Eksotiskie sāgo putraimi 0
“Atceros, ka 60. gados pie mums veikalos bija nopērkami sāgo putraimi. Kas tie tādi un vai tagad vēl kaut kur ir dabūjami? ” Anna Kārseniece Viesītes novadā
Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīcā norādīts, ka sāgo ir no cietes miltiem pagatavots putraimiem līdzīgs produkts. Cieti galvenokārt iegūst no tropos un subtropos augošo sāgo palmu stumbru audiem, šim nolūkam izmanto arī maniokas sakņu (krūms ar ēdamām saknēm), kartupeļu un kukurūzas cieti.
100 grami sāgo satur 94 % ogļhidrātu, 0, 2 gramus olbaltumvielu, 0, 5 gramus šķiedrvielu, 10 miligramus kalcija, 1,2 miligramus dzelzs, nenozīmīgu daudzumu tauku, karotīna (antioksidants), tiamīna (B1 vitamīns) un askorbīnskābes (C vitamīns).
Mazām, baltām pērlītēm līdzīgie sāgo putraimi ir galvenais uztura avots Jaungvinejā, Sumatrā, Borneo, Malaizijā, Maluku un Brunejā. Šo produktu visvairāk eksportē Dienvidaustrumāzijas valstis, bet importē Ziemeļamerika un Eiropa.
Valstīs, kur sāgo putraimi ir ikdienas produkts, no tiem tradicionāli vāra biezputru vai cep plāceņus, bet, piemēram, Lielbritānijā gatavo saldos piena pudiņus.
Tos izmanto ne vien uzturā, bet arī rūpniecībā, piemēram, tekstilšķiedru apstrādei, papīra un etanola ražošanā.
– Sāgo nav mūsu pārtikas produkts, bet, ja kāds to vēlas, var iekļaut savā ēdienkartē, nav nekādu problēmu. Taču šos putraimus diezin vai vajadzētu medīt kā brīnumlīdzekli, – uzsver diētas ārsts Andis Brēmanis. – Auzu, kviešu, rudzu un miežu sastāvā ir olbaltumvielas, uz kurām celiakijas slimniekiem var būt specifiska reakcija, turpretim sāgo putraimi nesatur glutēnu, tāpēc šie cilvēki tos droši var izmantot uzturā.
Padomju gados sāgo putraimi tiešām bija nopērkami arī pie mums, tagad šis pārtikas produkts ir pazudis no veikalu plauktiem, tas nav ne daudzo eko bodīšu plauktos, ne tirdzniecības centru “Stockmann” un “Sky” piedāvājumā. Tiesa, pirms kāda laika “Sky” esot tirgojis sāgo putraimus, bet nelielā pieprasījuma dēļ to pārtraucis darīt.
