Skolēni eksāmenus nevar kārtot stikla būrī… Vai notiks centralizētie eksāmeni? 2
Ceturtdien, 9. aprīlī, varētu tikt pieņemts lēmums par to, vai šāgada pamatskolu un vidusskolu absolventiem būs jākārto centralizētie eksāmeni (CE) un vai tie varētu notikt ierastajā laikā.
Kā zināms, koronavīrusa pandēmijas dēļ skolās jau divas nedēļas izpalikušas klātienes mācības un par attālināto mācību kvalitāti vismaz pagaidām nav iespējams spriest. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska atzinusi, ka attālināto mācību periodu nāksies pagarināt un, iespējams, skolēni šajā mācību gadā skolās neatgriezīsies.
Taču maija beigās un jūnija sākumā paredzēti valsts pārbaudījumi skolu absolventiem.
Skolu direktoru un skolotāju pārstāvji sāk uzstāt, ka tie jāatceļ un jāļauj šā gada absolventiem skolu pabeigt tikai ar liecībām, bet augstskolās jāuzņem, ņemot vērā vidējo atzīmi vai tām pašām rīkojot savus eksāmenus.
Ministre Ilga Šuplinska “Latvijas Avīzei” sacīja, ka šonedēļ valdība varētu lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu. Atkarībā no tā, kāds šis lēmums būs, tiks arī lemts par eksāmenu sesiju.
Pagājušo trešdien jau notikusi videokonference, kurā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA), kā arī pašvaldību pārstāvji un spriests par iespējamiem scenārijiem.
Taču ministre vēlas turpināt konsultācijas.
Turklāt šonedēļ būs arī Eiropas izglītības ministru videokonference, kurā varētu noskaidroties tas, vai citu Eiropas valstu augstskolas būs gatavas uzņemt studentus no Latvijas, ja viņiem nebūs sertifikāta par nokārtotiem centralizētajiem eksāmeniem. Tas ir būtisks aspekts, lai pieņemtu lēmumu par eksāmenu atcelšanu.
Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieks Kristers Saulītis, kurš ir arī Rīgas skolēnu domes ārējo sakaru daļas vadītājs, “Latvijas Avīzei” stāsta, ka daļa skolēnu ir gana lielā stresā par to, kas tad notiks ar eksāmeniem. “Esmu pieteicies studijām ārvalstīs un ceru, ka augstskola būs pretimnākoša, ja man nebūs centralizēto eksāmenu sertifikāta,” saka Kristers..
Jāpažēlojot skolotāji
LIVA prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rihards Kalvāns uzskata, ka eksāmeni jāatceļ. Tāds ir ne tikai viņa personiskais viedoklis, tā domājot arī lielākā daļa LIVA biedru, kas ir skolu direktori. Viņš min vairākus iemeslus, kāpēc eksāmeni būtu atceļami.
Tā kā pats savulaik strādājis iestādē, kas rīko centralizētos eksāmenus, R. Kalvāns spriež, ka pašreizējos apstākļos eksāmenus nebūtu iespējams kvalitatīvi sarīkot ne tehniski, ne arī administratīvi. Arī skolai nebūtu iespējams tos kvalitatīvi noorganizēt pat tad, ja eksāmeni tiktu pārcelti uz vēlāku laiku, kad ārkārtas situācijas vairs nebūtu.
“Es gribu arī pasargāt, pietaupīt savus skolotājus, kuri jau tagad ar šo attālināto mācību organizēšanu strādā līdz vēlam vakaram. Ja viņiem liks jūlijā organizēt eksāmenus, viņi paņems slimības lapas un tāpat to nedarīs,” tā R. Kalvāns.
Tieši par skolotājiem domā arī LIZDA, kuras priekšsēdētāja Inga Vanaga jau paudusi: ja ārkārtējā situācija turpināsies pēc 14. aprīļa, skolēniem būtu jāpabeidz skola ar gada atzīmi.
Baidās no sliktiem rezultātiem
R. Kalvāns gan min arī citus iemeslus par labu eksāmenu atcelšanai: pēc ārkārtas stāvokļa beigām cilvēki joprojām baidīšoties un mammas bērnus nelaidīšot uz eksāmeniem, attālinātajās mācībās tomēr nevar sasniegt to mācību vielas apguves līmeni, ko klātienes mācībās. Līdz ar to ir risks, ka CE rezultāti šā gada absolventiem būs daudz zemāki nekā parasti un pēc tam viņiem, stājoties augstskolā, būs grūti konkurēt ar citu gadu absolventiem. “Un tad visi pārmetīs skolai un skolotājiem,” prognozē R. Kalvāns.
Arī Kristers uzskata, ka nebūtu pareizi kārtot eksāmenus, ja nav bijis klātienes stundu, kurās tomēr vislabāk var sagatavoties eksāmeniem.
Vai tiešām tieši pēdējie mēneši pirms eksāmena ir izšķiroši, lai tam sagatavotos?
Jaunieši taču skolā gājuši jau 12 gadus! R. Kalvāns teic: lai sasniegtu augstu līmeni eksāmenā, svarīgi tam gatavoties, kā ierasts. Viņš arī secina, ka “nav taisnīgi ārkārtas apstākļos saglabāt ierasto izglītības kvalitātes mērījumu”, un piebilst: ja pārceļ pat olimpiskās spēles, kā arī Dziesmu un deju svētkus, kāpēc gan nevar atteikties no eksāmeniem?
Vidējā atzīme nav objektīva
Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons arī uzskata, ka eksāmeni jāatceļ, taču viņš priekšplānā izceļ drošības jautājumus. Viņaprāt, eksāmenus nevajadzētu pārcelt, piemēram, uz vasaras vidu, jo arī tad pandēmija diez vai būs beigusies. Vēl viens variants esot pilnībā mainīt eksāmenu norisi: to saīsināt, izveidot kādu stikla būri, lai var novērot, vai skolēns pilda uzdevumus patstāvīgi, un laist pa vienam tajā iekšā, pēc katra visu dezinficējot.
Taču tas viss būtu pārāk sarežģīti, tāpēc prātīgāk ļaut beigt skolu ar vidējo atzīmi.
Taču vidējā atzīme ir subjektīvāks rādītājs nekā centralizētā eksāmena rezultāti. Eksāmena darbus labo centralizēti, anonīmi, pēc vienotiem kritērijiem, kamēr skolās katrs skolotājs atzīmes liek pēc sava prāta, skolās ir arī dažādas prasības. Turklāt tagad, zinot, ka no vidējās atzīmes var būt atkarīgas jauniešu iespējas iestāties augstskolā, pedagogi tās varētu vilkt uz augšu.
K. Saulītis spriež: uzņemt augstskolā pēc atestāta atzīmes nebūtu godīgi vai arī skolas būtu jādala līmeņos. “Mūsu skolā ir sešas matemātikas stundas nedēļā, citviet četras, profesionālajās skolās divas. Centralizētais eksāmens parāda līmeņu atšķirību, bet atzīmes diez vai,” atzīst Kristers.
“Jā, vidējā atzīme ne vienmēr ir objektīva, daudz kas atkarīgs no pedagoga godaprāta,” saka arī G. Jirgensons.
“Piekrītu, ka vidējā atzīme nav baigi foršā,” domā R. Kalvāns.
Augstskolas eksāmenus nerīkos
Lai uzņemšana augstskolās būtu godīgāka, tām būtu jārīko iestāšanās eksāmeni. “Tas būtu vistaisnīgāk, ir jāpielauž augstskolas to darīt,” tā R. Kalvāns. “Augstskolām ar to vajadzētu tikt galā,” spriež arī G. Jirgensons.
Taču augstskolas nebūt nav gatavas uzņemties papildu slodzi.
“Tad jau drīzāk uzņemsim, ņemot vērā atestāta atzīmes,” teic Latvijas Universitātes Studentu servisu departamenta direktors Jānis Saulītis. “Vai tas būs godīgi? Jāņem vērā, ka šī nav parasta situācija. Turklāt katru gadu ir skolēni, kuri ir atbrīvoti no eksāmeniem. Viņus, kā arī tos, kas vidusskolu beiguši pirms 2004. gada, kad šādu eksāmenu vēl nebija, uzņem pēc cita algoritma. To varam piemērot arī visiem šā gada absolventiem.”
Svarīgi gan esot juridiski pareizi absolventus uz visiem laikiem atbrīvot no centralizētajiem eksāmeniem. Lai nav tā, ka šogad uzņems augstskolā bez centralizēto eksāmenu sertifikātiem, bet šā gada absolventi, kuri gribēs augstskolā stāties citu gadu, būtu spiesti paši sagatavoties centralizētajiem eksāmeniem un vēl maksāt par to kārtošanu.
Pati universitāte rīkot iestājeksāmenus nevēlas, jo tas būtu pārāk sarežģīts process, turklāt universitātē taču ir pat tūkstošiem reflektantu.
Ja eksāmenus tomēr vajag, pareizāk būtu ļaut tos kārtot skolās, kaut vai vasaras vidū. Tad augstskolas rīkotu uzņemšanu tikai augustā.
Citās domās ir Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš: “Nevēlamies atteikties no sava laika grafika: ja iekavējam uzņemšanu, aizkavējas arī citi darbi. Tāpēc esam gatavi uzņemt, pamatojoties uz atzīmēm atestātā. Tā kā pie mums stājas pārsvarā Vidzemes reģiona jaunieši, domāju, ka viņu absolvēto skolu līmenis būs diezgan līdzvērtīgs, tāpēc uzņemšana varētu būt gana objektīva.”
