Kāpēc savulaik pieteicāties darbam Jauniešu saeimā? 25
Galvenais iemesls – vēlējos pārbaudīt sevi, kā būtu piedalīties šādā pasākumā, uzstāties un argumentēt sev neierastā vidē. Likās arī, ka tā ir izcila iespēja redzēt, kā tad saeima strādā. Tikt ievēlētam Jauniešu saeimā nav grūti. Jo vietu ir simt un kandidātu ir tikai nedaudz vairāk kā simt. Pat nekāda priekšvēlēšanu kampaņa nebija vajadzīga.
Domāju, ka mana dalība Jauniešu saeimā daudz devusi arī tajā ziņā, ka par manis piedāvātajām izmaiņām izglītības sistēmā vismaz runā. Marta beigās uzstājos arī Saeimas un Neatkarīgās izglītības biedrības rīkotā konferencē par kompetenču izglītību. Pēc tam daudz cilvēku nāca klāt, apmainījāmies kontaktiem. Iespējams, varētu izveidoties domubiedru grupa, kas palīdz šo pārmaiņu plānu pilnveidot un virzīt tālāk.
Kādi ir jūsu nākotnes plāni? Vai pēc studijām atgriezīsieties Latvijā un darbosieties politikā, ja jau esat atzīts par Nākotnes politiķi?
Būtu pārdroši uzreiz pēc augstskolas sākt darboties politikā. Turklāt darbs politikā nav stabils. Tajā viss atkarīgs no vēlētāju atbalsta. Vispirms jāizveido pamatkarjera, jāgūst stabili ienākumi un tikai tad var raudzīties politikas virzienā.
Latvijas politikā daudz kas ir iesūnojis, un tajā būtu vajadzīgas jaunas sejas, taču mans laiks vēl nav pienācis. Katrā ziņā, ja darbotos politikā, noteikti būtu reformu virzītājs.
Diemžēl viena no lielākajām Latvijas problēmām ir tā, ka visi gaida, ka kāds cits kaut ko darīs. Pat protesti te notiek pasīvi. Nevajag tikai stāstīt, ka viss nepatīk. Vajag kaut ko darīt, lai situācija mainītos. Piemēram, man izglītības sistēma ir sasāpējusi tēma un es sāku rīkoties, lai kaut ko vismaz censtos mainīt. Pareizāk ir skatīties nevis uz problēmu, bet uz tās iespējamo atrisinājumu.
Vai jums ir skaidrs, par ko balsosiet pašvaldību vēlēšanās?
Esmu izvēlējies, bet, par ko balsošu, neatklāšu. Domāju, ka katram grūti atrast partiju, kas pilnībā atbilst viņa uzskatiem. Arī man tas nav bijis viegli. Lai pieņemtu lēmumu, jāiesaista kritiskā domāšana. Tāpēc kā svarīgu mācību priekšmetu reformu plānā esmu iekļāvis arī kritisko domāšanu. Ja vien visi spētu uz ziņām raudzīties tik kritiski kā 1. aprīlī, sabiedrības attīstībā būtu straujš kāpums. Skolai būtu jāspēj katram iedot vismaz tik daudz, lai viņš varētu piedalīties intelektuālā diskusijā un izteikt savu viedokli.
Tieši šīs grūtās izvēles dēļ daudzi atzīst, ka vispār nebalsos.
Man ir nepopulārs viedoklis: es neuzskatu, ka visiem balsstiesīgajiem noteikti jābalso. Ja cilvēkam nav intereses un informācijas par politiskajām norisēm, ja viņš nespēj pieņemt argumentētu lēmumu, labāk lai nebalso vispār.
