Kolonnas izliekas, ka ir no marmora 0
– Nav laika, nav laika, cars brauc! – iesaucās kāds meistars, žigli apšļāca kolonnas ar krāsu un nopriecājās: nu, gluži kā marmors! Šāda epizode varēja norisināties 1861. gada vasarā, kad Cara zāles izbūve par godu Krievijas cara Aleksandra II vizītei Rīgā gāja uz beigām. Jā, bet no kāda materiāla tad patiesībā ir Baltās zāles kolonnas un pilastri? Vai tikai šeit nav izmantots tāds pats triks, kā savulaik, Biržas ēku ceļot? Un restaurētāju aizdomas apstiprinājušās. Kolonnas veidotas no divreiz dedzināta ģipša ar līmi kā saistvielu. Tāpēc materiāls nav trausls, bet pasīksts un to var pulēt, kam toreiz nepietika laika.
– Kad kolonnu virsmas tika atsegtas, domāju, ka Elga ar kolēģiem apņēmusies kaut ko neiespējamu. Taču monumentāli dekoratīvās tēlniecības restaurators Edgars Blekte, ļoti neatlaidīgi meklējot, atrada tehnoloģijas, kā sodrējus un netīrumus no kolonnām dabūt ārā, – Eduards Krilovs slavē kolēģu veikumu. Viņi kolonnas apstrādājuši ar speciālu pastu, kas izvilkusi ārā netīrumus, pēc tam kolonnas balināja un vēlāk slīpēja. Palīdzējuši arī poļu restauratori, kuriem jau bija pieredze Biržas ēkas atjaunošanā.
Elga Zariņa atklāj nezinātājam pārsteidzošu faktu. Kolonnas nav viscaur veidotas no ģipša, droši vien tas bija dārgs materiāls. Vidū ir koks, tam apkārt ar skaliņiem piestiprināti zirgu astri (gan amortizācijai, gan aizsardzība pret mitrumu). Un tad apkārt likta ģipša kārtiņa. Bet pilastriem (pseidokolonnas) ir tukšs vidus, tie pielikti pie sienas kā tāda čaumaliņa. Par pilastriem senatnes cienītājiem būs īpašs prieks. Tos gandrīz visus izdevies saglābt, maz no jauna taisītu.
