Vai tiešām šis ir piemērotākais laiks eksāmenu latiņas celšanai? 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Lai nokārtotu centralizētos eksāmenus, pietiek pareizi uzrakstīt savu vārdu uz eksaminācijas lapas,” apmēram tā pirms vairākiem gadiem ironizēja toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Ministrs nebija tālu no patiesības, jo, lai savāktu eksāmena nokārtošanai nepieciešamos piecus procentus no maksimālā iespējamā vērtējuma, dažkārt pietiek līdz ar vārda uzrakstīšanu atrisināt vienu no uzdevumiem. Angļu valodas eksāmenā, kurā ir vairākas daļas ar pārtraukumiem, dažkārt abiturienti pat ierodas tikai uz pirmo eksāmena daļu, jo kāpēc gan pūlēties vairāk, nekā minimāli nepieciešams. Kāpēc centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir tik zemas prasības, ja parastā pārbaudes darbā parasti jāsavāc vismaz 40 procenti no maksimālā vērtējuma, lai saņemtu sekmīgu atzīmi, tā aizvien bijusi viena no lielākajām izglītības sistēmas mistērijām, ko izglītības politikas veidotāji tā arī nav izskaidrojuši.
Kaut visiem zināms, ka nav jāmācās eksāmenam, bet gan dzīvei, iespējams, šīs zemās prasības veicinājušas to, ka Latvijas izglītības sistēma ir viduvēja, ko apliecina starptautiskais skolēnu mācību sasniegumu salīdzinājums “PISA”.
Tādā ziņā apsveicami, ka izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece virzīja izskatīšanai valdībā grozījumus noteikumos par centralizētajiem eksāmeniem, kas paredz, ka jau no nākamā gada skolu absolventiem tajos vajadzēs iegūt vismaz desmit procentus no maksimālā vērtējuma līdzšinējo piecu vietā, bet 2025. gadā – jau divdesmit procentus.
Tomēr gan šis valdības lēmums, gan arī diskusijas par to, vai ieviešams obligāts dabaszinātņu eksāmens vidusskolu absolventiem, radījis vairākus jautājumus, tostarp par to, kas jādara vispirms. Vai vispirms jāuzlabo skolu darba kvalitāte vai jāizvirza augstākas prasības skolēniem?
Kaut tēma viena un tā pati: eksaminācijas sistēma un tas, vai un kā augstākas prasības eksāmenos veicina mācīšanos, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcība un attieksme abos gadījumos ir krasi atšķirīga.
Proti, kad darba devēji un augstskolas rosina ieviest centralizēto eksāmenu kādā no dabaszinātņu priekšmetiem, IZM atrunājas, ko to vismaz pagaidām nevar: ne visas skolas nodrošinātas ar skolotājiem un citu nepieciešamo, lai visi skolēni gana augstā līmenī varētu apgūt dabaszinātņu priekšmetus. Vispirms vajagot uzlabot dabaszinātņu priekšmetu mācīšanas kvalitāti, pēc tam tad domās par eksāmena ieviešanu.
Taču skolotāju trūkums attiecas ne tikai uz dabaszinātņu priekšmetiem. Gan apskatot skolotāju vakanču karti, gan sludinājumus portālā “www.eskola.lv”, redzams, ka skolotāju trūkst arī latviešu valodā, angļu valodā un jo sevišķi matemātikā. Visos šajos mācību priekšmetos eksāmeni ir obligāti.
Ir vēl vismaz divi aspekti, kas liek domāt, vai tiešām šis ir piemērotākais laiks eksāmenu latiņas celšanai: pirmkārt, jau pērn tai pašai piecu procentu latiņai pāri netika, tātad arī vidējās izglītības diplomu neieguva vairāk nekā 600 skolu absolventu. Iespējams, tas notika attālināto mācību dēļ (vismaz publiska analīze par iemesliem nav bijusi), taču jāņem vērā, ka arī turpmākajos gados eksāmenus liks jaunieši, kuri gandrīz divus gadus pavadījuši attālinātajās mācībās. Otrkārt, salīdzinoši nesen skolās ienācis jaunais izglītības saturs, bet ar atbilstošu mācību materiālu sagādāšanu gājis kā pa celmiem.
Neraugoties uz to, izglītības un zinātnes ministre pati rosināja pacelt eksāmenu nokārtošanas latiņu, turklāt arī valdībā saņēma pilnīgu atbalstu šai idejai.
Tas liek domāt, vai tiešām latiņa tiks celta īstenībā vai arī tikai uz papīra? Proti, šobrīd notiek arī cita veida lielas pārmaiņas eksaminācijas sistēmā: tiek ieviesti trīs līmeņu (atšķirīgu grūtības pakāpju) eksāmeni: vispārējā, optimālā un augstākā līmeņa eksāmeni. To grūtības pakāpi nav viegli salīdzināt ar esošo vienoto eksāmenu, ko kārto visi, tomēr eksāmenu veidotāji atzinuši: pašreizējais eksāmens ir pa vidu starp optimālo un augstākā līmeņa eksāmenu.
Tātad diezgan grūts. Tāpēc var secināt, ka vispārējā līmeņa eksāmens, ko gan būs ļauts kārtot tikai profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem, būs daudz vieglāks par esošo eksāmenu. Turklāt, mainot eksāmenu saturu, matemātikas eksāmenā uzsvars būšot uz to, kā skolēns nonāk pie risinājuma, bet ar aritmētiku viņam nevajadzēšot piņķerēties. Tāpēc jaunajos eksāmenos nu būs ļauts izmantot kalkulatoru.
Un tad nu rodas jautājums: vai 20 procentus no maksimālā vērtējuma vispārējā līmeņa eksāmenā iegūt būs grūtāk nekā 5 procentus līdzšinējā vienotajā eksāmenā? Un vai jaunās prasības tiešām nozīmēs spiedienu mācīties labāk, vai arī tās tikai ļaus izskatīties cienījamāk centralizēto eksāmenu statistikai?
