Eksperimentā noskaidro pēc avārijas atjaunota automobiļa izturību 0
Žurnāla “Top Gear” Baltijas nodaļa sadarbībā ar partneriem Lietuvas Automobiļu savienību (LAS), kompāniju “Lietuvas apdrošināšana”, Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un tehniskās apskates uzņēmumu “Transeksta” sarīkoja unikālu eksperimentu un atklāja, kā automobiļi tiek piecelti no mirušajiem.
Līdz šim neviens ne tikai Baltijā, bet arī visā Vecā kontinenta austrumu daļā nav mēģinājis noskaidrot, kā mainās automobiļa drošība atkarībā no tā vecuma un neizbēgamajām vizītēm servisā.
Lietuva, lietoto auto tranzīta centrāle, ir kļuvusi slavena ar atšķirīgu jaunu un vecu automobiļu reģistrācijas attiecību – tā pēdējos gados bijusi aptuveni 1 pret 20. Šā iemesla dēļ Lietuvas satiksmē esošo vieglo pasažieru auto vidējais vecums – pēc pašām optimistiskākajām prognozēm – ir 14 gadu, un tas ir divtik lielāks nekā citur Eiropā. Tikmēr Latvijā, lietoto un jauno auto reģistrācijai nesasniedzot tik lielu disproporciju, autoparka vecums tik un tā ir neiepriecinoši liels – gandrīz 13 gadu.
Situācija kļūst īpaši sarežģīta, un no smagām traumām neizbēgt, ja avārijā iekļūst automobilis, kas nav dabiski novecojis vai cietis no korozijas, bet ir frankenšteins uz riteņiem, proti, ceļa negadījumā sadragāts un metāllūžņu kaudzē sagriezts automobilis, kas vēlāk reanimēts jaunai dzīvei – sametināts no autokapsētās atrastām virsbūves detaļām un agregātiem.
Lietuvā pat lūžņi, kas izskatās bezcerīgi, atkal kļūst par automobiļiem, kam nav nopietnu šķēršļu atgriezties ielās, turklāt daļa franken- šteinu nemaz nepaliek Lietuvā, bet tiek pārdoti citviet. Arī Latvijā pašreizējā Ceļu satiksmes drošības likuma redakcija neatļauj atteikties no šādu transportlīdzekļu reģistrācijas.
Nodarbošanās ar reinkarnāciju ir labi ieeļļots rūpals, kas ģenerē lielus ienākumus, tāpēc publiskajā telpā it bieži skan atzinumi, ka tādi automobiļi ir racionāla izvēle, kas ļauj kustēties gandrīz visiem, kas vēlas baudīt pārvietošanās brīvību.
Bet vai tiešām tā ir? Vai, iegūdams auto, kas salikts no vairākiem dažādiem spēkratiem, cilvēks ietaupa un ne ar ko neriskē? Vēlēdamies kliedēt šaubas, Baltijas “Top Gear” redakcija sameklēja tipisku Lietuvas autoparka eksemplāru, kas bija iekļuvis avārijā un pieredzējis bojājumus, pēc kuriem nav varējis patstāvīgi kustēties – ir bijis deformēts tā rāmis, salocīti jumta balsti, lonžeroni vai sabojātas citas dzīvībai svarīgas konstrukciju daļas.
Automobilis tika saremontēts, izmantojot visas populārākās un garāžu darbnīcās visbiežāk lietotās automobiļu pārdevēju gudrības, kas ļauj cerēt uz maksimāli lielu peļņu. Tādā remontā parasti neievēro virsbūves remonta tehniskās prasības, neuzstāda jaunus drošības spilvenus un triecienu sensorus, vilto odometra rādījumu utt. Vienīgā prasība pret remonta rezultātu – automobilim jābūt vizuāli pievilcīgam. Pēc tam šis auto tiks nogādāts uz Vācijas autobraucēju kluba ADAC centrālo laboratoriju Landsbergas pilsētiņā Bavārijā, kurā vairākums automobiļu ražotāju izmēģina savus jaunākos modeļus pēc “EuroNCAP” metodikas un saņem novērtējumu pēc slavenās piecu zvaigžņu skalas.
Eksperimentā būs iespējams izvērtēt arī to, kā deformējas kaktu meistaru saremontēta auto virsbūve, kādu ietekmi uz veselību izraisa drošības spilvenu un aktīvās drošības sistēmu demontāža, kā risku ietekmē vecums, korozija utt. Par izmēģinājuma trusīti tika izvēlēts 15 gadus vecs 3. sērijas “BMW Compact”.
Pēc krūmu meistaru tehnoloģijas gandrīz visas bojātās virsbūves daļas vajag sagriezt un to vietā izmantot no autokapsētas atvestas analoģiskas detaļas. “Iztaisnotu dzelzi var atpazīt pat ar neprofesionāļa aci, bet metināšanas pēdas var paslēpt tā, ka pircējs noticēs visām pasakām par bijušo īpašnieku pensionāru nedēļas nogaļu ceļojumiem līdz baznīcai un atpakaļ. Taču tieši nesošo konstrukciju metināšana, drošības spilvenu, drošības jostu spriegotāju amputēšana un citi taupības triki radikāli maina automobiļa pasīvās aizsardzības īpašības,” klāsta Aļģirds. “BMW” tika sagriezts astoņos dažāda lieluma gabalos (priekšējo daļu pilnībā atdalot no rāmja), bet pēc tam ar metināšanas aparāta palīdzību viss atkal salikts kopā. Eksperimentam ADAC laboratorijā sagatavotais auto spīd kā lietoto auto tirgū pirmoreiz nonācis braucamais, tā odometrs rāda agru jaunību apliecinošu nobraukumu, bet spēkrata panelī spīd visi indikatori, neradot ne mazākās aizdomas, ka tajā nav neviena paša drošības spilvena. Par to, kā reanimētajam auto klājās laboratorijā, pastāstīsim nākamreiz.
Viedoklis
CSDD pārstāve Ieva Bērziņa: “Tehniskajā apskatē (TA) tiek pārbaudīts transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis kopumā, t. sk. vizuāli tiek pārbaudīts transportlīdzekļa nesošo elementu tehniskais stāvoklis (dažādu mezglu stiprināšanas elementi, korozija, bojājumi, remontmetinājumu kvalitāte). Jo vairāk transportlīdzeklis remontēts, jo rūpīgāk TA speciālisti to pārbauda, īpašu uzmanību pievēršot metinājuma kvalitātei un nesošo elementu stiprībai. Jāpiezīmē, ka šajā gadījumā gan netiek speciāli pētīts, vai automobilim remontmetinājumi radušies, nomainot korodējušos elementus, vai arī transportlīdzeklis ticis remontēts pēc ceļu satiksmes negadījuma. Jau patlaban spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un tehnisko kontroli uz ceļiem” ir iekļauta norma, ka pēc smagiem ceļu satiksmes negadījumiem drīkst anulēt atļauju piedalīties ceļu satiksmē un TA uzlīmi, savukārt atjaunot to var, veicot apskati. Diemžēl šī norma reāli dzīvē nedarbojas. Tieši tādēļ Auto asociācija kopā ar apdrošinātājiem un par ceļu satiksmi atbildīgām institūcijām ir izveidojusi darba grupu, lai šo normu iedzīvinātu. Kad tā varētu stāties spēkā un ar kādiem konkrētiem nosacījumiem TA uzlīme tiktu anulēta, patlaban nevaram komentēt. CSDD ir pētījis arī Lietuvas praksi šajos jautājumos, tur, pēc mūsu rīcībā esošas informācijas, tikai divi transportlīdzekļi no 100, kam šādi anulēta atļauja piedalīties ceļu satiksmē, pēc tam veic tehnisko apskati un atsāk dalību ceļu satiksmē.”
