Kur tad zelts? 0
Baltā zāle atgādina līgavu baltā kleitā ar zelta kareklīšiem. Bet vai tiešām zelta? Eduards Krilovs stāsta, ka griestu un sienu detaļu rotājumus klājušas neskaitāmas bronzas krāsu kārtas, biezas un plānas. Arī uz mēbelēm pirms to pirmās restaurācijas bijuši dažādi bronzējumi.
– Mēbeļu dekoros un rotājumu joslās gribējām atrast kādu zelta gabaliņu. No visām mēbelēm tikai viena – mazā banketīte – bija nerestaurēta, oriģināla ar visu laika gaitā uzkrāto pārkrāsojumu kārtu. Zem tās daudzajiem slāņiem atradām vienu kvadrātmilimetru spožu krikumu, kas pēc savām īpašībām līdzinājās zeltam. Taču par to nebija ciešas pārliecības. Izpētot arī pārējos Baltās zāles “zeltījumus”, tomēr secinājām – virsmu pamatnes ir gatavotas zeltījumam un ir atrodami atsevišķi zeltījumu fragmenti. Slāņu atsegumi bija ļoti neviennozīmīgi sajaukušies, bija slīpēti nākamajām apdarēm un laboti ar turpmākajiem dažādajiem bronzējumiem. Baltajai zālei tagad atdots vecais zeltījums, kāds tas savulaik bijis vai vismaz bijis iecerēts, – sarunai punktu liek Eduards Krilovs. Vēl tikai jāpasaka paldies vecajai banketei, kas restaurētājiem pačukstējusi zelta krikumu noslēpumu. Tie ļāva Rīgas pils atjaunošanas padomes vadītājam Imantam Lancmanim ar skaidru skatu šos krikumus savienot vienā lielajā Baltās zāles kopbildē.
