Vai būtu jāmaina arī centralizēto eksāmenu saturs? 25
Protams, pašreizējie eksāmeni ir vienkārši smieklīgi! Prasību latiņa ir pārāk zema. Piemēram, latviešu valodas eksāmenā 1. daļas uzdevumi ir tik vienkārši. Pareizā gramatiskajā formā jāieraksta vārds. Ja skolēnam tā ir dzimtā valoda, tad tas ir pilnīgs apsmiekls, ka, beidzot vidusskolu, jāpilda šādi uzdevumi! Turklāt eksāmens ir nolikts jau tad, ja sniegti tikai pieci procenti pareizu atbilžu!
Matemātikas uzdevumu grūtības pakāpe arī ir tik zema, ka, piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventu vidējais izpildes procents ir virs 90.
Taču ir tādi vidusskolu absolventi, kuri saņem ļoti zemus vērtējumus vai nenokārto pat šos, jūsuprāt, vieglos eksāmenus!
Te ir runa tikai par attieksmi, nevis par viņu spēju mācīties! Jo zemākas prasības, jo zemāka daļai skolēnu ir mācīšanās vēlme. Ja redz, ka skolēniem kaut kas nesanāk, nevis jālaiž zemāk eksāmenu latiņa, bet gan jādomā, kas maināms mācību procesā.
Pats devāties studēt uz Vāciju. Kāpēc nepalikāt Latvijā? Datorzinātnes arī te varot studēt gana augstā līmenī.
Man tomēr svarīgi bija reitingi. Izvēlējos pašu labāko Vācijas augstskolu šajā nozarē. Starptautiski atzītajā “Times” reitingā Minhenes Tehniskā universitāte ir 46. vietā. (Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte tajā ir tikai ap 800. vietu. – I. K.). Tās piedāvātā datorzinātņu studiju programma ierindojusies 9. vietā pasaulē. Esmu runājis ar studentiem, kas datorzinātnes studē Latvijā, un secinājis, ka man jāmācās daudz vairāk.
Vai piekrītat izglītības ministra viedoklim par to, ka nepieciešams pagarināt mācību gadu?
Mācību gada pagarināšana nav nepieciešama. Tā vietā jāpārdomā mācību saturs, jāatslogo tas no liekā. Piemēram, tagad runā par jaunu mācību priekšmetu – cilvēkdrošība. Kam tāds vajadzīgs? Vai šīs tēmas nevar iekļaut sociālajās zinībās? Kā viens no iemesliem, kāpēc mācību gads būtu jāpagarina, ir minēta arī trešās sporta stundas ieviešana. Bet drīzāk jāpanāk, lai visi skolēni pilnvērtīgi piedalās jau esošajās sporta stundās. Ļoti daudzi cenšas izvairīties no sporta stundām. Lai tas nenotiktu, šajās stundās jāatceļ vērtēšanas sistēma. Katram ir savs iedzimtais fizisko spēju potenciāls, un nav godīgi visus vērtēt pēc vienas desmit ballu skalas. Ir akadēmiski spēcīgi jaunieši, kuri cenšas iegūt ārsta atbrīvojumus no sporta stundām tāpēc vien, lai zemais vērtējums sportā nebojātu vidējo atzīmi. Taču tieši šiem jauniešiem arī ārpusskolas nodarbības parasti ir intelektuālas, un būtu ļoti svarīgi, lai vismaz skolā viņi pasportotu.
