Valdis Krastiņš. Klimata pārmaiņas: runa ir par mūsu un mūsu bērnu eksistenci! 14
Klimata pārmaiņu fakts jau kļuvis neapstrīdams: karstuma viļņi, pēkšņi un ļoti spēcīgi nokrišņi ar spējiem plūdiem, vētras un orkāni ar neredzētu spēku, negants un ilgstošs sausums, ledāju strauja kušana Arktikā un Antarktīdā – tās ir redzamākās klimata pārmaiņu pazīmes, kuras skar visus zemeslodes iedzīvotājus.
Gribot negribot paceļas jautājums par to, vai mūsu planēta varētu kļūt neapdzīvojama. Un otrs jautājums: ciktāl pie visa tā vainojama cilvēku darbība – industriju izmeši gaisā, kas vairojas astronomiskā progresijā, automobiļu un aviācijas radītais gaisa piesārņojums.
Zinātnieku vairākums klimata pārmaiņās vaino tieši cilvēku darbību, ko nepieciešams regulēt, ierobežot.
Ja pieņem šo tēzi par patiesu, tad rodas virkne seku, kas ir nepatīkamas un grūtas lielajām rūpnieciskajām valstīm. Tās pagaidām ignorē klimata pārmaiņas un turpina būvēt ar akmeņoglēm darbināmas rūpnieciskās iekārtas, kuras lielā mērā piesārņo atmosfēru. Runa ir par Ķīnu, ASV, daļēji arī Vāciju (tajā pielietotā dabas gāze ir tikai daļēji “tīrāka” par oglēm).
Diezin vai tas varēs turpināties. Nupat notika ANO klimata pārmaiņām veltīts samits Ņujorkā, kurā netika pieņemti radikāli, nepieciešami lēmumi – dažas valstis solīja prāvākus līdzekļus, bet mēs jau zinām, kā tiek izšķērdēti šādi līdzekļi… Varam uzskatīt, ka tā bija tukšvārdības paraugstunda, ja vien…
Ja vien nebūtu Grētas Tūnbergas. Šī zviedru skolniece sāka ar sēdēšanu pie zviedru parlamenta ar plakātu “skolas streiks klimata dēļ”. Fotouzņēmumā redzama maza, vientuļa būtne, bet šī būtne bija trāpījusi pasaules jaunatnes asinsvadā: pirms dažām dienām demonstrācijās visā pasaulē piedalījās miljoni galvenokārt jaunu ļaužu, bet Tūnberga uzrunāja ANO samita dalībniekus ļoti tieši un asi.
Varētu ignorēt viņu, izsmiet (tas jau ticis darīts), bet izraisīto masu kustību ignorēt nevarēs! Runā par Tūnbergas izvirzīšanu Nobela prēmijai, bet tā ir sekundāra lieta. Galvenais – pasaules uzmanība pievērsta izdzīvošanai.
Kādas ir iespējas samazināt CO2 gāzes mega un gigatonnu izmešanu atmosfērā? Tas lielā mērā zināms: elektrība, kuru ražo hidroelektrostacijās, izmantojot vēja un saules enerģiju, varbūt arī atomenerģiju.
Ja pārkārtotos uz šādu elektrības ieguvi, tas prasītu lielus līdzekļus. To zina visi politiķi, tādēļ vilcināšanās. Bet ignorēt četrus miljonus demonstrantu diezin vai varēs. Varbūt kaut kas tiks darīts planētas dzīves spējas saglabāšanai. Runa ir par mūsu un mūsu bērnu eksistenci!
