Vai vērtīgs ir tikai tas, kas ir rets? 2
Latvijā esam pieraduši domāt, ka kādas teritorijas dabas vērtību galvenokārt nosaka tas, cik liela ir tās daudzveidība. Jo augstāka bioloģiskā vērtība, t. i., jo vairāk aizsargājamu sugu un dzīvotņu, jo tā ir vērtīgāka un jo vairāk saimnieciskās darbības noteikumu, ierobežojumu, aizliegumu. Ekosistēmu pakalpojumu pieeja ļauj saprast, ka arī ekosistēmas, kuru dabas vērtība nav tik liela, nereti nodrošina citas cilvēku labklājībai un veselībai svarīgas funkcijas. Arī tad, ja piekrastes kāpas no dabas daudzveidības viedokļa nav īpaši bagātas, tās aizsargā piegulošo teritoriju no krasta erozijas un mazina applūšanas risku. Augu valsts būtiski samazina cilvēka radīto piesārņojumu, jo nodrošina oglekļa un slāpekļa dabisko apriti. Mežs aiztur spēcīgus vējus un pasargā no iespējamiem vētru postījumiem. Ja ar šiem procesiem nerēķināmies un tos izjaucam, riskējam ne tikai zaudēt pierasto ainavu un degradējam vidi, bet ilgtermiņā ietekmējam arī klimata izmaiņas. Tikai aprēķinot dabas sniegto pakalpojumu vērtību naudā, iespējams saprast, vai nākotnē nebūs jāmaksā vēl vairāk, lai nodrošinātu to pašu pakalpojumu, ko nodrošinājusi dabiskā ekosistēma.
Pilotprojekti – divās piekrastes pašvaldībās
Eiropas Savienības “LIFE” programmas un Latvijas Vides aizsardzības fonda finansēto ekosistēmu pakalpojumu projektu Dabas aizsardzības pārvalde sākusi īstenot pirms diviem gadiem. Kamēr citviet Eiropā un ASV ekosistēmu pakalpojumu novērtējums ir būtiska lēmumu pieņemšanas procesa daļa, Latvijā tas ir viens no pirmajiem mēģinājumiem pētīt un izmantot ekosistēmu pakalpojumu pieeju.
Projekta īstenošanai izvēlētas divas jūras piekrastes teritorijas – Saulkrasti un Jaunķemeri. Abas ir bioloģiski vērtīgas un būtiskas visai piekrastei kā ekonomikas, tā kultūras un estētiskajā ziņā. Mērķis – palīdzēt sabalansēt piekrastes teritoriju ekonomiskās, sociālās un vides intereses.
Nekāp uz galvas kāpai!
Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis stāsta, ka iedzīvotāju izpratne par sarežģīto ekosistēmu pakalpojumu jēdzienu sākotnēji bijusi visai izplūdusi un liels skaidrošanas un izglītošanas darbs vēl priekšā. Projekta teritorija atrodas līdzās dabas parkam “Piejūra”, to veido bioloģiski vērtīgas mežainās kāpas, plaša pludmales zona un viens no pilsētas simboliem – Inčupes grīvā izveidojusies Baltā kāpa, ievērojams dabas un kultūras objekts. Tā ir iecienīta dabas baudīšanas un atpūtas vieta. Ainaviskā skata dēļ to labprāt izvēlas arī laulību ceremoniju norisei.
Lai sabalansētu Baltās kāpas dabas vērtību saglabāšanu, nezaudējot iecienītu atpūtas teritoriju, nemitīgi tiek veikti infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas darbi – atjaunotas Inčupes aizskalotās laipas, kāpas teritorija tiek kopta, un tas viss pašvaldībai krietni izmaksā, skaidro N. Līcis.
Projekta ietvaros veikts kāpas apmeklētāju monitorings. Šopavasar trīs mēnešu laikā no marta līdz maijam Balto kāpu apmeklējis 21 tūkstotis cilvēku. Tas ir ieguvums vietējai tūrisma industrijai, bet arī milzīgs slogs trauslajai kāpas ekosistēmai. “Viena lieta ir kā patērētājam ierasties iecienītajā atpūtas vietā, baudīt dabu, svaigo jūras gaisu, neapdomīgi nokāpt no gājēju laipām un vienkārši pastaigāties pa vārīgo, erozijai pakļauto kāpas nogāzi. Cita – ja esi kā talcinieks kopā ar citiem te strādājis, veidojis kārklu pinumus kāpas nostiprināšanai un gājēju plūsmas regulēšanai, vācis atkritumus un sakopis pastaigu takas. Tas veido dabas un vides piederības sajūtu, un tā ir arī laba iespēja skaidrot, kāpēc un kādā veidā Saulkrastu attīstībai – tātad arī katram pilsētniekam un pilsētas viesiem – ir svarīgi dabas sniegtos pakalpojumus novērtēt finansiāli,” uzsver pašvaldības pārstāvis.
Viens no projekta taustāmajiem rezultātiem – vasaras sezonas noslēgumā Baltajā kāpā paredzēts atklāt ainavu arhitektes Ilzes Rukšānes un mākslinieka Ivara Drulles veidoto Dabas dizaina parku, kas iekļausies jau esošajā atpūtas infrastruktūrā un vienlaikus palīdzēs organizēt apmeklētāju plūsmu tā, lai traucējums īpašajai kāpas ekosistēmai būtu pēc iespējas mazāks. Esošās pastaigu takas un atpūtas vietas papildinās īpaši veidoti interaktīvi mākslas un izziņas objekti, kas uzrunās apmeklētāju sajūtas, vēstīs par Baltās kāpas unikālajām dabas vērtībām, palīdzēs izprast apkārtnē notiekošos procesus, dabas un cilvēka mijiedarbību un stimulēs dabai draudzīgu domāšanas un – pats galvenais! – uzvedības veidu, saudzīgi vadot apmeklētājus cauri kāpai, ir pārliecināts Līcis.
Tas tikšot panākts, plānojot parku tā, lai mazinātu apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, kā arī ar jau pieminētajiem interaktīvajiem objektiem: “Kad cilvēki aptvers, tieši kādu konkrētu labumu viņiem, viņu ģimenēm un sabiedrībai kopumā dod dabiski funkcionējoša ekosistēma, varēsim runāt par jaunu domāšanu, kas sabalansē dabas un ekonomikas intereses. Līdz tam mums ir jātiek, tai skaitā arī rēķinot un ņemot vērā, vai un cik lielā mērā sakārtota infrastruktūra un interesanti izziņas objekti piesaistīs šai vietai vēl vairāk cilvēku, tātad – vēl lielāku antropogēno slodzi. Šis nelielais piemērs – sakārtota infrastruktūra gan mazina slodzi uz dabu, gan piesaista vairāk cilvēku, kas slodzi palielina, – parāda, cik atbildīgi un sarežģīti lēmumi jāpieņem, plānojot kādas teritorijas attīstību. Bez metodikas, kā novērtēt dabas pakalpojumus ilglaicīgi, te grūti iztikt. Uz to arī ceram projekta gaitā.”
