Balsojumā gaidāms Levita – Vējoņa duelis, aizkulisēs tas jau sācies 44
Nākamtrešdien Saeima sanāks uz ārkārtas sēdi, lai mēģinātu ievēlēt nākamo Valsts prezidentu. Partiju izvirzītie kandidāti izmanto šo laiku, lai apmeklētu visas parlamenta frakcijas un atbildētu uz deputātu jautājumiem.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais Raimonds Vējonis vakar apmeklēja Latvijas Reģionu apvienības, Nacionālās apvienības (NA) un “No sirds Latvijai” (“NSL”) frakcijas, Egils Levits tikmēr tikās ar “Saskaņas”, “NSL” un ZZS deputātiem. Ne mazāk aktīvi darbojās arī LRA kandidāts Mārtiņš Bondars un saskaņietis Sergejs Dolgopolovs.
“Pārrunājām daudzus jautājumus un vairākos atradām labus saskarsmes punktus. Gan kā kandidāts, gan kā Valsts prezidents es vienmēr vedīšu atklātu un ciešu dialogu ar visām Saeimas frakcijām,” pēc tikšanās ar “Saskaņu” žurnālistiem stāstīja Egils Levits. Deputāti viņu esot iztaujājuši par nepilsoņu jautājumu, mazākumtautību skolām, attiecībām ar Krieviju un tamlīdzīgiem jautājumiem. Levits neizslēdz, ka, būdams prezidents, premjera amatam varētu virzīt arī “Saskaņas” pārstāvi, ja viņš spēs sev piesaistīt Saeimas vairākuma atbalstu. “Izņemot, ja ir jautājums par Satversmes pamatiem, jo Satversmes pamatus arī Saeimas vairākums nedrīkst pārkāpt,” piebilda kandidāts. Tikmēr ZZS virzītais Raimonds Vējonis NA frakcijā atbildēja uz nacionāļu jautājumiem par uzturēšanās atļaujām, bēgļiem un valodas politiku.
Tomēr šīs tikšanās, kaut arī noderīgas, vairāk vērtējamas kā pieklājīga formalitāte. Visskaistākās un diplomātiskākās kandidātu atbildes vēlēšanu rezultātu ietekmēs mazāk nekā veikla šiverēšanās pa kuluāriem. Pēc neoficiālas informācijas, ZZS cilvēki aizkulisēs aktīvi mudina atbalstīt Vējoni. Tostarp tiekot vervētas arī opozīcijas balsis. Vairāki aptaujātie saskaņieši neoficiālās sarunās atzina, ka izvēlē starp Vējoni un Levitu viņiem pievilcīgāks šķistu pirmais. Tomēr nesnauž arī nacionāļi – savu atbalstu NA kandidātam solījis arī Ringolds Balodis (“NSL”) un vairāki “Vienotības” pārstāvji.
[wrapintext][/wrapintext]
Situācija vēlēšanu dienā kļūs krietni interesantāka un sarežģītāka pēc pirmajām vēlēšanu kārtām, kad atkritīs mazāk atbalstītie kandidāti. NA cer, ka vismaz daļa LRA deputātu pēc Mārtiņa Bondara izkrišanas kādā no pirmajām kārtām varētu turpmākajās kārtās atbalstīt Levitu, bet nevar izslēgt, ka kādas LRA balsis varētu tikt arī Vējonim. Pirmdien LRA frakcijas sēdē lems par to, kādu taktiku lietot pēc Bondara izkrišanas. “NSL” sākotnēji solīja balsot pret visiem kandidātiem, bet tagad tiek pieļauts, ka viņu balsis varētu dalīties starp ZZS un “Saskaņas” kandidātiem.
“Situācijā, ja Vējoņa kungs paliek kā vienīgais kandidāts, mēs sauksim frakcijas un valdes kopsēdi, aicinot arī Levita kungu, un vērtēsim visus par un pret,” teica NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, neizslēdzot, ka viņa vadītā frakcija varētu atbalstīt Vējoni, ja Levits no tālākas cīņas tiks izslēgts. “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa jau iepriekš sacījusi – ja kāds no koalīcijas kandidātiem izkritīs kādā balsojumā, tad visa frakcija nākamajos balsojumos atbalstīs to koalīcijas kandidātu, kurš turpinās cīņu par prezidenta amatu.
Uzziņa
Prezidenta ievēlēšanas procedūra turpina mulsināt daudzus iedzīvotājus, jo gan politiķu runās, gan žurnālistu rakstos tiek jaukti jēdzieni “kārtas” un “jaunas vēlēšanas”. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli prezidenta vēlēšanu kontekstā par “kārtu” uzskatāms katrs balsojums. Ja pirmajā balsojumā jeb kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu (51 vai vairāk balsis), tad par visiem tiem pašiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, tad katrā nākamajā balsojumā jeb kārtā izslēdz to kandidātu, kas iepriekšējā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. Ja pat vēlēšanu pēdējā balsojumā (kārtā), kad palicis tikai viens kandidāts, viņš tomēr neiegūst 51 balsi, tad tiek rīkotas jaunas vēlēšanas (nereti tās tiek maldīgi sauktas par “otro kārtu”) un visa procedūra sākas no jauna. Kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējo vēlēšanu pēdējās kārtas. Jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc iepriekšējo vēlēšanu pēdējās kārtas. Katrās jaunās vēlēšanās var izvirzīt arī iepriekšējās vēlēšanās neievēlētos kandidātus.
