Ekskluzīvi LA.lv: Kā tehnoloģijas glābj zivis 1
Autors: Haralds Teiermanis
LA.lv lasītājiem jau bija iespēja uzzināt, kā indivīda un aktīvās kopienas iniciatīva spējusi mainīt pasauli. Zvejas entuziasts un IT nozares konsultants Eivinns Skārs (Per ØivindSkard) piedāvāja tehnoloģiju koncernam Huawei palīdzēt Norvēģijas ekosistēmai un aicināja uzņēmumu izstrādāt mākslīgā intelekta tehnoloģiju lašu murdiem, kas varētu apturēt kuprlaša invāziju Norvēģijā.
Bija iespēja īsā sarunā uzrunāt Kenetu Fredriksenu, Huawei Centrālās un Ziemeļeiropas reģiona viceprezidentu, kurš par šo projektu, kurā kopā strādāja 3 kompānijas – Huawei, Simula Consulting un Troll Systems. Simula pētnieku grupa izstrādāja mākslīgā intelekta algoritmus kuprlaša identifikācijai, bet Troll Systems izstrādāja lašu murdus, kas ir automatizēti kuprlašu atdalīšanai.
Vai varētu izklāstīt Huawei pamatvērtības – kas Jūs mudina iesaistīties savvaļas dabas aizsardzības projektos (esmu dzirdējis par daudziem piemēriem)?
Huawei uzskata, ka digitālajā pasaulē neviens nedrīkst palikt novārtā, tāpēc mēs esam izstrādājuši TECH4ALL – mūsu ilgtermiņa digitālās iekļaušanas iniciatīvu, lai izmantotu tehnoloģijas, lietojumprogrammas un prasmes, kas dod iespēju cilvēkiem un organizācijām visā pasaulē.
Mēs uzskatām, ka tehnoloģijām nevajadzētu būt pretstatā dabai. Tā vietā tām būtu jāpalīdz dabai uzplaukt un jāsamazina cilvēka darbības ietekme uz planētu. Lai attīstītos ilgtspējīgi, mums ir jāapvienojas un jāsamazina cilvēces kolektīvā ietekme. Mums mazāk jāņem un vairāk jādod. Kā IKT inovāciju līderis Huawei ir apņēmies veidot videi draudzīgu IKT infrastruktūru, paātrināt atjaunīgās enerģijas attīstību un uzlabot enerģijas ietaupījumus un emisiju samazināšanu dažādās nozarēs. Šādi mēs ceram veicināt ilgtspējīgu attīstību mūsu sabiedrībā kopumā.
Runājot par mūsu projektiem, esmu lepns, ka mūsu uzņēmums dara tik daudz, lai saudzētu vidi un aizsargātu savvaļas dabu. Ar mākslīgo intelektu palīdzam aizsargāt sniega leopardu populāciju Ķīnas Cjinhai – Tibetas plakankalnē. Latīņamerikā palīdzam aizsargāt lietus mežus. Īrijas dienvidu piekrastē izvietotā viedā tehnoloģija glābj ūdens zīdītājus, bet Grieķijā tā novērš savvaļas ugunsgrēkus, tādējādi glābjot ražu un cilvēku dzīvības. Mūsu mākslīgā intelekta darbināmie “sargi”, kas izvietoti Neizīdles ezera — Zēvinkeles nacionālajā parkā, cīnās pret bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Austrijas mitrājos. Un tie ir tikai daži no Huawei vides projektiem, kas tiek īstenoti visā pasaulē.
Vai iesaistāt Huawei speciālistus no visas pasaules reģionālajos vides projektos, vai arī koncentrējaties uz vietējiem projektiem un uzņēmums labprātāk apvieno speciālistus reģionālā līmenī? Vai Jūs, lūdzu, varētu aprakstīt, kā tiek komplektēta/izvēlēta komanda šādam projektam?
Strādājot pie dažādiem projektiem dažādās valstīs, mēs sadarbojamies ar vietējiem uzņēmumiem. Huawei no sava plašā tehnoloģiju portfeļa sniedz starptautisku tehnoloģiju kompetenci, bet vietējās organizācijas sniedz savu ieskatu vides problēmā, tāpat mēs bieži sadarbojamies risinājumu radīšanā ar vietējiem tehnoloģiju uzņēmumiem, nereti arī jaunuzņēmumiem.
Kāpēc Norvēģijas laši jāaizsargā no kuprlašu invāzijas?
Dažām valstīm kuprlasis ir vērtīgs pārtikas resurss, un tās to audzē, lai iegūtu šo resursu. Tomēr Norvēģijā senās Atlantijas laša zvejas tradīcijas ir neatņemama valsts kultūras sastāvdaļa, un pašlaik tās apdraud kuprlaša – jaunas zivs, kas Krievijas Baltajā jūrā ievazāta pagājušā gadsimta 50. gados – invāzija. Tas sāk radīt augstu negatīvas ietekmes risku uz vietējo lašu, jūras foreļu un arktisko paliju populācijām.
Kad ekosistēmā ienāk jauna suga, tai var nebūt dabisko ienaidnieku vai regulējošo faktoru. Tad tā var ātri savairoties un pārņemt lielas teritorijas. Vietējiem savvaļas augiem vai dzīvniekiem ir nepieciešams pietiekami daudz laika, lai izveidotu aizsardzību pret iebrucēju. Tāpēc tie nevar konkurēt ar strauji ienākošajām sugām cīņā par barības resursiem un teritoriju, kur dzīvot.
Invazīvās sugas ir viens no galvenajiem draudiem bioloģiskajai daudzveidībai, kas rodas, ja ekosistēmā tīši vai netīši tiek ievests svešs augs, dzīvnieks, mikrobs vai cits dzīvs organisms. Tās var nodarīt postu vietējām ekosistēmām un ekonomikai dažādos veidos, piemēram, ievazājot slimības, iznīcinot kultūraugus un neatgriezeniski izjaucot dabas līdzsvaru. Invazīvās sugas kaitē vietējai florai un faunai dažādos veidos.
Vietējā kopiena pamanīja apdraudējumu vietējai lašu ekosistēmai un aicināja mūs palīdzēt risināt šo situāciju.
Vai plānojat veidot digitālo saturu kā izglītojošu materiālu (dokumentālu video, interaktīvus stāstus, saturu konkrētām sociālo mediju platformām), lai veicinātu izpratni par to, kā glābt un aizsargāt lašu populāciju?
Dažos projektos mēs veidojam izglītojošo daļu, bet pagaidām šim projektam tas nav paredzēts. Mūsuprāt, tehnoloģiju izmantošana, lai palīdzētu Norvēģijas lašiem, ir svarīga, lai saglabātu vietējo ekosistēmu nākamajām paaudzēm.
Kā Huawei mākoņpakalpojumi tiek izmantoti projektā (vai zinātnieki paļaujas uz mākoņpakalpojumu datu analīzi/vai viņi ir novērtējuši, cik ātrāk notiek datu analīze, pateicoties Huawei modernajiem risinājumiem (piemēram, datorredzei un citiem))?
Huawei mākoņpakalpojumi šobrīd projektā netiek izmantoti.
Mašīnmācīšanās risinājums ir aizvietojis 90% manuālā darba upēs, kā norāda Berlevogas Mednieku un makšķernieku asociācija (BJFF), un tas kļūs tikai precīzāks un ātrāks, jo tiks savākts vairāk datu no upēm.
