Eksāmeni kovida ēnā: skolēni atzīst, ka stress ir pamatīgs un neziņa liela 12
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
11. maijs – datums, kas iezīmē 12. klašu skolēnu eksāmenu sākumu. Šogad tas tiek gaidīts ar īpaši lielām bažām: topošie vidusskolas absolventi pusi no pēdējā mācību gada pavadījuši, mācoties attālināti. Cik gatavi pārbaudījumiem ir skolēni? Kā norit gatavošanās process? Un kādas ir skolotāju sajūtas un prognozes par šo laiku?
Te mājas, te atkal skola – skolēni paši atzīst, ka šī raustīšana un neziņa ļoti traucējot procesam.
Šogad vidusskolas beidzējiem būs jākārto trīs obligātie eksāmeni ierasto četru vietā – izvēles eksāmens šoreiz tik tiešām būs brīva izvēle, piemēram, ja skolēns zina, ka viņam šis eksāmens nepieciešams, lai stātos augstskolā.
Obligāti ir tikai matemātikas, latviešu valodas un vienas svešvalodas (angļu, krievu, vācu vai franču val.) eksāmeni.
Aizmirstas iemaņas
Paši skolēni atzīst, ka stress ir pamatīgs un neziņa liela. Klaudija mācās Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, un viņa skaidro, ka eksāmeniem gatava nejūtas.
“Lielākais stress ir par to, ka ļoti sen neesmu bijusi skolā un fiziski uz vietas rakstījusi darbu konkrētā ierobežotā laikā. Tagad, ja kaut ko nezinu, ir pierasts “ieguglēt” vai pajautāt klasesbiedriem. Tāpat mājās varam izmantot visus iespējamos palīglīdzekļus. Nezinu, vai bez tā varēšu uzrakstīt eksāmenus.”
Viss notiek datorā, nav jāraksta ar roku, kā tas notiktu skolā uz vietas. “Kovida sākumā sistēma vispār nebija sakārtota – principā izlaidām veselu pusgadu.
Vai tiešām uz pēdējā gada notikumu fona eksāmeni ir nepieciešami? Visi mani draugi ir atzinuši, ka tas gluži vienkārši būs lieks stress.
Man ļoti patika mana skola, un nekad nav bijušas problēmas mācīties, bet šī attālinātā sistēma man vienkārši riebjas – ir tik daudz bezjēdzīgu stundu, kurās skolotājas vienkārši norunā un domā, ka visu saprotam,” atzīst Klaudija.
Līga Stepēna ir ne tikai latviešu valodas un literatūras skolotāja, bet arī audzinātāja vienai no Rīgas Angļu ģimnāzijas 12. klasēm. Viņa uzskata: lai gan šķiet, ka skolēni ir gatavi kārtot eksāmenus, bažām tomēr esot pamats.
“Aizpagājušajā nedēļā 12. klasēm atsākās klātienes mācības divas reizes nedēļā. Ierodas gandrīz visi, tomēr ir skolēni, kuri paliek mājās, jo mājinieki baidās no kovida. Tāpat ir jaunieši, kuri paralēli mācībām ir iekārtojušies darbā. Bet tie, kas ierodas, ir ļoti priecīgi satikties.
Man kā skolotājai šķiet, ka bērni ir gatavi eksāmeniem, un lielākā daļa par to sevišķi neuztraucas.
Protams, ir daži, kuriem neiet tik viegli ar pašvadīto mācīšanos mājās, bet domāju, ka tādi gadījumi būtu arī, mācoties klātienē.”
Skolotāja ir nedaudz nobažījusies par jauniešu rokrakstiem, jo, kā jau pieminēja arī skolniece Klaudija, šogad lielākoties izmantoti datori un rakstīšana ar to starpniecību, nevis darbu izpilde skolēnu pašu rokrakstā.
Lielākā bēda tomēr esot par to, ka nenotiks žetonvakars. Pēdējais zvans savukārt norisināsies “Zoom” platformā. Jāpiemin, ka visiem skolēniem, kuri ierodas uz klātienes mācībām, kā arī skolotājiem, kuri mācības vada, tiek veikti siekalu testi. Visiem ir jāvalkā sejas aizsargmaskas.
Baisā matemātika
Vecāki ir tie, kuri bērnu mācības šajā gadā redz tuvplānā. Topošā vidusskolas absolventa mamma Ineta stāsta, ka dzīvo līdzi dēlam diendienā un redz, cik ļoti viņš pārdzīvo.
“Šis laiks ir grūts. Tad dēlam mācīties traucē mazā māsa, tad interneta pārklājums, tad nogurums no ekrāna. Zinu, ka ir bērni, kuri negrib atgriezties skolā, kuriem patīk un padodas mācīties attālināti, taču mans dēls ir sabiedrības dvēsele – viņam pietrūkst draugu, pietrūkst skolas kopumā.
Vislielākās bažas, tā kā viņš mums ir liels matemātiķis, ir par latviešu valodas eksāmenu, nevis par matemātiku, kā tas ir daudziem viņa vienaudžiem.
Es gan ticu un zinu, ka viņš visu nokārtos, bet var just, ka ir satraukums.”
Ineta saka – ir ļoti žēl, ka šā gada divpadsmitajiem izpaliek visi pasākumi – normāls izlaidums, žetonvakars, pēdējais zvans: “Šie bērni nedabūs piedzīvot to, kas būtu jāpiedzīvo katram bērnam. Par to man laikam ir visskumjāk. Vidusskolas laiks ir tik skaists, un liela daļa, patiesībā svarīgākā daļa, no tā ir sabojāta.”
Pretēji Inetas dēlam Liliāna, kura mācās Rīgas Juglas vidusskolā, īpaši satraucas tieši par matemātikas eksāmenu: “Tas ir vienīgais priekšmets, kas manī izraisa milzīgu stresu. Caur ekrānu apgūt matemātiku ir grūti.
Uzskatu, ka pašmācības ceļā eksāmeniem nevar sagatavoties tik labi, cik gribētos.
Tiešsaistes stundās un individuālajās konsultācijās skolotāji aktīvi piedāvā savu palīdzību, un iepriekšējo gadu eksāmenu lapas tiek risinātas jau labu laiciņu. Bet attālinātais process ir grūts – īpaši emocionālā ziņā. Nav tās disciplīnas, kāda tā bija agrāk. Ir daudz jāstrādā ar sevi, jāmotivē.”
Liliāna atzīst, ka, lai gan tehnoloģijas dod iespēju sazināties ar skolotājiem, daudz vairāk dodot tā sajūta, kas rodas, atrodoties skolā un komunicējot ar skolotājiem aci pret aci. Tāpat ļoti grūti esot cīnīties ar neziņu – pēdējais mācību gads pavadīts vīrusa ēnā – un to ir grūti pieņemt.
Arī Liepājas 5. vidusskolas skolniece Katrīna Ziediņa uzsver, ka ir ļoti sarežģīti sadzīvot ar neziņu un nepārtrauktajām izmaiņām.
“Mēs eksāmeniem gatavojamies “Zoom” platformā.
Vairākas reizes ir teikts, ka eksāmenu priekšmetu nodarbības norisināsies klātienē, bet tad atkal paziņo, ka tomēr ne.
Šobrīd tad lielāks uzsvars tiek likts uz eksāmenu priekšmetiem, bet šaubos, ka paspēsim tos apgūt arī klātienes nodarbībās.”
Arī Katrīnu visvairāk uztrauc matemātikas eksāmens – ne norise vai laika ierobežojumi, bet tieši uzdevumi un gala atzīme: “Angļu valodas un latviešu valodas eksāmeniem jūtos gatava, taču matemātika gan uztrauc
. Lai gan ir ļoti daudz “Zoom” stundu, ir grūti koncentrēties. Lielākā daļa klasesbiedru vēlētos, lai matemātikas nodarbības norisinās klātienē.
Manuprāt, attālināti viss labi ir tikai “uz papīra”, jo tiek izpildīti visi punkti un pārskatītas visas tēmas, taču to nevar salīdzināt ar klātieni. Es nejūtos gatava.”
Ne visiem der
Eksāmeni kovida situācijas dēļ šogad ir saīsināti – taču arī šis aspekts skolēnos rada papildu stresu. Marta mācās Limbažu Valsts ģimnāzijā, kur pēdējās divas nedēļas divas reizes nedēļā ir iespējams eksāmeniem gatavoties klātienē. Uz vietas skolā tiek apskatīti tikai eksāmenu priekšmeti. Stress esot milzīgs.
“Nezinām, ko sagaidīt. Domāju, ka neesam tik gatavi, cik skolotāja domā, ka esam – un tas ir ļoti skumji.
Bail ir arī par to, ka eksāmeni būs saīsināti.
Piemēram, angļu valodas eksāmenā līdz šim bija piecas daļas, tagad būs četras. Matemātikā tas pats – noņemti uzdevumi no 2. un 3. daļas. It kā šķiet, ka tas ir labi – eksāmens būs vieglāks un īsāks, taču, visticamāk, ka šīs tēmas būs apvienotas ar citām citos uzdevumos. Ir bažas par to, ka šā iemesla dēļ eksāmens varētu būt pat grūtāks nekā citus gadus.”
Jo mazāka skola, jo individuālāka pieeja – un eksāmenu laikā tas var būt īpaši noderīgi. Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas direktore Dina Meistere stāsta, ka šīs skolas 12. klasē ir tikai pāris audzēkņu – katrs tiešsaistes nodarbībās varēja izteikties, aprunāties ar skolotājiem.
Tika nodrošināta individuāla pieeja katram: “Tagad jau trīs nedēļas gatavošanās notiek klātienē. Tiek veikti siekalu testi – gan skolēniem, gan skolotājiem. Bērni paši atzīst, ka būtiski nekas nav mainījies – kurš slinkoja klātienē, izpildot minimumu, tas arī attālināti turpina “līferēt”, bet labi, ka neviens nav pazudis, visi ir finiša taisnē.”
Jelgavas novada pašvaldības Komunikācijas departamenta Sabiedrisko attiecību vadītāja Enija Kreicberga-Kapša skaidro, ka Jelgavas novada skolās gatavošanās eksāmeniem notiek ļoti aktīvi un atbildīgi.
“Visās sešās vidusskolās Jelgavas novadā 12. klašu skolēni divas reizes nedēļā apmeklē skolu, lai piedalītos mācību stundās eksāmena priekšmetos. Pirms atsākās klātienes mācības, daļa skolēnu apmeklēja klātienes individuālās konsultācijas. Arī tagad notiek individuālās konsultācijas gan klātienē, gan attālināti.
Ja vērtējam skolēnu gatavību eksāmeniem pēc mācību sasniegumiem, kas redzami e-klases žurnālā, tad šķiet, ka visi skolēni ir gatavi – tāpat kā katru gadu.
Bet jāņem vērā, ka tieši šā gada 12. klašu skolēni mācījās attālināti jau pagājušā gada pavasarī. Kopš tā laika viņi klātienē ir mācījušies apmēram divus mēnešus. Tas nozīmē, ka izglītības iestādes nevar būt pilnībā drošas, ka visi skolēni ir vienlīdz labi sagatavojušies. Attālināto mācību laikā ļoti daudz kas ir atkarīgs no katra skolēna personības, rakstura īpašībām.”
Kreicberga-Kapša stāsta: vidusskolu direktoru vietnieki izglītības jomā atzīst, ka ir grūti prognozēt, kā skolēniem veiksies eksāmenos: “Attālināto mācību laikā, kārtojot pārbaudes darbus, skolēniem ir bijusi iespēja izmantot dažādus atbalsta materiālus, interneta resursus, bet eksāmenos būs jāiztiek ar paša zināšanām un prasmēm.
Jā, ir bažas, vai, piemēram, skolēnu runātprasme svešvalodā ir vislabākajā iespējamā līmenī pēc tik ilgstošas mācīšanās attālināti, mijoties individuālām, patstāvīgām mācībām un tiešsaistes stundām.
Protams, ka attālinātā mācīšanās ir ietekmējusi visus procesā iesaistītos. Kādas būs sekas, to redzēsim un varēsim izvērtēt vēlāk. Bet skaidrs ir viens, ka ne visiem cilvēkiem piemērota mācīšanās neklātienē, attālināti, patstāvīgi.”
Kā nomierināties un sagatavoties?
Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Jānis Aizpors dalās ar aptaujas rezultātiem par skolēnu gatavību eksāmeniem – situācija esot līdzīga kā iepriekšējā gadā. Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar “Edurio”* veica pētījumu par vispārējās vidējās izglītības 12. klašu skolēnu un profesionālās vidējās izglītības 3. un 4. kursu audzēkņu gatavību noslēguma pārbaudes darbiem.
“Rezultāti parāda, ka 10% respondentu (pagājušajā gadā 14%) eksāmeniem ir gatavi. 57% respondentu šogad un 52% respondentu pagājušajā gadā bija atzīmējuši, ka nav gatavi eksāmeniem. Kā būtiskākos šķēršļus attālinātajā mācību procesā skolēni min grūtības koncentrēties un spēju motivēt sevi (63%), pārāk lielu mācību slodzi (53%) un socializēšanās trūkumu ar vienaudžiem (42%).
Aptaujas dati rāda arī to, ka skolēniem reti (tikai 12% gadījumu) ir bijusi iespēja apmeklēt individuālās konsultācijas, lai sagatavotos noslēguma pārbaudījumiem, tikmēr teju puse jeb 46% aptaujas dalībnieku atzīmē, ka klātienes konsultācijas nenotiek, norādot, ka tas ir viens no nozīmīgākajiem atbalsta pasākumiem.”
Izglītības un zinātnes ministrija informē: lai palīdzētu skolēniem atgūt psihoemocionālo līdzsvaru, iedrošinātu un palīdzētu sagatavoties eksāmeniem, no 7. aprīļa visā Latvijā divas dienas nedēļā var notikt mācības klātienē centralizēto eksāmenu mācību priekšmetos 12. klasei.
Klīniskā psiholoģe Ilze Ābelniece dalās ar ieteikumiem, kā pārvarēt stresu un mazināt uztraukumu, gan gatavojoties eksāmeniem, gan arī kārtojot tos: “Galvenais ir saprast, ka ikkatrs no mums kādreiz izjūt stresu – gan jaunieši, gan pieaugušie. Tā ir pilnīgi normāla reakcija, ja jāsaskaras ar kaut ko nezināmu un svešu, izaicinošu.
Stress, ko rada eksāmeni, parasti ir saistīts ar bailēm no neveiksmes, nepietiekamu sagatavošanās laiku, tā var būt arī negatīva iepriekšējā pieredze.
Daži cilvēki stresu izjūt īpaši smagi, daži savukārt ar to tiek galā pavisam labi. Saprotams, ka papildu stresu šai situācijai rada kovida situācija – pastiprinās nemiers par to, ka varbūt kaut kas nav apgūts. Lielu lomu spēlē arī tas, ka bērniem jau teju no 1. klases tiek stāstīts, ka ir jāgatavojas eksāmeniem, jo tas būs pats galvenais, un šis uzdevums dod papildu spriedzi – vecāki un radi prasa, vai skolēns ir gatavs.”
Psiholoģe uzsver: labā ziņa ir tāda, ka ar stresu var iemācīties tikt galā: “Pirmkārt, stresu nevajag uztvert kā kaut ko sliktu. Ja to tā uztversim, tā tas arī būs. Otrkārt, jāatceras, ka neviens no mums nav supermens: prasīt padomu citiem var un pat vajag.
Ir jāsaprot, ka eksāmens nemainīs visu dzīvi, bet, protams, no tā noteikti tiks gūtas kādas mācības.
Tāpēc ļoti svarīgi ir izveidot plānu – kas man vēl ir jāizdara? Apskatīt tēmas, kuras joprojām šķiet izaicinošas. Stresa mazināšanai šāds plāns ir ļoti būtisks.”
Ilze aicina mācoties nolikt telefonu un pārējās blakus lietas: “Lai tās būtu kaut vai 20 minūtes, bet lai tas ir jēgpilns mācīšanās laiks bez citām lietām, kuras novērš uzmanību. Tas noteikti būs daudz produktīvāk, nekā mācīties daudzas stundas, bet reizē domās būt kaut kur citur.”
Psiholoģe iesaka piedomāt arī pie miega higiēnas – ja skolēns ir pieradis iet gulēt vēlu, skatīties seriālus, tad vismaz mēnesi pirms eksāmeniem vajadzētu mēģināt pie miera doties laikus – miegs stresa mazināšanā spēlē lielu lomu.
Pašā eksāmena dienā Ilze iesaka ieplānot laiku tā, lai nesanāk kavēt un būtu iespējams apdomāties un nomierināties. Tāpat par palīgu varot kalpot pulkstenis uz rokas, lai nav jāgrozās, jāmeklē, cik laika vēl atlicis. Noteikti nevajag pārdzīvot, ja pēkšņi kaut kas izkritis no prāta – vienmēr ir iespēja atstāt konkrēto uzdevumu vēlākam laikam, pildot citus, un tad atkal atgriezties pie iepriekšējā.
* “Edurio” ir platforma skolām un skolu tīkliem, kas palīdz veidot atgriezenisko saiti skolotājiem, skolēniem un viņu ģimenēm. Lietotājiem ir pieejamas pētījumos balstītās aptaujas, kas radītas, lai gūtu atbildes no visiem izglītības procesā iesaistītajiem. Piemēram, iespēja analizēt skolas mērķus, uzzināt viedokļus par skolas darbību utml.
Uzziņa
Obligātie eksāmeni 12. klašu skolēniem
Svešvaloda: 11.–14. maijs
Latviešu valoda: 18. maijs
Matemātika: 21. maijs
