga pret aukstu-mu, tādēļ to var sēt jau maija pirmajā dekādē, kamēr augsne vēl mitra. Jārēķinās gan, ka pavasara salnas mēdz bojāt augu virszemes daļas.
Literatūrā ir ieteiktas dažādas izsējas normas, sākot no 30 līdz pat 120 dīgstošām sēklām uz kvadrātmetru. Izsējas normu nosaka šķirņu īpašības. Stendē, realizējot projektu, abas šķirnes sēja pa 60 sēklām uz kvadrātmetru. Sojas sēklu liek zemē 2–3 cm dziļumā.
Pirms sējas soja jāapstrādā ar gumiņbaktēriju Bradyrhizobium japonicum preparātu HiStick. Tādējādi pie auga saknēm veidojas gumiņi, kuros atmosfēras slāpeklis pārveidojas augiem pieejama formā. Šie mikroorganismi Latvijas augsnēs nav sastopami. Veģetācijas periodā galvenie kopšanas darbi ir nezāļu apkarošana, augsni rušinot. Soju novāc, kad pākstis ir sausas. Raža var būt 0,5–2 tonnas no hektāra.
