Ekonomistu apvienība: Latvijas lielākais izaicinājums šajā desmitgadē – attīstības kursa maiņa no investīcijām betonā uz ieguldījumiem cilvēkos 4
Latvijai nākamajā desmitgadē no Eiropas Savienības būs pieejami neredzēti milzīgi finanšu resursi, kas paredzēti atveseļošanās pasākumiem un tautsaimniecības transformācijai. Iepriekš ES finansējums prioritāri tika novirzīts dažādu infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un būvniecībai.
Šajā desmitgadē ir nepieciešama kardināla investīciju politikas maiņa – par galveno prioritāti ir jākļūst ieguldījumiem cilvēkkapitālā, transformējot Latviju no lēta darbaspēka ekonomikas par “labo darbavietu” ekonomiku.
Tikai pārejot no investīcijām betonā uz ieguldījumiem cilvēkos, Latvija var novērst ekonomisko atpalicību, radīt labi atalgotas un globāli konkurētspējīgas darbavietas, kā arī vairot iedzīvotāju apmierinātību ar savu valsti, uzsvērts Ekonomistu apvienības jaunākajā pētījumā “No betona uz cilvēku? ES fondi, ANM un Latvijas cilvēkkapitāla akumulēšana.”
Kopumā no Eiropas Savienības 2021. – 2027. daudzgadu budžeta, NextGenerationEU programmām, tajā skaitā Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), Latvija saņems 10,6 miljardus eiro grantos. Šo līdzekļu ieguldīšanā centrālo lomu spēlēs publiskais sektors, un līdz ar to šajā desmitgadē pieņemtie lēmumi par šo resursu sadali izšķirs to, vai Latvija un iedzīvotāji būs pietiekoši gatavi jaunās ekonomikas un jaunā darba tirgus prasībām.
Vai Latvija joprojām fokusēsies uz celtņu un infrastruktūras objektu transformāciju, vai arī koncentrēs resursus iedzīvotāju sagatavošanai darbam jaunajā ekonomikā. Ekonomiskā izaugsme Latvijā būs iespējama tikai, ja pieaugs kopējais produktivitātes līmenis, kam pamatā būs kvalitatīvs cilvēkkapitāls un nozares ar augstu zināšanu un tehnoloģiju līmeni.
Arī Nacionālā attīstības plāna 2027 un Nacionālās industriālās politikas finansējumu 85%-90% apmērā nodrošinās Eiropas fondu līdzekļi. Tāpēc varam uzskatīt, ka galvenais faktors, kas veicinās cilvēkkapitāla attīstību Latvijā nākamajos gados, būs ES līdzekļi.
Šobrīd Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes ir sliktākas nekā vidēji ES un rādītāji pēdējo gadu laikā neuzlabojas. Latvijā ir zemākais doktora grādu ieguvušo personu skaits pret iedzīvotāju skaitu ES, un mums ir salīdzinoši maz augsti kvalificētu zinātnieku. Latvijā vēl joprojām ģimenē jāstrādā abiem vecākiem, lai nodrošinātu tādu pašu atdevi, kā ES vidēji spēj nodrošināt viens strādājošs cilvēks gada laikā.
Latvijas ekonomikā ievērojami liels darba vietu skaits ir nozarēs ar zemu produktivitātes un zināšanu intensitātes līmeni. Latvijas darba tirgū visvairāk trūkst darbinieki ar satura izprašanas un informācijas apstrādes prasmēm, kā arī zināšanām datoru, elektronikas, matemātikas un inženierzinātņu jomā. Savukārt zināšanas būvniecības un pārtikas ražošanas jomā darbaspēka tirgū ir brīvi pieejamas. Tāpat piedāvājums darba tirgū pārsniedz pieprasījumu pēc darbiniekiem ar labi attīstītām fiziskām spējām.
Nostrādāto stundu skaits atsevišķās profesijās Covid-19 pandēmijas laikā samazinājās vairāk nekā par 50%, toties informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) vadītāju un vecāko speciālistu nostrādāto stundu skaits pat palielinājās. Tas apliecina, ka IKT sektors ir salīdzinoši noturīgs pret krīzēm un var nodrošināt “labas darbavietas” arī ekonomisko satricinājumu periodos.
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle: ““Labās darbavietas” mazina nepieciešamību pēc sociālajiem pabalstiem, atvieglo nākamo paaudžu apmācības procesu, mazina nepieciešamos ieguldījumus veselības aprūpē un noziedzības ierobežošanā.Nodarbinātība ietekmē iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi, bet “labu darbavietu” iztrūkums var negatīvi ietekmēt politisko sistēmu, vairojot populismu, autoritārismu un ksenofobiju.
“Labajām darbavietām” raksturīga laba un stabila darba samaksa, pretimnākošā darba vide ar personīgās izaugsmes iespējām, kā arī rīcības brīvība izrādīt pašiniciatīvu un uzņemties atbildību. “Laba darbavieta” nav tikai darbs, kas nepieciešams izdzīvošanai, bet arī darbs, kas rada paliekošas vērtības un kalpo par pamatu jaunu iniciatīvu uzsākšanai.”
Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers: “Esošo darbavietu transformācija par “labām darbavietām” nebūs viegls process, jo līdzšinējā Latvijas tautsaimniecības attīstība un pakāpeniskā tuvošanās citām ES valstīmiepriekš lielā mērā balstījās uz lētāka darbaspēka pieejamību.
Tomēr, lai panāktu būtisku ekonomisku izrāvienu, Latvijai vismaz dažās jomās ir jānokļūst tehnoloģiju attīstības vai institucionālo risinājumu avangardā. Tāpat “labu darbavietu” ekonomika mazinātu iedzīvotāju emigrāciju – nodarbinātības iespējas un atbilstošs atalgojums ir visvairāk pieminētais faktors, ko emigranti min kā galveno atgriešanos veicinošo faktoru.”
Eiropas līderi cilvēkkapitāla attīstībā, izglītības sistēmas kvalitātē un digitālo prasmju apguvē ir Somija, Dānija, Zviedrija un Igaunija. Latvijai ir iespēja no tām aktīvi aizgūt labās prakses piemērus izglītības un apmācības programmu satura veidošanā, kā arī karjeras atbalsta nodrošināšanā. Viens no virzieniem ir arī Valsts nodarbinātības aģentūras transformācija par vispārējās mūžizglītības sistēmas ieviesēju, kas strādā ne tikai ar bezdarbniekiem, bet visiem iedzīvotājiem – mūžizglītības pakalpojumu saņēmējiem.
Eiropas zaļā un digitālā ekonomika tiks veidota uz modernām nozarēm, kuru pamatā būs jaunas zināšanas un prasmes. Tas paver iespējas arī Latvijai veikt strukturālas reformas un transformēt savas tautsaimniecības nozares ar Eiropas fondu atbalstu. Cilvēkkapitālam jākļūst par prioritāro virzienu, izstrādājot valsts attīstības un ES fondu līdzekļu apguves programmas. Tomēr bažīgu dara tas, ka publiskais sektors pēc inerces turpina strādāt pēc vecajiem principiem – prioritāri resursus novirzot nevis cilvēkkapitālam, bet gan “betonam”.
Piemēram, Nacionālajā attīstības plānā 2027 pretēji izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem galvenie rīcības virzieni ir saistīti ar infrastruktūras projektiem, nevis cilvēkkapitāla vai produktivitātes veicināšanas projektiem. Arī Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) plānā valdība primāri piedāvā investēt valsts infrastruktūras sakārtošanā. Tas ir pretēji EK ieteikumiem investēt cilvēkos, nevis infrastruktūrā.
Latvija pašlaik infrastruktūrā, energoefektivitātē un transporta sistēmās paredz investēt 60% no ANM līdzekļiem. Nacionālās industriālās politikas (NIP) rīcības plānā cilvēkkapitāla stiprināšanai paredzēti tikai 22% no kopējā finansējuma. No tiem 15% plānots atvēlēt mājokļu pieejamības projektiem un tikai 7% citām cilvēkkapitāla attīstības programmām.
Pētījuma autori ir Domnīcas Certus vadošais pētnieks Uldis Spuriņš, Ekonomistu apvienības izpilddirektors un uzņēmuma KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris, Latvijas Universitātes asociētais profesors un DomnīcasCertus valdes priekšsēdētājs Daunis Auers, kā arī Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu skolas maģistrs un pētnieks Roberts Mencis. Ekonomistu apvienības veiktais pētījums tapis sadarbībā ar Eiropas Konservatīvo un reformistu partiju (ERC partija).
Plašāk ar pētījumu iespējams iepazīties Ekonomisti.lv interneta mājaslapā.
