Ekskluzīvs dzīvžogs no lēnaudzīgajām īvēm. Kā izveidot un kā kopt? 0
Kuras īvju šķirnes ieteicams stādīt dzīvžogā? GUNTA DURBES NOVADĀ
Dobeles kokaudzētavas “Bīlasti” vadītājs Māris Deičmanis stāsta, ka Rietumeiropā cirptiem dzīvžogiem, kā arī topiārijiem (kociņi ar dažādu ģeometrisku figūru vai dzīvnieku formā veidotiem vainagiem) visvairāk izmanto parasto īvi (Taxus baccata). Pamatforma labi padodas apgriešanai, taču mūsu klimata apstākļos skuju kokam agri pavasarī var apdegt skujas, tāpēc saulainā vietā augošu janvāra beigās vajadzētu ietīt agrotīklā un segumu noņemt tikai aprīļa beigās.
Formējamiem dzīvžogiem piemērotāka ir vidējā īve (Taxus x media) ‘Hicksii’. Tā veido diezgan blīvu, līdz 2,5 m augstu, 40 cm platu vainagu ar zaļu, smalku lapotni un augšup vērstiem zariem. Šķirnei ir laba ziemcietība, var stādīt klajā, saulainā vietā, jo skujas neapdeg.
– Īves ir ļoti lēnaudzīgas, deviņu gadu vecumā izaug vien krūšu augstumā, tāpēc mūžzaļo dzīvžogu var uzskatīt par dārgu un ekskluzīvu. Tas ir daudzu dārznieku sapnis! – piebilst Māris. – Formējamā dzīvžogā īves iesaku stādīt diezgan tuvu, 30–40 cm attālumā citu no citas, lai vainagi ātrāk sakļautos.
Īves labi aug vāji skābās līdz kaļķainās, irdenās mālsmilts vai smilšmāla augsnēs. Ja zeme nav kārtīgi ielabota un vasarā augi cieš no sausuma un barības vielu trūkuma, tiem pazeminās ziemcietība, cieš skujas. Nevajadzētu stādīt vieglās, sausās, nabadzīgās smilts augsnēs, jo tad īves augs ļoti lēni un nespēs parādīt savu dekorativitāti. Lai labāk attīstītos jaunie dzinumi un veidotos kupls vainags, šos skuju kokus apgriež no aprīļa līdz maijam ik pēc 1–2 gadiem. Nogrieztos dzinumus var izmantot pavairošanai ar spraudeņiem.
Īves, tāpat kā citus skuju kokus, ieteicams ik pavasari mēslot ar ilgstošas iedarbības minerālmēsliem. Ja ir dziļš sniegs, kociņi jāsargā no stirnām, citādi tiks nopostīti.
! Cērpamiem dzīvžogiem neder parastā īve ‘Fastigiata Robusta’, kas veido tumšzaļu, blīvu lapotni. Pavasarī kraso temperatūras svārstību dēļ skuju kokam nereti nobrūnē skujas. Bojātais vainags jāapgriež nevis pavasarī, bet jūnijā – jānogaida, līdz sāk dzīt jaunos pumpurus un palēnām nosedz bojātās vietas. Šī šķirne izmantojama vertikāliem akcentiem viegli noēnotās vietās.
