Eksāmenu izmēģina, bet nezina, vai ieviesīs 0
12. klases skolēnu sniegums fizikas, ķīmijas un dabaszinātņu piloteksāmenos parāda, ka labākas zināšanas viņiem ir ķīmijā, bet vājākas – fizikā.
Kā zināms, aprīlī notika izmēģinājuma eksāmeni minētajos mācību priekšmetos. Skolu dalība eksāmenā bija brīvprātīga, taču no Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvju teiktā var noprast, ka daļa skolu (jo sevišķi profesionālās izglītības iestādes) pierunātas piedalīties eksāmenā. Sākotnēji dalībai pieteicās 108 skolas, bet galu galā piedalījās 105. Septiņdesmit skolās skolēni kārtoja tikai vienu no minētajiem eksāmeniem, 26 skolas piedalījās divos eksāmenos – viena klase kārtoja vienu, cita klase otru, bet deviņas skolas izmēģināja visus trīs piedāvātos eksāmenus. Skolēni nevarēja paši izvēlēties, kuru eksāmenu kārtot. Kuram eksāmenam skola pieteica attiecīgo klasi, to eksāmenu arī visa klase kārtoja. VISC Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītāja Ingrīda Kamarūte pieļauj, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc eksāmena rezultāti nav pārāk spīdoši. Proti, skolēns nav varējis izvēlēties kārtot eksāmenu tajā eksaktajā mācību priekšmetā, kas viņam labāk padodas.
Otrs iemesls ne pārāk labajiem rezultātiem varētu būt tas, ka eksāmens bija jākārto jau aprīlī. Pirms centralizētajiem eksāmeniem visu maiju skolēni var atkārtot vielu, bet piloteksāmenam iespēju šādā veidā sagatavoties nebija.
Tajā pašā laikā I. Kamarūte uzskata, ka rezultāti nemaz tik slikti nav. “Centralizēto eksāmenu veido tā, lai tas būtu piemērots visai populācijai,” viņa skaidroja. “Tāpēc tas pat ir ideālais variants, kad vidējais rezultāts ir ap 50 procentiem. Ķīmijā šajā eksāmenā esam tam visai tuvu.” (Sk. faktu sadaļu. – I. K.).
Jāpiebilst, ka, raugoties, kā piloteksāmenā klājies dažādu skolu pārstāvjiem, redzams, ka līdzīgi kā centralizētajos eksāmenos arī šoreiz labākie rezultāti ir valsts ģimnāzijām un Rīgas skolām. Savukārt vājākie – profesionālās izglītības iestādēm un lauku skolām. Jāpiebilst, ka arodskolās daļā izglītības programmu ir ļoti maz stundu fizikā, ķīmijā vai dabaszinātnēs, kas arī var izskaidrot šo skolu audzēkņu vājos rezultātus. Tāpēc mainīti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi un no nākamā mācību gada šajās skolās būs vairāk eksakto mācību priekšmetu stundu.
Interesanti, ka fizikas skolotāji, kuru skolēni piedalījās eksāmenā, teikuši, ka tas bijis pārāk viegls. Ņemot vērā rezultātu, šāda attieksme izbrīna. VISC vēl sīkāk pētīs, lai noskaidrotu, kas tieši skolotājiem šķitis pārāk viegls. Vasarā plānots arī veikt tā saukto kvalitatīvo rezultātu analīzi un augusta beigās sniegt ieteikumus skolotājiem, kā uzlabot skolēnu prasmes. Tas ir būtiski, jo nākamajā gadā plānots piloteksāmenu atkārtot. Obligāta prasība visiem vidējās izglītības ieguvējiem kārtot vismaz vienu no minētajiem eksāmeniem varētu tikt ieviesta apmēram 2020. gadā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja VISC vadītājs Guntars Catlaks.
Sēdē klātesošais Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Normunds Bergs vēlmi tik ilgi atlikt obligātā eksāmena ieviešanu nosauca par absolūto kaitniecību. Viņš uzskata: kamēr šādi eksāmeni nav obligāti, skolās pienācīgā līmenī attiecīgie mācību priekšmeti vienkārši netiek mācīti vai arī skolēni izvairās no to apgūšanas. Tāpēc augstskolām ir grūti aizpildīt 3000 studiju vietas, ko valsts tām apmaksā inženiertehniskajā izglītībā. “Bizness objektīvi raud gadiem, ka nav speciālistu, bet Izglītības un zinātnes ministrija tikai sola palielināt budžeta vietu skaitu attiecīgajās specialitātēs. Tā ir naudas šķiešana!” sašuta N. Bergs.
Tikmēr G. Catlaks atklāja, ka, iespējams, līdz ar jaunā uz kompetencēm balstītā izglītības satura ieviešanu 12. klašu skolēni, ja vien vēlēsies, varēs eksaktos mācību priekšmetus nemaz nemācīties. Proti, šobrīd centralizētajos eksāmenos skolēnu prasmes pārbaudot “plašā spektrā”. Taču 12. klasē skolēniem jau būtu jāgatavojas studijām, padziļināti apgūstot tos četrus piecus mācību priekšmetus, kas viņiem būs nepieciešami studijās. “Vai tāpēc obligāti būs jāliek eksāmeni eksaktajos mācību priekšmetos, paliek atklāts jautājums,” atzina G. Catlaks. “Taču, beidzot pamatkursu, visi kārtos latviešu valodu, matemātiku, iespējams, dabaszinības.” Tātad daļu eksāmenu vidusskolēni varētu nokārtot jau pēc 11. klases.
