Eksāmens šaušanā – pa norvēģu modei 16
Sestdien Mārkulīču šautuvē mednieki piešaus roku pa norvēģu modei – pieci šāvieni ar vītņstobru pa stāvošu brieža siluetu 100 metru attālumā, visiem jātrāpa 30 centimetru diametra mērķī. Šāds pārbaudījums ik gadu jākārto katram Norvēģijas medniekam, kas vēlas doties uz medībām ar vītņstobra ieroci. Ideja to izmēģināt pirms dzinējmedību sezonas sākuma pašu mājās radās pēc Latvijas Mednieku savienības (LMS) rīkotā pieredzes apmaiņas brauciena 13 cilvēku delegācijai uz Norvēģiju pie kolēģiem – savas jomas profesionāļiem. “Latvijas medniekiem ir ko pamācīties no norvēģiem,” pēc vizītes atzīst LMS valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis, kurš kopā vēl ar diviem ceļabiedriem – LMS Nacionālās padomes priekšsēdētāju Vilni Jaunzemu un Valsts meža dienesta ģenerāldirektora vietnieku Mārtiņu Līdumu – ir gatavs padalīties pieredzē, kuru būtu vērts aizgūt arī Latvijā.
Šaušanas eksāmens – katru gadu visiem
“Redzēsim, cik spēcīgi šāvēji mēs esam,” pirms Pārgaujas novada šaušanas sacensībām, kurās ap pussimts mednieku raidīs šāvienus mērķī, kas izgatavots pēc norvēģu parauga, spriež Vilnis Jaunzems. Norvēģu medniekam katru gadu 30 reizes jāizšauj tā saucamie reģistrētie šāvieni, ar pēdējiem pieciem trāpot mērķī, kas iezīmēts dzīvnieka plaušu un sirds rajonā, taču tā līnija šāvējam nav redzama. Pārbaude jāveic ar katru vītņstobra ieroci, kuru mednieks nodomājis izmantot medību sezonā. Šaušana var notikt no dažādām pozīcijām, ja kaut viens šāviens netrāpa mērķī, eksāmens jākārto vēlreiz.
V. Jaunzemam šaubu nav – pēc norvēģu vai kāda cita parauga obligāts šaušanas eksāmens būtu jānosaka arī Latvijas medniekiem. Tas palīdzētu uzturēt formā šaušanas prasmi, testēt munīciju un ieroci, kā arī tēmēkļa tehnisko stāvokli – vai ar to maz var trāpīt mērķī. Daudzi prātīgi mednieki jau tagad ievēro šo praksi un apmeklē šautuvi ja ne regulāri, tad vismaz reizi gadā, taču ne mazums ir tādu, kas plinti plecā uzmet tikai pirms došanās uz mežu. Pēc J. Baumaņa domām, šaušanas tests uzlabotu gan mednieku sekmes, gan drošību medībās. Viņš norāda, ka norvēģu šaušanas prasmes ir stipri virs vidējā Latvijas mednieka līmeņa, arī nelaimes gadījumi medībās ar šaujamieročiem Norvēģijā ir stipri reta parādība.
“Latvijas mednieku vidū pret šo jautājumu parasti bijusi neviennozīmīga attieksme – kā tas parādās, sākas demagoģija, ka šādi tiks lobētas šautuves, un pie tā esam apstājušies,” lai gan atzinīgi par šaušanas eksāmena ideju, tomēr visai skeptiski par iespēju to ieviest mūsu zemē izsakās Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektora vietnieks Mārtiņš Līdums. No ceļojuma viņš atgriezies ar atziņu, ka ar norvēģu pieredzi medniecības jomā būtu vērtīgi iepazīties arī virsmežniecību darbiniekiem.
Aļņu limiti un vilku postījumi
Izņemot lielos plēsējus, par kuriem atbildīga valsts Dzīvās dabas aģentūra, pārējo medījamo sugu apsaimniekošanas regulēšana Norvēģijā nodota pašvaldības jeb komūnas rokās. Tāpat kā virsmežniecības Latvijā, tur par limitiem, postījumu novēršanu u. c. medniecības jautājumiem, ņemot vērā datus par iepriekšējos gados nomedītajiem dzīvniekiem, par ceļu negadījumos bojā gājušiem zvēriem, par dzīvnieku nodarīto kaitējumu u. c., lemj komūnas speciālisti, sadarbojoties ar valsts aģentūru. J. Baumanis stāsta, ka Norvēģijā, tāpat kā pie mums, palielinoties aļņu populācijai, par aktuālu problēmu kļūst mežsaimniecībai nodarītie zaudējumi. Lai tos efektīvi samazinātu, viņu medniekiem no ikgadējā populācijas pieauguma 70% jānomedī teļi un pusotrgadīgie dzīvnieki, pieaugušajiem dzīvniekiem izmantojot 30% no limta. Medību atļaujas izsniedz pieaugušu dzīvnieku šaušanai neatkarīgi no to dzimuma, taču kolektīvs saņem rekomendāciju par vienlīdzīgas dzimumu proporcijas ievērošanu medībās.
M. Līdums no sarunām ar divu komūnu vadītājiem pat bijis pārsteigts, cik dziļi medību lauciņā varot iebrist pašvaldība. “Ja kāds mednieku kolektīvs netiek galā ar alni, kurš regulāri nodara postījumus, pašvaldība ir tiesīga piesaistīt kompetentu mednieku, un viņš šo dzīvnieku nomedī, bet iegūto gaļu komūna pārdod, ienākumus ieskaitot savā budžetā,” viņš stāsta.
Norvēģu medniekiem un zemniekiem lielas raizes sagādā vilki, kas nodara ievērojamus postījumus zemnieku aitu bariem un mājsaimniecībām. Salīdzinot ar Latviju, viņu vilku populācija ir krietni mazāka, taču bezbailīgāka, jo pārdesmit gados, kopš plēsējus bija aizliegts medīt, tie daļēji zaudējuši dabisko baiļu instinktu no cilvēka. Norvēģija nolēmusi, ka viņu zemē atļauts dzīvot trīs vilku reproduktīviem pāriem, pārējie – jānomedī. Šis nosacījums neattiecas uz Zviedrijas pelēčiem, kas uzturas uz robežas ar Norvēģiju un ik pa laikam pasiro pa norvēģu apdzīvotajām vietām un saimniecībām. Notiek cīkstēšanās starp vilku aizstāvjiem, medniekiem un zemniekiem. Lai gan valsts izmaksā brangas kompensācijas par zaudētajiem mājlopiem, mednieki, nesagaidot atbildīgu un ātru rīcību no institūcijām, ķeras arī pie nelegāliem paņēmieniem – bez atļaujas medī vilkus paši.
Mazāk birokrātijas
LMS pārstāvjiem, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, lielākās mednieku organizācijas – Norvēģijas Mednieku un makšķernieku asociācijas – ļaudīm, radies priekšstats, ka birokrātiskais slogs medniecībā norvēģiem noteikts vieglāks nekā medniekiem mūsu valstī. Spilgtākais piemērs, uz kuru norāda abi LMS līderi, ir smagnējā procedūra, kā Latvijā VMD administrē zemes īpašnieku un mednieku noslēgtos medību tiesību nomas līgumus. “Visās sanāksmēs vai tikšanās reizēs šis ir viens no medniekiem sāpīgākajiem jautājumiem,” uzsver V. Jaunzems.
M. Līdums piekrīt, ka dienests kā valsts iestāde tērē pārāk daudz spēka, mēģinot administrēt divu pušu civiltiesiskās attiecības, un norāda uz iespējamo problēmas risinājumu. “Man šķiet, ka to varētu risināt, nosakot iecirkņa ārējās robežas, ja kolektīvi par tām vienotos – tas būtu solis uz to, lai atvieglotu šo kārtību.”
J. Baumanis līdzīgu priekšlikumu sola tuvākajā laikā uzlikt uz papīra un piedāvāt to gan medniekiem, gan dienestam. Ja pusēm izdosies atvieglot birokrātijas nastu, pieredzes apmaiņa Norvēģijā būs vainagojusies ar panākumiem.
Raksts veidots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
