Ko piedāvāt gardēžiem 2
Raunā produkcija tapusi pēc senām receptēm, ļaujot sieram dabiski nogatavoties. Vispirms caurumotos kubulos saber cīgeru (koncentrētu beztauku piena olbaltumvielu), ko, notecinot šķidrumu, sešas septiņas nedēļas gatavina, tad pievieno sāli, sierāboliņa pulveri un visu gatavina vēl vismaz divas trīs nedēļas. Jo ilgāks žāvēšanas laiks, jo siers aromātiskāks un garšīgāks. Nesteidzīgais ražošanas process nodrošina arī ilgāku produkta garantijas laiku – tas ir seši mēneši.
Zaļo sieru saimnieks pats visbiežāk ber uz sviestmaizēm vai pievieno omletei. Savukārt, ejot pirtiņā, parasti līdzi ņem knapsieriņus, kas lieliski garšo ar alu. Vēl šos našķus var baudīt ar baltvīnu. Knapsieriņus samērā viegli var pagatavot arī mājas apstākļos. Vislabāk to gan darīt vasarā. Biezpienu nopresē, ieliekot marlē starp diviem dēļiem un saspiežot, no sausās masas savirpina nelielas bumbiņas, kam pievieno garšvielas – kaltētas dilles, papriku, ķiploku, ķimenes u.c. Kārumus ieber marles maisiņā un pakarina vējainā vietā nedēļu žāvēties. Kaltējot istabā, jānodrošina nepārtraukta gaisa cirkulācija. Maisiņu ziemā novietojot radiatoru tuvumā, blakus ieteicams ieslēgt ventilatoru.
Saimnieces savējos kādreiz var palutināt arī ar pašu gatavotiem makaroniem. Ņem kilogramu augstākā labuma kviešu miltu, pievieno četras olas un garšvielas pēc izvēles, masu rūpīgi samīca, izveltnē, saritina tievos rullīšos un sagriež nelielos gabaliņos. Ilmārs Ceriņš iesaka makaronus ēst ar malto gaļu un gī sviestu. Vispirms apcep gaļu, tad novāra un nokāš makaronus, pievieno gaļu un visam uzlej izkausēto sviestu. Kā punkts uz i garšai – salvijas lapiņa.
