Rīgā vissliktākā izglītības kvalitāte ir tieši mazākumtautību skolās 39
Lemjot, kā vajadzētu mainīties skolu tīklam, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ņems vērā ne tikai skolēnu skaitu mācību iestādēs, bet arī izglītības kvalitāti.
Tāpēc uzņēmums “Jāņa sēta”, kurš par 90 000 eiro pēta, kā būtu pareizāk kārtot skolu tīklu, vispirms izveidojis kartes, kurās redzams, cik sekmīgi visu vidusskolu absolventi kārto centralizētos eksāmenus. Ieviests pat īpašs jauns termins “obligāto eksāmenu indekss”. Tas veidots, ņemot vērā skolēnu skaitu un viņu rezultātus matemātikas, latviešu valodas un svešvalodas eksāmenā. Indeksa dati nav iepriecinoši: vidēji zem 30 procentiem eksāmenus nokārtojuši 46 skolu absolventi. Šajās zemākās kvalitātes skolās mācījušies 23 procenti no visiem 12. klašu skolēniem.
Šādas skolas ir ne tikai laukos, bet arī lielajās pilsētās. Rīgā vien ir septiņas šādas skolas. Jāpiebilst, ka pārsvarā tajās arī ir mazs skolēnu skaits. Piemēram, Rīgas 65. vidusskolā 12. klasē bijuši vien desmit bērni. Turklāt visas šīs ir krievu skolas. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzskata: ja indekss ir zem 30 procentiem, skola jāreformē.
K. Šadurskis uzsvēra, ka “nav runa par skolu slēgšanu”: nepietiekami piepildītajām un kvalitatīvajām skolām jāpārtop par pamatskolām. Ja kādā pašvaldībā ir trīs šādas nekvalitatīvas vidusskolas, resursus varētu koncentrēt vienā no tām, cenšoties uzlabot izglītības kvalitāti. K. Šadurskis norādīja: lai autoskolā nokārtotu teorijas eksāmenu, jāsniedz vismaz 90 procenti pareizu atbilžu. Tad kāpēc tiek pieļauts, ka jaunieši mācās skolās, kuru vidējais rādītājs nav pat 30 procenti, traģiskā tonī vaicāja ministrs. Te gan jāpiebilst, ka tieši IZM ziņā ir gādāt, lai centralizētajos eksāmenos prasības būtu gana augstas. Patlaban vidusskolas beigšanas eksāmens skaitās nokārtots pat tad, ja sniegti tikai pieci procenti pareizu atbilžu.
“Jāņa sētas” pētnieki arī secinājuši, ka labajās skolās, kur skolēni eksāmenus kārto, sasniedzot 70 un vairāk procentus no iespējamā rezultāta, mācās tikai astoņi procenti no visiem 12. klašu skolēniem. Šādas skolas valstī ir vien septiņas – sešas Rīgā (Rīgas Valsts 1., 2. un 3. ģimnāzija, kā arī Āgenskalna Valsts ģimnāzija, Franču licejs un Centra humanitārā vidusskola) un viena Daugavpilī (Daugavpils Krievu vidusskola – licejs), kas ir vienīgā krievu skola izcilo skolu sarakstā. Secināts, ka Rīgā lielākā daļa “labo” skolu koncentrējušās pilsētas centrā, kamēr mikrorajonu skolās kvalitāte lielākoties krītas. “Jāņa sētas” pārstāvis ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs izteicies, ka mikrorajonu skolu skolēnu sliktie rezultāti pārsteiguši. Jāpiebilst gan: tas arī līdz šim bija vispārzināms fakts, ka Rīgā prestižākas ir tieši centra skolas un valsts ģimnāzijas.
