“Ekrānā vajadzētu būt redzamai cenu zīmei, lai skatītāji saprot, cik kurš dūšīgais runātājs vērts un ko maksā!” Egila Līcīša feļetons 9
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā ir ne mazums arodu, kuriem piederošie profesionāļi pūlas atminēt un izskaidrot, kas ir gaidāms nākotnē. Šo profesiju skaitā ir dažnedažādu nozaru eksperti, salonu zīlnieces, laika reģi, politologi un futurologi. Ja pieņēmumi neapstiprināsies vai notiks otrādi, kā prognozēts, šo vēstījumu gala lietotāji, tautas masas, jutīsies apbēdinātas un piešmauktas.
Ikdienā amatu grūtumos sinoptiķiem visvairāk jābūt gataviem izslīdēt kā caur adatas aci, jo meteoroloģiskās prognozēs nedrīkst saputroties ar atmosfēras slāņu pārvietošanos – vai tie tuvojas vai attālinās. Padomājiet, kas notiks ar Tomu Brici, ja viņš regulāri kļūdīsies un paredzētās saulainās dienas vietā būs apmākusies, kad gaidāmā atkušņa vietā piesals, vai ja nokrišņi pārsniegs 20 milimetrus no solītās normas.
Dabīgi, šķību, greizu prognožu dēļ cilvēki rakstīs reklamācijas uz televīziju un lūgs nomainīt neprecīzo laika zini pret nemaldīgāku. Turpretī politoloģijas laukā drīkst gadiem rentēt ētera laiku sakombinētiem, iestudētiem priekšnesumiem, čalot kā strautiņiem pa tukšo un neapturami cirst pār šņori vai šaut pār strīpu.
Politisko prognožu autoru sakāmajā faktu saturs ir visai irdens, argumentācija pavāja – bet mēle gan nekad nekļūst smaga, daiļrunīgi izpušķojot burbuļojamos tekstus.
Āre, vienam augsti mācītam vīram, Skudras kungam prasa viegli sagremojamu lietu – paredzēt, kā klāsies “KPV LV” partijai. Ojārs ar politologa pieredzi no perioda, kad amatbrāļus vēl dēvēja par uzticamiem ļeņiniešiem un glasnostj iniciatoriem mūsu republikā, tad nu ar savu runu laistāmo šļūteni ņemas liet, līdz pats cauri slapjš, izmircis līdz ādai.
Orākuls saka – izmaiņas partijā esot “grūti paredzēt”. Par Zakatistova izbalsošanas leģitimitāti prognozists “nav pārliecināts”. Par partijas nākotni no ārpuses runāt “ir ļoti sarežģīti un nav nosakāms, notiks šķelšanās vai ne”.
Notiekošais “var atstāt ietekmi uz valdības darbu, var arī neatstāt”. Un tu, lasītāj, tieci nu gudrs no šāda speciālista profesionāļa “ekspertīzes” un skatījuma. Tā vietā, lai godīgi atbildētu – velnsviņzin, kas notiks! – politologs maļ savu maļamo.
Cik mums ir šo politisko notikumu vērotāju, visus zinām kā raibus suņus, visi no bērna kājas bijuši izslavēti kā lieli pļāpas. Latviešu homēri zina, kuram ministram jādemisionē un kurā fāzē valdībai jāatkāpjas pilnā sastāvā – viņi redzot politiķiem cauri kā rentgenā! Atklāti sakot, ekspertu paredzēšanas spējas ir, teiksim tā, viduvējas.
Prognozētais reti kad piepildās, un viņi stāsta vien to, ko sablenzuši pa atslēgas caurumu vai ieraudzījuši durvju actiņā. Ak, gadījās kļūdīties? Tas nekas, nāks lielākas ziepes, vecās piemirsīsies! Bet, slēpjot robus informētībā, runas ir biezas kā kūdra un stipras kā organiskais mēslojums.
Masīvākais augumā Ivars Ijabs ir uzrāpies visu politologu sapņu Monblānā – ievēlēts Eiroparlamentā, Briseles saulgozī, kur vietējie akadēmiķi var noraudzīties uz vareno stāvu vien no Kolhoznieku nama 10. stāva. Tagad Ijabs ierauts vēl vienā atvarā – kļuvis par politiskā spēka priekšsēdētāja vietas izpildītāju, kur jārūpējas par partijas finansējumu, jaunu biedru piesaisti, vēlētājiem pieņemamas ideoloģijas gatavošanu, un niekošanās ar zīlēšanu kafijas biezumos mesta pie malas uz visiem laikiem.
Arī socioloģijas doktors Freimanis pabojājis labo tēlu, iekrāsodamies premjeram Kučinskim kā padomnieks – netiek lāgā uzskatīts par objektīvu notiekošā iztulkotāju. Reizē ar sapņa izsapņošanu par “Saskaņu” valdībā vairs nav modē Dr. Rozenvalds, toties TV ziņu auditorijai valšķīgi turpina uzsmaidīt viņa pastāvīgā partnere prof. Kreituse, kurai pēc spoža izteiciena un čūskas dzēlības nekad nav tālu jāmeklē.
Pasauss runātājs ir politologs Rajevskis, taču arvien pieejams, sazvanāms un atsaucīgāks dot savus slēdzienus, komentārus un prognozējumus. Politikas gaišreģu augstskolā visu študierēto pesteļotāju dekāns ir Jānis Ikstens, un profesors cenšas, ko var, apgādāt nākamos politologus ar nepieciešamajām okultajām zināšanām un attīstīt jaunajos visziņos telepātiskās spējas.
Vēl ar politoloģes lejkanniņu studijās viesojas talantīgā Kažoka, taču šī būtne ir pārāk augsta lidojuma, lai ierindas klausītājs saprastu, kas katru reizi domāts no Kažokas kundzes radošā, urdošā nemiera.
Citu sertificētu politologu latviešu nācijai nav. Pārējie ir amatieri, kuri ar politoloģijas augsto zinātni nodarbojas vaļasbrīžos, turklāt, kā sačukstas zinātāji, daži paklusām piestrādājot pie politiskiem spēkiem. Tad ekrānā vajadzētu būt redzamai cenu zīmei, lai skatītāji saprot, cik kurš dūšīgais runātājs vērts un ko maksā.
