Ekotūrisms galvaspilsētā 0
Grāmatnīcu plauktos nonācis pirmais Rīgas ekotūrisma ceļvedis, kas veltīts Šmerļa mežam. To ar SIA “Rīgas meži” atbalstu klajā laidusi izdevniecība “Jumava”, un plānots, ka turpmāk interesantāko par Rīgas zaļajām zonām varēsim lasīt septiņu pilsētas ekotūrisma ceļveža grāmatu sērijā.
“Kad atsvešināmies no meža, tas mums nozīmē vairs tikai koku stumbrus, krūmus, sūnas – kopumā garlaicīgu un vienmuļu vidi. Bet, kolīdz aizejam uz mežu kopā ar zinošiem cilvēkiem, tas atklājas mums kā grāmata, ko var lasīt, lasīt, un tā kļūst tikai arvien biezāka un aizraujošāka,” saka grāmatas “Šmerlis. Rīgas ekotūrisma ceļvedis” autors Aivars Jakovičs. Viņš stāsta, ka Šmerļa mežs ir viens no nozīmīgākajiem pilsētā. Tas ir bagāts ar diviem Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamiem biotopiem, mežā atrodami 27 un tuvējās muižās vēl vismaz 16 valsts nozīmes dižkoki, bet no vairāk nekā 150 augu sugām septiņas šeit ir aizsargājamas ar likumu. Protams, ne mazāk būtiski ir arī neparastie “brīnumkoki”, gleznainie ezeri, vēsturiskās vietas un objekti. Lielākais ceļveža devums ir tas, ka visas šīs vietas un lietas grāmatā ne vien apkopotas, aprakstītas un aplūkojamas 122 attēlos, bet atrodamas arī 18 kartēs. “Parasti botānikas grāmatas piedāvā vienīgi apskatīt kāda auga attēlu un izlasīt aprakstu par to. Šī grāmata parāda kartē, kur katru augu var aplūkot dabā,” saka tās autors. Viņš izstrādājis un kartēs iezīmējis veselu maršrutu, turklāt katru meža nogabalu tajā ierakstījis nevis ar numuru, bet gan nosaukumu. Daļa no tiem veidojušies vēsturiski, bet citus, piemēram, “Sapņu ieleja” vai “Pārsteiguma kalniņš”, strādājot pie grāmatas zīmīgākajām meža vietām, devuši tās autori. Jaunradītie nosaukumi izdevumā atzīmēti ar zvaigznīti. Turklāt nelielais grāmatas formāts ļauj to paņemt līdzi un lasīt pastaigas laikā.
Ceļveža veidotājiem – vēsturniekam un Vides aizsardzības kluba aktīvistam A. Jakovičam, dendrologam Arnim Bērziņam un botāniķim Ansim Opmanim – Šmerļa mežā izdevies atrast arī līdz šim nezināmu objektu – Zviedru dambi. Pirms tam uzskatīts, ka labi pazīstamā Dambjapurva ezera aizsprostu 19. gadsimtā uzcēlis tuvējās rūpnīcas fabrikants Plīvs, bet grāmatas veidotāji to uzgājuši jau 1787. gadā zīmētā Strazdumuižas robežplānā. Viņi domā, ka dambis uzbūvēts vēl pirms zviedru laikiem un kalpojis par Rīgas nocietinājumu grāvju ūdens apgādes sistēmas regulatoru.
Savukārt Šmerļupītes ielejā ceļveža veidotāji uzgājuši veselu birzi ar pelēko valriekstu kokiem. Tie ir eksotiski riekstkoki, kas Latvijā savvaļā parasti neaug, bet šeit paši izsējas un turpina vairoties. Unikāls augs Latvijas klimatam brīvā dabā ir arī mežā augošā ēdamā kastaņa.
Par Šmerļa un citu pilsētas mežu tīrību augu gadu rūpējas SIA “Rīgas meži” Mežu apsardzības un aizsardzības daļa, kas apgādāta ar speciālu tehniku un daudzskaitlīgu cilvēku komandu. Tomēr viens no ekoceļveža mērķiem ir mācīt pilsētas iedzīvotājiem un viesiem novērtēt četrtūkstoš hektāru lielās pilsētas mežu platības vērtību, nemēslot, bet pašiem kopt tajā atrodamās bagātības. “Lai cilvēki varētu dzīvot, viņiem nepieciešama labvēlīga dabas vide, bet, lai šāda vide veidotos, katram par to jārūpējas. Lai mēs justu nepieciešamību rūpēties, vide jāiemīl, bet, lai to iemīlētu, tā jāiepazīst. Grāmatas uzdevums ir parādīt, cik skaista daba ieraugāma tepat netālu no pilsētas centra,” skaidro A. Jakovičs.
Tomēr Šmerļa mežā un tā apkaimē ne viena vien skaista un interesanta vieta vēl tikai gaida savu sakopšanu. Tāds mežā ir, piemēram, kāds aizaudzis dīķis. Tāda ir arī Krēgermuiža Juglas ezera krastā, kas stāv pamesta un atgādina drupas, kaut gan atrodas pasakainā vietā un tai apkārt aug skaisti dižkoki. Interesants un vienlaikus bīstams objekts ir bijusī Bābelītes dīzeļelektrostacija līdzās Bābelītes ezeram. Tā celta 1939. gadā kara vajadzībām kā rezerves enerģijas avots, bet 1944. gadā uzspridzināta. Tomēr tajās stacijas daļās, bunkuros un tuneļos, kas saglabājušies, vaļēji palikuši caurumi un ejas, pa kurām var iekļūt kāpās izbūvētajās pussabrukušajās apakšzemes telpās. A. Jakovičs atgādina, ka tās karalaika būves drīkst aplūkot vienīgi no ārpuses, un cer, ka drīz tik atrasts risinājums to norobežošanai, lai ziņkārīgie apmeklētāji neapdraudētu savu dzīvību.
Vērts apskatīt
* Dambjapurva ezers Šmerļa meža ielokā. Apmeklētājus te bieži priecē paugurknābja gulbji, niedrājos ligzdo lauči un mežapīles. Ezera dienvidu krastā aug apkārtnes lielākā priede, kuras apkārtmērs 2011. gada rudenī sasniedza 2,20 metrus. Tā krastos iekārtotas atpūtas vietas ar volejbola, futbola laukumiem un dabas džungļu taku. Ezera vidū vairākus gadus darbojās arī strūklaka. Ezera dienvidaustrumu līcī ietek Gaiļupīte, bet no ziemeļaustrumu līcīša iztek Strazdupīte.
* Viens no labākajiem piemēriem, kā cilvēkiem rūpēties par tuvējām dabas bagātībām, ir Bābelītes ezers, jo to ikdienā centīgi kopj apkārtnes iedzīvotāju entuziastu grupiņa. Jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē ezers bija populāra ātrslidošanas un daiļslidošanas treniņu un sacensību vieta, bet no padomju laikiem to iecienījuši ziemas peldētāji. Tagad ezera krastos labiekārtotas peldvietas, pludmales volejbola laukumi un piknika vietas ar galdiem un soliņiem. Ezera ūdeņos mīt asari, raudas, karūsas, līņi un līdakas, bet virs tiem dažādi ūdensputni.
Kas jāapskata
* Pa Pakalniešu ielu ejot rietumu virzienā, var nokļūt bijušajā Ozolkalna muižiņā, kur 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados atradās Latvijas Pareizticīgās baznīcas arhibīskapa vasaras rezidence un Jāņa Kristītāja koka baznīciņa. 1934. gadā nezināms slepkava te cietsirdīgi nogalināja pareizticīgo arhibīskapu Jāni Pommeru un nodedzināja muižas galveno ēku. Līdz mūsdienām saglabājušies tās pamati, māja, kurā dzīvojuši kalpotāji, Mūķeņu mājiņa, Dārznieka mājiņa un vairāki veci parka koki. Blakus bijušās arhibīskapa rezidences pamatiem iekārtota Jāņa Pommera piemiņas vieta.
* Šmerļa meža varenākā dižpriede ir Mežciema Lielā priede. Tās apkārtmērs 2010. gada pavasarī bija 3,16 metri, un milzu kolonnai līdzīgais stumbrs nezaudē savu apjomu lielā augstumā. Lielā priede ir populārs vietējo iedzīvotāju pastaigu mērķis un tikšanās vieta.