“Apsvēru, vai nevajadzētu apturēt spēli,” par janvāra pieredzi Belgradā teic basketbola tiesnesis Oļegs Latiševs 1
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Apsvēru, vai nevajadzētu apturēt spēli,” par janvāra pieredzi Belgradā teic basketbola tiesnesis Oļegs Latiševs. Viņa parauga iedvesmota, izaugusi spilgta lietpratēju paaudze, kas Latviju ļauj dēvēt par basketbola tiesāšanas lielvalsti.
Kola sašķīda
Šobrīd 12 Latvijas tiesnešiem ir FIBA kategorija, un trīs no viņiem pagājušajā gadā apkalpoja lielākās starptautiskās spēles – Mārtiņš Kozlovskis tiesāja Eiropas čempionāta finālu vīriešiem, Gatis Saliņš – sieviešu pasaules čempionāta izšķirošo maču, kā arī sieviešu Eirolīgas finālu. Oļegam Latiševam desmito reizi tika uzticēts ULEB Eirolīgas “Final Four” turnīrs.
Ņemot vērā saspringto grafiku, noķert visus trīs klātienē būtu sarežģīti, bet tehnoloģijas ļauj savienoties, esot dažādās pasaules malās – Oļegam iepriekšējā vakarā nācās demonstrēt aukstasinību Eirolīgas spēlē Serbijas galvaspilsētā Belgradā starp “Crvena Zvezda” un Madrides “Real”. Gāja trakāk, nekā liecina rezultāts (spāņiem uzvara 79:59). “Galvenā trenera virzienā tika mesta papīra glāze ar kolu, sašķīda tieši pie viņa kājām, varēja trāpīt pa galvu. Nezinu, ko viņš tādu bija izdarījis. Domāju, ka (klubs) saņems diezgan lielu sodu,” Latiševs apsvēris, vai ļaut spēli turpināt. Pagaidām stopkrānu neviens no trio karjerā nav rāvis.
Mārtiņš gatavojas sarežģītam vakaram Izmirā, kur vadīs FIBA Čempionu līgas “play in” kārtas spēli starp Turcijas “Pinar Karsiyaka” un Mursijas “UCAM” no Spānijas. Šī ir atbildes cīņa, Mursijā turki neesot tikuši uz pirmsspēles treniņu spēles hallē, jo to bija aizņēmuši telpu futbolisti. Turki atbildējuši ar līdzīgu laipnību. “Izmirā ir karsta publika. Pagājušajā gadā, ja nemaldos, bija konflikts starp vienu no šā brīža Mursijas spēlētāju un vietējiem skatītājiem,” zemūdens akmeņus pēta Kozlovskis.
Līdz 60 gadiem
Oļegs Latiševs starptautiskā līmenī tiesā jau 20 gadus, taču nebūt nejūtas kā veterāns, īpaši uz Eirolīgas fona: “Vakar tiesāju ar Karmelo Paterniko. Viņam ir 55 gadi, tāpat kā vēl dažiem kolēģiem. Vidējais vecums palielinājies. Man ir 42, esmu ļoti labā vidusposmā.” Vecuma ierobežojuma Eirolīgā neesot, Latiševs domā, ka līdz 60 var tiesāt, bet tālāk jau ir sarežģīti tikt līdzi spēles ātrumam. FIBA organizācijā vecuma robeža ir 50 gadi, taču arī nav akmenī iecirsta un spējas vērtē individuāli – ja esi labā formā un topa līmenī, ir zaļā gaisma turpināšanai.
Fiziskie normatīvi neesot nekas ārkārtīgi drastisks, ja uzturi sevi formā. FIBA ir trīs fiziskās sagatavotības treneri, kuri monitorē situāciju, sūta treniņu plānus. Galvenā mēraukla – jāspēj desmit minūtēs noskriet 86 basketbola laukumus. Spēles laikā basketbola tiesnesis nojož trīs četrus kilometrus.
Trio atzīst, ka basketbola nevienā brīdī nav bijis par daudz, lai gan ritms ir kā vāveres ritenī. Gatim iepriekšējā sezonā 97 spēles, Mārtiņam – 81, Oļegam mazliet mierīgāk – 45 mači, 32 no tiem Eirolīgā. Katram darba dēļ virs simt lidojumiem. Ja atzīmētu punktus kartē, kur tiesāts, balto plankumu Eiropā būtu maz, principā iztrūkst mazās valstis, bet ir bijuši komandējumi visās pasaules malās. Tieši par ceļošanas aspektu viņi ir vienisprātis – tā ir šā darba garoza. “Pats pērc aviobiļetes, esi grāmatvedis. Dari visu. Basketbols no kopējā projekta ir maza daļa. Taču jebkura augsta līmeņa spēle sagādā lielu gandarījumu,” saka Latiševs.
“Katra spēle sniedz ļoti patīkamas emocijas, neviens vakars nav vienāds ar citu. Dažādi galamērķi, komandas, emocijas, dažādi komunikācijas veidi ar spēlētājiem un treneriem,” piekrīt Gatis Saliņš.
“Gribētos tādu iespēju kā teleportēšanās,” pasapņo Kozlovskis, “un uzreiz iet laukumā. Jo to brīdi izbaudām mēs visi, spēle iedod prieku, emocijas, reizēm arī vilšanos. Mēs esam mazliet fanātiķi – savā ziņā neizdevušies basketbolisti, bet tiesāšana paver iespēju būt tur, kur nekad nevarētu būt kā spēlētājs. Fantastika!” Viņam ir bijis gadā arī virs simt spēlēm, taču negribētu atkārtot, jo emocionāli kļūst pārāk sarežģīti, ļoti daudz ir prom no mājām. “Tiesāšana ir maratons. Spēlētājiem karjera ilgst desmit gadus, tiesāšanā Oļegs starptautiskā līmenī ir jau divdesmit, plus vēl vietējā līga. Gudri jāplāno, lai esi labā formā un alktu pēc basketbola,” prāto Mārtiņš Kozlovskis. Ja ir vajadzīga kāda brīvdiena – var ņemt, taču no starptautiskā līmeņa piedāvājumiem cenšas neatteikties.
Latvijas–Igaunijas līgu Oļegs Latiševs neuztver kā treniņu, jo arī te var gūt jaunas atziņas, turklāt viņš uzsver, cik nozīmīgi sniegt zināšanas jaunajiem kolēģiem.
Vajag skatītājus
“Man patīk, ka tagad satiekoties apspriežam dažādas piedzīvotās situācijas spēlēs. Kovida laikā ļoti daudz runājām par ierobežojumiem, nevis basketbolu,” pamanītās pārmaiņas priecē Latiševu.
Pandēmijas laikā ierobežojumu dēļ dažbrīd skatītāji tribīnēs nevarēja būt vispār vai arī ierobežotā skaitā. Tiesneši atzīst, ka viņiem pat bijis grūtāk darīt savu darbu, lai gan var domāt – bez skatītājiem nav arī daudzgalvaina spiediena un ir daudz mierīgāk. “Ar skatītājiem ir atmosfēra un patīkamāk. Bez viņiem varējām dzirdēt jebkuru mazāko treneru, rezervistu komentāru,” Gatim Saliņam klusa zāle neimponē.
Mārtiņš Kozlovskis piebilst, ka fanu atbalsts palīdz ne tikai spēlētājiem, bet arī tiesnešiem: “Redzi, ka nāk un mīl basketbolu. Labi, ka beidzot viss ir atpakaļ, lai gan ir vietas, kur spēles vairs nav tik apmeklētas kā pirms kovida.”
Tajā pašā laikā skaidrs, ka noteiktos galamērķos pozitīvā atbalsta vietā var sagaidīt vulkāna izvirduma jaudu – Turcija, Balkānu valstis, Grieķija. “Man vienalga, galvenais, lai ir pilna zāle un skaļi skatītāji. Es to izbaudu,” Gatis ir nesatricināms. “Pirms diviem gadiem Grieķijā pirmo reizi tiesāju slavenajā “OACA” hallē “AEK” vienības spēli Čempionu līgas “play off” kārtā – pirmo reizi piedzīvoju lidojošas pudeles laukumā, bija slapjš. Tādā brīdī domā – ka tik kaut kas netrāpa pa galvu. Ir lietas, ko varam un ko nevaram ietekmēt.” Mārtiņam iespiedies atmiņā mačs Rumānijā – organizatori zem katra krēsla tribīnēs bija palikuši čeku papīrus, kas jau pirms spēles lidoja laukumā kā draudīgas bumbas, neattinoties līdz galam vaļā, un kombināciju papildināja tualetes papīri: “Sargājām galvas, laukums bija pilnībā balts. Kolēģim fans pa vēderu trāpīja ar pilnu pudeli. Mājinieku spēlētājs mani nosedza ar tādu kā jumtiņu un veda malā. Komanda saņēma lielu sodu un sastrīdējās ar Čempionu līgas vadību. 2018. gadā, kad “AEK” uzvarēja Čempionu līgā, “OACA” arēnā pilnībā izgāzās apbalvošanas ceremonija, jo visi fani saskrēja laukumā, viņiem bija savs scenārijs, un mūs pa ātrāko tuneli izveda ārā.”
NBA – vai reāli?
Mani sarunas biedri pārliecināti – Latvija ir tiesāšanas lielvalsts. Bet kā tas varēja izveidoties, ja jākonkurē ar patiešām lielām valstīm, kur soģiem tāpat kā spēlētājiem izaugt vieglāk. “Ieguldītais darbs, pieredzējušie kolēģi nekad nav atteikuši padomu. Kad mēs ar Mārtiņu sākām tiesāt FIBA, bijām pietiekami labi sagatavoti. Nevajadzēja laiku ieskrieties,” spriež Gatis, bet Mārtiņš uzsver Oļega piemēru. Arī jau nākamā paaudze latiņu nepazemināšot.
Latvijas līgu galvenais tiesnesis Agnis Pērkons gan norādījis, ka ar jaunajiem ir ļoti grūti – trūkst tādu, kas gatavi tiesāt zemāko līgu spēles un nepagurt izaugsmes procesā. “Četrpadsmit gadu vecumā jaunatnes līgas seminārā Jurim Kokainim prasīju, kas jādara, lai kļūtu par FIBA tiesnesi. Tad plāns kļuva skaidrs,” savu ceļu atminas Oļegs Latiševs. “Mana motivācija bija basketbols, nekad nedomāju par naudu. Sākot tiesāt FIBA, vēl ir jāiegulda zināšanās, un pēc pirmā gada esi mīnusos. Otrajā jau vari atlikt kādu tūkstoti. Pašā sākumā man vidēji bija ap 200 spēlēm un saņēmu 210 latus, biju priecīgs, ka 18 gadu vecumā varu nosegt trešo daļu no jauna datora cenas, atlikušajai summai vecāki ņēma kredītu.”
Mārtiņš Kozlovskis paralēli tiesneša gaitām strādā Liepājas sporta spēļu skolā par izglītības metodiķi, viņš nevēlas būt basketbolā 24/7, uzskatot, ka vajag vēl kādu jomu, uz kuru pārslēgt domas. Gatis Saliņš kopš pagājušā gada sevi sauc par pilna laika basketbola tiesāšanas profesionāli, tāpat arī Oļegs Latiševs, kurš savulaik 13 gadus strādājis portālā “Delfi” par projektu vadītāju. Kādu laiku šķitis ideāls variants – notiesā kaut kur Eiropā, nākamajā dienā uz pusdienām esi birojā. Taču ilgtermiņā sapratis, ka tādā režīmā izdegs. “Tādu dzīvi noteikti vairs negribu. Man ir vairāki savi uzņēmumi, nodarbojos ar mākslu – keramiku. Ar basketbolu pilnīgi pietiek, lai pabarotu ģimeni un aizpildītu laiku. Trīs bērni, suns, māja – ir ko darīt,” viņš smaida.
Eiropā klubu basketbols jau ilgu laiku ir sadalīts divās frontēs – ULEB un FIBA, kas nav gatavas dalīt pat tiesnešus, par pārējo nemaz nerunājot. ULEB organizācija piedāvā augstāko līmeni klubu basketbolā un dāsnākus honorārus, toties FIBA sniedz iespēju tiesāt lielajos izlašu turnīros. “Tās ir lietas, ko nevaram ietekmēt. Darbojamies tur, kur esam. Protams, gribētu tiesāt augstākās klubu sacensības Eiropā, Eirolīga ir galvastiesu pārāka. Bet noteikti arī Oļegs gribētu tiesāt izlašu sacensības, kur viņa kvalitātei būtu jābūt. Ceru, ka tas mainīsies, bet – šī nav mūsu cīņa,” secina Mārtiņš Kozlovskis.
Oļegs Latiševs ir tiesājis Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Vasaras līgas spēles, kur pārliecinājies, cik ļoti ASV kolēģi ir priekšā eiropiešiem: “Sapratu, kādā virzienā jāiet. Man bija arī spēle Milānā – “Emporio Armani” pret Bostonas “Celtics”, ko vadīju kopā ar diviem NBA kolēģiem, viens tagad ir līgas galvenais tiesnesis. Superpieredze, bet mūs tur negaida, un neticu, ka tuvākajos desmit gados kāds eiropietis regulāri tiesās. Vairākiem bijuši piedāvājumi, bet ceļš ir sarežģīts – caur G līgu, un nav nekādas garantijas, viņi tur skatās, vērtē, bet ASV ir konkurence – uz vienu vietu ir 1300 tiesneši. Vai viņi plāno paņemt eiropieti vai amerikāni, kurš izgājis cauri koledžu čempionātam, G līgai, grūti spriest. Nozīmīgi ir dzīvot tur, saprast mentālo, basketbola, sadzīvisko pusi.”
“Sen neesam redzējušies”
Spēlētāju atalgojums arvien aug, bet tas automātiski nenozīmē, ka līdzi skrien arī zvaigžņu ego, un tiesnešiem jārēķinās ar prastāku kultūru. “Viss atkarīgs no cilvēka. Liela nauda vienmēr ir pārbaudījums. Grūti salīdzināt situāciju manas karjeras sākumā un tagad, mana pieredze un komunikācija ir citāda, tāpat arī tas, kā spēlētāji mani uztvēra tad un tagad. Zinu pieeju, viņu attieksme mainījusies, arī paaudzes – tie, ko tiesāju Eiropas jaunatnes čempionātos, tagad ir līderi Eirolīgas klubos. Mario Hezonja vakar pienāca, teica: “Sveiks, sen neesam redzējušies.” Es viņus tiesāju kā bērnus, tagad saņem miljonus, taču nav mainījušies – alkst basketbola. Kad ienācu, bija grūti, jo viņi visi lieli, redz jaunu tiesnesi un gatavi apēst. Tas nebija naudas jautājums.”
“Tā ir gan Latvijas, gan Eiropas līmenī,” papildina Gatis Saliņš. “Kad sāku kā jaunais tiesnesis, attieksme no treneriem un spēlētājiem bija vairāk no augšas. Es to saprotu, arī mums vajag laiku, lai sevi pierādītu un iegūtu uzticību.”
Mārtiņš Kozlovskis Liepājā vada jauno basketbola tiesnešu skolu, iesācējiem iesakot ielāgot – jau paņemt svilpi un iziet laukumā ir drosme: “Sākuma posms ir pats grūtākais, pārlēkt pāri brīdim, kad gribas beigt. Taču šis nav nepateicīgs darbs, viss atkarīgs no psiholoģiskās sagatavotības, vide ir stresaina, emocionāla, grūta, bet, ja spēles beigās varam saņemt patīkamas emocijas un būt pašās labākajās stāvvietās, tad varam būt ļoti laimīgi.”
“Man izglītība ļautu strādāt bankā un būt vadošos amatos, bet man patīk basketbols, jebkurā spēlē mēģinu atrast pozitīvu pusi, lādiņu, tie var būt arī kolēģi, konkrēta pilsēta, restorāns. Esmu pateicīgs, ka varu būt šajā profesijā un līmenī. No simt spēlēm piecas var būt sliktas, kad visi pavēršas pret mums, kaut ko neieraugām, toties 95 varu baudīt,” rezumē Oļegs Latiševs.
Vizītkarte. Oļegs Latiševs
* Dzimis 1980. gadā, rīdzinieks.
* Basketbolu tiesā kopš 14 gadu vecuma.
* Debija LBL: 19 gados.
* FIBA tiesnesis kopš 2003. gada.
* Spēle, ko atcerēties: FIBA Amerikas U-18 starp ASV un Brazīliju, notika ASV, un spēles laikā nostrādāja signalizācija, visi cilvēki tika izvesti ārā minūtes laikā, tas bija tik operatīvi, nekur citur ko tādu nav piedzīvojis.
* Trenējies basketbolā VEF sporta skolā un 3. BJSS, pirmais treneris Jānis Rimbenieks, kurš iemācīja mīlēt basketbolu, otrais treneris Arvo Kallaste ierādīja tiesāšanas pamatus.
* Izglītība: maģistra grāds ekonomikā (Latvijas Universitāte); Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola (keramikas izstrādājumu speciālists).
* Dzīves moto: vienmēr izdarīt 100%, kas ir atkarīgs no paša, un sagatavoties, lai nebūtu pārsteigumu. Nepārdzīvot par lietām, kuras nevar ietekmēt.
* Novēlējums iesācējiem: netiesāt naudas dēļ, bet basketbola dēļ un mācīties katrā spēlē kaut ko jaunu, pats joprojām mācās katrā spēlē kaut ko jaunu.
Vizītkarte. Mārtiņš Kozlovskis
* Dzimis 1986. gadā Priekulē, dzīvo Grobiņā.
* Basketbolu sācis tiesāt 17–18 gadu vecumā.
* LBL kopš 2010. gada, debijas mačs “Liepāja” – “VEF Juniors” ar Oļegu Latiševu un Oskaru Luci kompānijā.
* FIBA kategorija – kopš 2015. gada.
* Nozīmīgākās spēles: 2018. gadā FIBA Čempionu līgas fināls “AEK” – “Monaco”, 2021. gada Tokijas olimpisko spēļu pusfināls Francija – Slovēnija, 2022. gada Eiropas čempionāta fināls Spānija – Francija.
* Paša pieredze basketbolā: trenējies Liepājā pie Edvīna Sprūdes, izmēģinājis arī hokeju, futbolu, vieglatlētiku.
* Izglītība: Liepājas Pedagoģijas akadēmija – sabiedriskās attiecības; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija – sporta skolotājs un izglītības/sporta darba menedžeris, maģistra grāds kā fiziskās sagatavotības trenerim.
* Novēlējums tiesāšanas iesācējiem: nepadoties pie pirmajām grūtībām, jo ar stingru pārliecību, milzīgu mērķtiecību, pašatdevi, godprātību un mīlestību pret basketbolu viss ir iespējams!
Vizītkarte. Gatis Saliņš
* Dzimis 1987. gadā.
* Nāk no Olaines, šobrīd dzīvo Rīgā.
* Basketbolu tiesā kopš 15 gadu vecuma.
* Debija LBL: 2009. gads.
* FIBA tiesnesis kopš 2017. gada.
* Spēle, kura mūžam paliks atmiņā: Gruzija pret Turciju (“Eurobasket” 2022).
* Paša pieredze basketbolā: no sešu gadu vecuma līdz pamatskolas beigām trenējies Olainē pie Harija Zelča. Vidusskolas laikā – basketbola skolā “Rīdzene” pie Aigara Brigmaņa. Pēc vidusskolas divi gadi Latvijas Universitātes komandā pie Mārtiņa Zībarta.
* Izglītība: nepabeigta augstākā.
* Dzīves moto: smags darbs vienmēr atmaksāsies.
* Novēlējums tiesāšanas iesācējiem: esiet paškritiski, mācieties no kļūdām un dariet visu, cik labi vien varat.
