EKSKLUZĪVA INTERVIJA! Leģendārais Braiens Adamss 0
Viņa savdabīgais balss tembrs un dziesmas – melodiskas, ar emocionāli spēcīgiem tekstiem – uzrunā, apbur un valdzina klausītāju sirdis nu jau trešo gadu desmitu. Viņa albumi pārdoti vairāk nekā 55 miljonu tirāžā. Viņa fotogrāfa darbu augsti vērtē gan skatītāji, gan profesionāļi. Viņa labdarības fonds ir palīdzējis neskaitāmām sievietēm, kas sirgst ar krūts vēzi, un trūcīgiem bērniem, kas vēlas iegūt izglītību. Ik gadu viņš sniedz vairāk nekā 200 koncertus visdažādākajās pasaules valstīs. Viņa vārds ir BRAIENS ADAMSS. 2. jūlijā “Arēnā Rīga” notiks vērienīgākais šovs mūziķa koncertdzīves vēsturē. Lai gan viņu uzskata par vienu no presei nepieejamākajiem māksliniekiem, prieks, ka varam piedāvāt saviem lasītājiem īsu sarunu ar roka leģendu.
– Kas jums bērnībā dziedāja šūpuļdziesmas?
– Pilnīgi noteikti māmiņa. Taču es pats to īsti neatceros.
– Kas ir spilgtākais, ko no bērnības atceraties?
– Mani vecāki bija diplomāti, mēs daudz ceļojām. Tobrīd dzīvojām pašā jūras krastā Portugālē, 60. gadi, tas bija brīnišķīgs laiks.
– Kad jūs sapratāt, ka vēlaties dzīvot ar mūziku un mūzikā?
– Ļoti, ļoti agri. Šķiet, klausoties dziesmas, kas skanēja radiofonā.
– Jūsu pirmā ģitāra – vai atceraties to?
– Protams! Man bija desmit gadu, kad tēvs man nopirka spāņu ģitāru.
– Ko jūsu vecāki teica, kad pametāt skolu, lai nodarbotos ar mūziku?
– Tolaik man bija piecpadsmit gadu, es dzīvoju ar māti. Vi ņai nepietika naudas, lai uzturētu ģimeni. Šķiet, viņa bija priecīga, ka biju prom no mājām un sāku pats pelnīt. Viņai palika par vienu barojamu muti mazāk.
– Jūsu debijas singls “Let Me Take You Dancing” tika laists klajā 1979. gadā, kad jums bija nepilni 20 gadi. Kā tas ir – vienā rītā pamosties slavenam?
– Īstenībā tas notika 1978. gadā, un man tobrīd bija 18. Tā nebija tāda vie- nā mirklī iegūta slava, taču… varētu teikt – kāja bi- ja durvīs ielikta. Tas deva man iespēju turpināt nodarboties ar mūziku. Reizēm tas ir pats svarīgākais – tik vien kā ielikt kāju durvīs.
– Jūsu ceturtajā albu- mā “Reckless” ir dziesma “Summer of 69”, kas padarīja jūsu vārdu zināmu ne vien Kanādā un ASV, bet arī Eiropā. Man šķiet, ka tā ir vairāk par mī lestību, nevis par konkrēto 1969. gada vasaru. Kā jūs pats bijāt to iecerējis?
– Jā, tā bija lieliska dziesma, un visi nezin kāpēc domāja, ka tā ir par 1969. gadu. Taču patiesībā šī dziesma ir metafora par mīlestību vasarā un jaunībā, mīļš atskats uz laiku, kad bijām jauni un iemīlējušies.
– “I Do It for You”, “He- re I Am”, “Heaven”, “All for Love”, “Have You Ever Really Loved a Wo- man” un “Please For give Me” – tās ir manas mīļākās Braiena Adam- sa dziesmas. Turklāt “Please Forgive Me” ir viena no manām mīļākajām dziesmām vispār. Klausoties, lasot šo dziesmu vārdus un tad klausoties atkal, rodas sajūta, ka tās ir balstītas dziļi personiskā emocionālā pieredzē. Zi- nu, runāt par radošo procesu un iedvesmas avotiem nav viegli, tomēr – kaut nedaudz…
– Man prieks, ka jums patīk šīs dziesmas. Personiskā pieredze bez šaubām palīdz.
Taču visas šīs dziesmas tika rakstītas filmām, tādēļ tām bija jau iepriekš noteiktas tēmas – gan saturiski, gan muzikāli. Ir viegli rakstīt dziesmas, ir grūti rakstīt labas dziesmas. Taču es esmu dziesminieks, tas ir tas, ko es daru.
– Jūs esat sadarbojies ar brīnišķīgiem mūziķiem, izcilām personībām, piemēram, ar Tīnu Tērneri. Kā tas bija?
– Viņa ir labākā dueta partnere, ar kādu jebkad esmu muzicējis, – spēcīga, kaislīga, patiešām iedvesmojoša. Viņa ik reizi pievienoja dziesmai īpašas krāsas un dziļumu, un viņa uzaicināja mani kopīgā koncertturnejā pa Eiropu, pirms kāds tur vēl mani pazina. Tas nudien bija neiedomājami.
– Un kā bija dziedāt ar Stingu un Rodu Stjuartu?
– Vēl viena brīnumaina pieredze. Man ļoti patīk viņu balsis, un varu godīgi atzīties – kad biju jauns, šie divi mūziķi mani ārkārtīgi spēcīgi ietekmēja. Tādēļ strādāt kopā ar viņiem, ierakstīt dziesmas bija neiedomājami interesanta pieredze.
– Kāda būs jūsu Rīgas koncerta programma? Kuras no savām zelta fonda dziesmām šurp atvedīsit?
– Rīgā skanēs visas dziesmas, kuras jūs zināt un mīlat. Turklāt šis uzvedums ir lielākais šovs, kādu mēs jebkad esam veidojuši. Es nudien ar to lepojos.
– Patiesībā ir vairākas radošas izpausmes jomas, kurās jūs esat lielisks. Kā jūs pats teiktu – kas jūs esat? Dziedātājs, dziesmu autors, aktieris, fotogrāfs vai varbūt mazās Mirabellas tēvs?
– Neesmu aktieris, pavisam noteikti ne! Varētu teikt – esmu tēvs un mūziķis.
– Vai Mirabella ir pārmainījusi jūsu dzīvi?
– Es Mirabellu saucu par Zaķīti. Viņa ir mans dārgums, mazs brīnumiņš, burvīga meitenīte.
– Vai dziedat viņai šūpuļdziesmas?
– Jā, es to daru, un vēl es visu laiku saceru viņai mazas dziesmiņas.
– Kas dara jūs laimīgu?
– Viss, par ko mēs ar jums runājām, – mūzika, ģimene, koncertturnejas, dziesmas. Tās ir lietas, kas veido un piepilda manu dzīvi.
– Vai jūs mīlat klusumu?
– Jā, īpaši tad, kad guļu.
– All for love jeb visi par mīlestību ir moto jūsu dziesmai no kinofilmas “Trīs musketieri”. Vai varētu teikt, ka tas savā ziņā ir arī visu citu jūsu dziesmu moto? Un varbūt – arī jūsu dzīves?
– Tas izklausās labi. Jā. Tik tiešām, kas mēs būtu bez mīlestības? Nekas.
