EKSKLUZĪVI LA.LV. “Dodiet man divus gadus un tad nosodiet!” – kāpēc ieguldīs miljardus tieši Andrejsalā, skaidro pats Ali Alabbara, investors no AAE 90
Jau kādu ilgāku laiku sabiedrībā it kā aprunāts, bet samērā klusi uz priekšu rit AAE investora Mohameda Ali Alabbara iecerētais Andrejsalas apbūves projekts “Riga Waterfront”. Šonedēļ plānota viņa un AAE ministru vizīte Latvijā, lai atklātu projekta oficiālo prezentāciju. Portālam LA.lv bija ekskluzīva iespēja aprunāties ar pašu Ali Alabbaru par to, kāpēc pasaulē tik veiksmīga nekustamo īpašumu attīstītāja un bagāta cilvēka izvēle kritusi tieši uz ziemeļniecisko un mazo Rīgu un samērā degradētās teritorijas – Andrejsalas – attīstīšanu, tajā ieguldot daudzus miljardus eiro.
Saruna ar žurnālistiem risinājās ļoti nepiespiestā un draudzīgā gaisotnē, tiesa gan, atbildes uz atsevišķiem konkrētiem jautājumiem bija izvairīgas. Piemēram, kādas ir investora gaidas un ieguvums no projekta Rīgā, viņš runāja vispārīgi: “Man ir 66 gadi, esmu dzīvē daudz ko redzējis, mans redzējums ir ļoti sensitīvs – es redzu, kas būs labs un kas ne,” turpinot atbildi ar stāstu par kādu veiksmīgu, līdzīgu “Waterfront” projektu Belgradā aizlaistā teritorijā, pie reizes atzīstot, ka šādi investīciju projekti ar lielu finanšu ietilpību, to saskaņošana uzreiz notiek valdību līmenī.
Mohameds Ali Alabbara atzīst, ka jebkurā zemē, valstī, uzsākot jaunu projektu, opozīcija un šaubīgās nometnes ir dabīga lieta un ar to viņš rēķinās: “Tev ir jānāk ar savu vārdu , iepriekšējiem darbiem un jāpierāda, ka tu vari, ka tu spēj, ka tev sanāk novest plānus līdz galam. Es vienmēr tāpēc lūdzu, lai man dod laiku divus, trīs gadus, paskatās uz paveiktā rezultātiem, un tad varat mani nosodīt!”
“Mans vecums un pieredze investīcijās jau runā paši par sevi, man pieejamie līdzekļi, uzkrātās zināšanas un pieredze, ikgadējie, nepārtrauktie darbi – šis viss dod priekšrocības būt veiksmīgam gandrīz jebkurā pasaules vietā! Protams, pie izvēles veikt kaut kur investīcijas, ir jāņem vērā ģeopolitiskā situācija: terorisma riski, politiskie riski, cilvēktiesību riski un citi,” tomēr investora pozīcija ir tāda, ka arī šādās vietās cilvēki grib dzīvot skaisti un labi, tāpēc ir jāriskē cilvēces attīstības labā.
Runājot par savas komandas izvēli, ņemot vērā, cik daudz pasaulslavenu projektu viņš vadījis, Ali Alabbara norādīja, ka katrā valstī cenšas izprast vietējo kultūru un pielāgoties tai, nevērtējot ne reliģisko, ne nacionālo piederību, bet izvēloties saviem projektiem vietējos arhitektus un pilsētvides plānotājus, kuri saprot vietējo mentalitāti, tradīcijas, īpatnības, pat ieplānojot ērtības vietējo mājdzīvnieku mīļotājiem, piemēram, suņu pastaigu laukumus.
Kā piemēru viņš min sava biroja darbiniekus, ka tikai pēc 15 gadus ideālas darbošanās iedomājies apjautāties kolēģiem, vai viņi ir kristieši un svin Ziemassvētkus vai musulmaņi, vai budisti. “Mēs esam ļoti liberāli musulmaņi, šeit dažādas nacionalitātes sadzīvo kopā ļoti labi, piemēram, pakistānieši ar indiešiem, bet sarkanās robežas pārkāpt nedrīkst! Mums ir draugi visā pasaulē.”
Savukārt vērtējot daudzviet pasaulē sastopamo dažādu megaprojektu kavēšanu, tāmju sadārdzināšanos, Ali Alabbara uzreiz norādīja, ka Dubaijā šie netiek izskatīti par nopietniem iemesliem – “mēs neakceptējam termiņu un solījumu kavēšana.” Investors stingri norādīja, ka viņu neinteresē iemesli, bet solītā rezultāts: “Mūsu valstī termiņu atlikšana nestrādā, jo aiz durvīm gaida jau rinda tādu, kas ir gatavi tūlīt ķerties klāt un pabeigt darbu laikā, tāpēc neviens nevēlas zaudēt sev uzticēto darbu. Daudziem nepatīk ar mani strādāt kopā, jo es strādāju daudz, – no rīta līdz vakaram, es sekoju visam līdzi, guļos un ceļos ar domām par darbiem, par katru sīkumu!”
Kāpēc Ali Alabbaram šķiet, ka šis biznesa projekts “Riga Waterfront” varētu būt veiksmīgs, viņš norādīja, ka bizness ir bizness: “Ir nācies gan zaudēt, gan arī vinnēt! No kļūdām ir jāmācās.”
