Ekskluzīvi tikai LA.LV! “Labāk nomiršu, nekā kļūšu par krievu!” Ukrainas pilsonis formalitāšu dēļ ir “iesprostots” Krievijā 0
Ar portālu LA.LV sazinājās Ukrainas pilsonis Aleksandrs Juščenko, vēloties dalīties savā neapskaužamajā pieredzē, ko nācies izdzīvot beidzamajā laikā. Šobrīd viņš atrodas Maskavā – bez naudas un bez dokumentiem, bet kā tad viss noticis?
Aleksandrs nav dzimis Ukrainā, bet gan Čehijas galvaspilsētā Prāgā, taču viņa tēvs ir ukrainis. Viņa tēvs, vectēvs un vecvectēvs bijuši Ukrainas virsnieki, mamma – juriste, tāpēc viņu ģimenē allaž esot pieņemts visu darīt pareizi un likuma ietvaros.
Aleksandra vecāki izšķīrušies, viņš kopā ar mammu devies bēgļu gaitās, taču vēlāk izdevies atjaunot kontaktus ar tēvu, kuram šobrīd ir veselības problēmas, tāpēc Aleksandrs vēlas atgriezties Ukrainā, taču tas nav iespējams, jo viņš būtībā ir “iesprostots” Krievijā un, kā apgalvo viņš pats, viņam tiek uzspiest iegūt Krievijas pilsonību.
“Tā kā man rokās šobrīd nav Ukrainas pases (biju to pieteicis neilgi pirms kara sākuma, tēvs iedeva visus nepieciešamos apstiprinājumus), taču mans tēvs ir Ukrainas pilsonis, meklēju palīdzību Latvijas Ārlietu ministrijā, vēstniecībā, jo Latvija ir vienīgā valsts, caur kuru es šobrīd varētu tikt prom no Krievijas, lai dotos uz Ukrainu. Iepazīstoties ar maniem dokumentiem, Latvijas iestādes (pēc saziņas ar Ukrainas iestādēm un pārliecināšanās par manu personību) deva atļauju ieceļot Latvijā, ja man ir derīga identifikācijas apliecība, taču tādas nav, jo esošajai apliecībai ir beidzies termiņš.
Vērsos arī Krievijas Migrācijas dienestā, lai saņemtu atļauju atgriezties Ukrainā, taču saņēmu ziņu, ka man ir jāiegūst Krievijas pilsonība. Krievijas robežsardze mani izlaidīšot no valsts tikai tad, ja man būs derīgi Krievijas pilsonību apliecinoši dokumenti.”
Aleksandrs ir sazinājies ar visām iespējamajām iestādēm, tostarp ar Krievijas prezidenta administrāciju, paziņojot, ka viņš neplāno kļūt par šīs valsts pilsoni un vēlas šķērsot robežu. Vēstulē viņš norādīja, ka, viņaprāt, Krievijā tiek “iesprostots” nelikumīgi.
Esošo situāciju viņš salīdzina ar dzimtbūšanu, jo viņš ir bezizejā. Iepriekš viņš daudz filmējies kā kaskadieris: “Kā brīvu cilvēku un kaskadieri nāve mani nebiedē. Es labāk nomiršu, nekā kļūšu par krievu.”
Aleksandrs arī LA.LV atsūtīja gan savus personu apliecinošus dokumentus, gan kopijas vēstulēm, ko sūtījis iestādēm, cita starpā arī Latvijas Ārlietu ministrijas vēstuli, kas apliecina viņa vārdu patiesumu. Viņš ir gatavs ziņot arī par visu tālāk notiekošo, jo vēlas, lai pasaule uzzina par visām šīm netaisnībām.
“Krievijas migrācijas dienests mūs tur šajā valstī kā vergus, viņi mūs būtībā piespiež iegūt savu pilsonību. Šobrīd esmu apmeties dzīvoklī Maskavā, taču nepatīkamu attieksmi “uz savas ādas” jūtu katru dienu, esmu viņiem “hohols”, kaut kas zemāks par cilvēku. Nezinu, kā tālāk rīkoties, jo man nav ne naudas, ne dokumentu,” nosaka Aleksandrs.
LA.LV turpinās sekot līdzi Aleksandra gaitām, viņš ir solījis informēt par tālāko notikumu attīstību. Viņš turpina meklēt variantus, kā tikt prom no Krievijas.
