Foto: SHUTTERSTOCK

Zinātnieki secinājuši, ka nav iespējams pilnībā uzticēties cilvēku paustajam par pagātnes notikumiem 68

Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Nosaukti trīs cilvēka dzīvībai visbīstamākie pārtikas produkti 11
Veselam
Pat neliela deva var izraisīt problēmas: ārsti brīdina par populāra bezrecepšu medikamenta iespējamiem bīstamajiem blakusefektiem
Kokteilis
Šīs lietas bieži tiek dāvinātas dzimšanas dienā – tas ir stingri aizliegts
Lasīt citas ziņas

Vienā no jaunākajiem pētījumiem zinātnes ļaudis sapulcināja vienkopus 52 cilvēkus nolūkā pamatīgi izpētīt viņu bērnības atmiņas.

Iepriekš pētnieki lūdza eks­perimenta dalībnieku vecākus atbildēt uz virkni anketas jautājumu, atceroties dažādus reālus savu bērnu dzīves notikumus un vienlaikus arī izdomāt vismaz divus nebijušus, bet maksimāli ticamus notikumus. Pēc tā visi kopā pārliecināja dalībniekus noticēt, ka izdomātās atmiņas patiešām ir reālas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Var piebilst, ka viltoto atmiņu klāstā bija gadījumi, kas saistīti ar to, kā bērni apmaldījušies kopīgas atpūtas laikā, aizmukuši no mājām vai arī pārdzīvojuši iemīļota mājdzīvnieka nāvi.

Pēc tā pētnieki veica virkni sarunu ar visiem 52 eksperimenta dalībniekiem, uzklausot viņu atmiņas par dažādiem pagātnes notikumiem. Pēc trim tādiem seansiem vairāk par pusi (gluži precīzi – 56%) dalībnieku patiešām jutās noticējuši, ka viņu dzīvē notikuši tie atgadījumi, kas patiesībā ir izdomāti.

Tostarp pētnieki apgalvojuši, ka viņi spējuši arī likvidēt viltus atmiņas, taču tā arī nepavēstot dalībniekiem, tieši kuras tās bijušas. Vienā gadījumā pētnieki aicināja dalībniekus atcerēties notikuma avotu (fotogrāfija, video vai agrāku laiku stāstījumi ģimenes locekļu izpildījumā), un tikai tad daudzi atskārtuši, kuri no attiecīgajiem gadījumiem patiesībā nav notikuši.

Saistībā ar to, ka dažādu notikumu atkārtota atcerēšanās arī dažkārt mēdz izraisīt viltus atmiņas, pētnieki aicināja dalībniekus pastāstīt savas atmiņas par notikumiem, un tieši pēc tā daudzi esot sapratuši, kuras no šīm atmiņām nav patiesas.

Rezultātā pētnieki secinājuši, ka šis viņu pētījums ne tikai vienkārši apliecina to, cik lielā mērā cilvēka atmiņas var būt elastīgas, bet arī skaidri norāda uz to, ka nav iespējams pilnībā droši uzticēties nekam no paustā par pagātnes notikumiem, tostarp arī dažādām liecībām tiesas zālē. Proti, ja jau praktiski tik viegli iespējams cilvēkam “iestādīt” viltus atmiņas, tas nozīmē tikai to, ka ar dažādu pietiekami smalku metožu palīdzību jebkuram lieciniekam var pamatīgi sajaukt prātu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.