“Centralizētie eksāmeni ir pēdējais izsmiekls! Prasību latiņa ir pārāk zema.” Saruna ar Valteru Strodu 25
Saruna ar Valteru Strodu, Minhenes Tehniskās universitātes datorzinātņu studentu, titula “Nākotnes politiķis” ieguvēju 2016. gadā. Viņš vēlas pārliecināt politiķus būtiski mainīt izglītības sistēmu Latvijā.
Jau pērn, kad bijāt ievēlēts Jauniešu saeimā un tikāt nosaukts par Nākotnes politiķi, ierosinājāt mainīt izglītības sistēmu. Toreiz gan runājāt tikai par vidusskolas klasēm: piedāvājāt samazināt vidusskolās apgūstamo mācību priekšmetu skaitu, bet mācīt tos padziļināti. Raugos, ka gada laikā jūsu piedāvājums kļuvis plašāks un piedāvātās reformas – vēl radikālākas.
V. Strods: Jauniešu saeimā koncepts ir tāds, ka veselu reformu plānu tur gluži nevar piedāvāt. Jābūt vienai idejai, ko var gana īsi aprakstīt. Tāpēc toreiz runāju tikai par iespējamām reformām vidusskolā. Tās plānojot, esmu ļoti iedvesmojies no tā sauktā starptautiskā bakalaurāta, kas Eiropā ir ļoti atzīts. Klases, kas mācās pēc šīs programmas, jau šobrīd ir dažās valsts ģimnāzijās. Bakalaurāta klasēs mācības gan lielā mērā notiek angliski, bet manis piedāvātajā modelī būtu jāmācās latviski, jo ne visiem ir piemērotas mācības angļu valodā. Būtu jāapgūst vismaz septiņi priekšmeti: tas ir daudz mazāk nekā pašreiz. Būtu četri obligātie priekšmeti: matemātika, angļu valoda, latviešu valoda un kritiskā domāšana. Par pēdējo gan pieļauju, ka to varētu integrēt citos mācību priekšmetos. Vēl būtu jāizvēlas pa vienam mācību priekšmetam no šādām mācību priekšmetu grupām: sabiedriskās zinātnes, kur iekļautos, piemēram, vēsture un ģeogrāfija, eksaktās un dabas zinātnes, kur būtu gan visas dabaszinātnes, kā arī mākslas. Skolēniem būtu tiesības izvēlēties arī vairāk mācību priekšmetu no katras grupas, kā arī otro svešvalodu.
Mācību priekšmetus varētu apgūt standarta vai paaugstinātā līmenī. Standarta līmenis gan būtu krietni augstāks nekā tagad. Piemēram, matemātikā atsāktu mācīt arī matemātisko analīzi. To skolās apguva līdz 1994. gadam, bet pēc tam programmā palika tikai elementārmatemātika, un matemātisko analīzi tagad māca tikai tajās skolās, kur matemātiku māca padziļināti. Gandrīz visās citās Eiropas valstīs vidusskolā matemātiskā analīze ir obligātajā mācību saturā.
Taču nav jēgas reformēt tikai vidusskolu. Tie, kuri pabeiguši pamatskolu pēc pašreizējās sistēmas, nemaz nespētu mācīties tādā vidusskolā. Tādā modelī veiksmīgi varētu mācīties tikai akadēmiski spēcīgākie. Jāmainās arī sākumskolai un pamatskolai. Jau no 1. klases būtu jāievieš obligātais pārcelšanas eksāmens.
Par šādiem vārdiem jūs ienīdīs teju visi Latvijas skolēni! Kāpēc šāds eksāmens būtu vajadzīgs?
Šobrīd visa izglītības sistēma orientēta uz valsts pārbaudījumiem, taču tie ir retāk: 3. un 6. klasē diagnosticējošie darbi, bet eksāmeni – 9. un 12. klases beigās. Skolēni gatavojas tikai šiem eksāmeniem un sāk nopietni mācīties neilgi pirms tiem. Līdz ar to iegūtās zināšanas ir ļoti nekvalitatīvas un centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti ir diezgan zemi. Šobrīd var izbraukt cauri vidusskolai, apgūstot tikai atsevišķas tēmas. Pārcelšanas eksāmens katru gadu nodrošinātu to, ka skolēni vienmērīgāk apgūtu mācību saturu. Eksāmens būtu jākārto matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā. Ja skolēns eksāmenu nenokārtotu, būtu jāmācās vasarā un rudenī tas jāliek atkārtoti.
Lai uzlabotu izglītības līmeni sākumskolā, jānosaka, ka klasē nedrīkst būt vairāk par 20 skolēniem. Jo viens skolotājs nevar kvalitatīvi mācīt un savaldīt 34 skolēnus. Disciplinārie traucējumi klasē arī traucē mācīties. Sākumskolā ir ļoti svarīga individuālā pieeja, jo tieši tad veidojas attieksme pret zināšanām un mācīšanos. Ja skolēns sākumskolā ir pūlī un skolotājs viņu neredz, skolēns pierod skolā izklaidēties un atsēdēt laiku, nevis nopietni mācīties.
Pamatskolās būtu jāievieš karjeras semināri. 9. klases sākumā katram būtu jāpilda profesionāļu veidots karjeras tests. Tas palīdzētu skolēniem apzinātāk izvēlēties nākamo profesiju. Šobrīd daudzi pamatskolas beigās nezina, vai palikt vidusskolā vai iet uz arodskolu, nav pat apjautuši savas intereses. Skolēniem nav skaidrs, kādai karjerai noderēs konkrētu mācību priekšmetu padziļināta apgūšana. Tātad viņi lielākoties nezina, kas jāmācās šodien, ja vēlas kļūt, piemēram, par astronautu.
Bet kāpēc izglītības sistēmai būtu vajadzīgas tik lielas pārmaiņas? Vai tad pašreizējā sistēma nekam neder? Pats esat pabeidzis skolu Latvijā un tagad veiksmīgi studējat Vācijā.
Protams, nevar teikt, ka pašreizējā sistēma pilnīgi nekam neder. Tā ir samērā laba tiem, kuri ir spējīgi iekalt sev galvā jebkādu informāciju lielos apjomos. Vidusskolā jāapgūst aptuveni 15 priekšmeti. Lielā priekšmetu skaita dēļ nav iespējas tos apgūt padziļināti. Tas ir iemesls, kāpēc Latvijas vidusskolu absolventiem ir teju neiespējami iestāties pasaules vadošajās augstskolās. Piemēram, Kembrižas universitāte neatzīst Latvijas vidējās izglītības diplomu. Dažiem no Latvijas gan izdevies tur iestāties, taču tikai tāpēc, ka vidusskolas laikā viņi ieguvuši medaļas starptautiskās mācību priekšmetu olimpiādēs. Tas nozīmē, ka viņi daudz apguvuši ārpus skolas.
