“Ekonomistu apvienība 2010” atzinīgāk vērtē “Latvijas attīstībai” un NA programmas 1
“Ekonomistu apvienības 2010” eksperti par ilgtspējīgākajām un saturīgākajām atzinuši partiju “Latvijas attīstībai” un “Nacionālās apvienības” (NA) pirmsvēlēšanu programmas, žurnālistiem otrdien pavēstīja apvienības pārstāvji.
Partiju programmas tika vērtētas vairākos tematiskajos blokos – programmas ilgtspēja un saturīgums, sabiedrības attīstība, makroekonomiskās jomas jautājumi, tiesiska valsts, kā arī veselības aprūpes un drošības jomas. Ekonomisti aicināja visas 12. Saeimas vēlēšanām reģistrētās partijas sniegt atbildes uz jautājumiem, kuri būtu jārisina tuvākajos gados. Ņemot vērā socioloģisko aptauju rezultātus, tika vērtētas populārāko politisko spēku programmas, kā arī to partiju programmas, kas sagatavoja atbildes uz ekonomistu jautājumiem.
“Vērtēšanas gaitā atklājās partiju nevēlēšanās skaidri pastāstīt par saviem nodomiem un uzņemties atbildību par turpmāko rīcību”, norādīja darba grupas vadītājs Edmunds Krastiņš. Viņš uzsvēra, ka vairākās programmās atsevišķas sadaļas nav aktualizētas kopš iepriekšējo vēlēšanu laikiem un vispārzināmas problēmas pilnībā ignorētas vai pieminētas bez reformu priekšlikumiem, kas liecina par politiskās kultūras zemo līmeni Latvijā.
“Diemžēl ar nožēlu jāsecina, ka partiju programmu kvalitāte pēdējā gada laikā ir diezgan būtiski kritusies. Situācija ir tāda, ka daudzas partijas neuzskata pat par vajadzīgu rakstīt partiju programmas un iztiek ar četru tūkstošu zīmju partiju programmām, kas būtībā, viena A4 formāta lapa, kur neko nopietnu un detalizētu nevar uzrakstīt, var tikai sarakstīt lielākoties lozungus,” sacīja Krastiņš.
Vienlaikus viņš piebilda, ka vairākām partijām – “Zemnieku savienībai”, “Zaļajai partijai” un NA programmas ir radītas 2012.gadā un tajās joprojām parādās tādi jautājumi kā eiro ieviešana un partiju attieksme pret to. Savukārt jaunākā programma, kas izveidota 2013.gadā, ir “Saskaņai”. “Ar nožēlu jākonstatē, ka “Vienotībai” šobrīd vispār nav partijas programmas, vismaz mēs tādu neatradām. Uz mūsu aicinājumiem tādu uzrādīt atbildi nesaņēmām. Vērtēšanas sākumposmā viņiem ir tikai četru tūkstošu zīmju partijas programma, bet pēc 17.septembra, mūs par to īpaši neinformējot, parādījās izvērstāka partijas programma,” sacīja Krastiņš, piebilstot, ka “Ekonomistu apvienības 2010” eksperti vērtēja izvērsto versiju.
Viņš norādīja, ka no Saeimā pārstāvētajām partijām uz “Ekonomistu apvienības 2010” 14 jautājumiem atbildēja tikai NA.
Krastiņš arī atzīmēja, ka detalizētus risinājumus veselības aprūpes jomā piedāvā partijas “Latvijas attīstībai” un NA, kuru priekšlikumi ir īstenojami. Savukārt “Vienotības” priekšlikumi neapliecina kompetenci, bet drīzāk vēlēšanos saglabāt “status quo”.
Politologs Filips Rajevskis atzīmēja, ka, pēc viņa domām, “Vienotība” programmā apiet jautājumu par sabiedrības uzticēšanos valsts varai, kas skaidrojams kā sekas nesenai kritikai par “Vienotības” nevēlēšanos valsts varas un sabiedrības uzticēšanās problemātiku aktualizēt. Arī izglītības kvalitātes un demogrāfijas risinājumi aprakstīti tā, lai mazinātu iespējas kritizēt un pārmest solījumu nepildīšanu, norādīja Rajevskis. Savukārt “Zaļo un zemnieku savienība” programmā izvēlas vienkāršāko ceļu, kā veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, audzēt pašvaldību lomu un, cerot, ka uzticība pašvaldībai veicinās uzticību Saeimai un valdībai, kas ir apšaubāmi.
Viņš atzīmēja, ka uzticēšanos valsts varai reāli interesē partijas jaunpienācējas. “Runājot par jaunpienācējām, īpaši gribētos atzīmēt “No sirds Latvijai”, kurai ir uzstādījums, ka tā [sabiedrības uzticēšanās valsts varai] ir liela problēma un nāk ar konkrētām iniciatīvām, šajā gadījumā mēs neanalizējām, vai tās iniciatīvas atrisinās problēmu, taču svarīgi ir pateikt, ka tās iniciatīvas ir realizējamas dzīvē un pietiekoši ātri,” sacīja Rajevskis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka visas partijas programmās atzīst, ka izglītības kvalitātē pastāv problēmas, taču neviena partija nevēlas dot konkrētus priekšlikumus, kā šo problēmu risināt. “Viņi negrib aizskart lielo skaitu ar vēlētājiem, kas ir skolotāji, kas ir aktīvi un ietekmīgi vēlētāji. Tādēļ labāk nerunāt detaļās, ka tik tas nesadusmo arodbiedrību un skolotājus,” sacīja Rajevskis, piebilstot, ka partijas nereti piedāvā nekonkrētus risinājumus, piemēram, sekot Somijas modelim, nepaskaidrojot tā nozīmi.
Rajevskis arī norādīja, ka partijas programmās par demogrāfijas problēmu risināšanu runā pēc principa- viss pārējais sakārtosies un arī demogrāfijas problēmas atrisināsies.
Savukārt ekonomists Ojārs Kehris, vērtējot partiju programmās minēto par valsts drošības jautājumiem, norādīja, ka divas partijas – NA un partija “Latvijas attīstībai” valsts drošības vajadzībām programmās paredz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt “Vienotības” un “Zaļo un zemnieku savienības” (ZZS) programmas nedemonstrē gatavību tūlītējai valsts drošības uzlabošanai.
Ekonomiste Olga Ertuganova norādīja, ka augsts bezdarbs un vidēji zema darba samaksa ir viens no akūtākajiem jautājumiem, kas valstī būtu jārisina, tomēr partiju programmās ir maz konkrētu un efektīvu priekšlikumu. “Reti kurš politiskais spēks akcentē bezdarba strukturālo komponenti, kaut skaidrs, ka ar pieprasījumu veicinošajiem pasākumiem vien, būtisku bezdarba samazinājumu panākt nav iespējams,” sacīja Ertuganova.
Ertuganova arī norādīja, ka, nosakot makroekonomisko rāmi, daļa partiju norāda uz nepieciešamību sekot Eiropas Savienības likumdošanā izvirzītajiem mērķiem, kas varētu veicināt sabalansētāku tautsaimniecību un investoru uzticību, taču konkrēts ir tikai “Latvijas attīstībai” piedāvātais makroekonomiskais rāmis. “Tāds orientieris bija arī “Nacionālajai apvienībai” tāpēc, ka ļoti svarīgi ir paplasināt publisko finanšu bāzi,” viņa sacīja.
Viņa atzīmēja, ka negatīvi vērtējamas partiju atbildes, ka tās programmās neanalizēja makroekonmiskās jomas jautājumus un jēdzienu “makroekonomiskais rāmis” saprot kā prognozes par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi.
Viņa sacīja, ka partijas sola nepalielināt kopējo nodokļu slogu tuvāko četru gadu laikā. Tāpat šogad partijas bieži sola pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājums pārtikai, bet šie priekšlikumi nesaskan ar partiju diezgan vājajiem priekšlikumiem budžeta ieņēmumu un to iekasēšanas palielināšanai. “Problēma ir tā, ka, ja Jūs piedāvājat kaut kādā veidā samazināt nodokļus, pretstatā ir jābūt ļoti konkrētam un labam plānam, kā kompensēt budžeta ieņēmumu samazinājumu, kā palienāt ieņēmumus un galvenais, kā palielināt budžeta ieņēmumu iekasēšanu. Diemžēl šādu konkrētu plānu vai risinājumus mēs neredzam. Tas diemžēl rada sajūtu, ka šie priekšlikumi [samazināt nodokļus] ir vairāk populistiski,” sacīja Ertuganova.
Ekonomists Juris Cebulis norādīja, ka visās partiju programmās ir paredzēti uzdevumi vai mērķi uzņēmējdarbības veicināšanai, bet sociāla rakstura solījumi, piemēram, augstākas pensijas vai mazāki nodokļi trūcīgajiem, bieži ieņem svarīgāku vietu, nekā atbalsts uzņēmējdarbībai. Piemēram “Vienotība” atkārtoti sola lietas, kā piemēram, valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformu, attīstības bankas izveidi, kam bija jābūt izpildītiem jau iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā.
Cebulis arī atzīmēja, ka, piemēra, motivāciju darboties legālajā biznesā vairums partiju programmās interpretē kā represīvus pasākumus pret nodokļu nemaksātājiem, bet tajās mazāk minēti pasākumi, kas padara nodokļu maksāšanu pievilcīgāku un ērtāku.
Tāpat viņš norādīja, ka daudzās partiju programmās doti sociāla rakstura solījumi, piemēram, augstākas pensijas, mazāki nodokļi trūcīgajiem, progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un tamlīdzīgi, bet nav domāts par uzņēmējdarbības veicināšanu.
Savukārt tieslietu eksperts Lauris Liepa norādīja, ka valdošās koalīcijas partijas, tostarp NA, nav aktualizējušas tieslietu sadaļu savās programmās, bet opozīcijā esošās “Saskaņas” pamatprogrammā ietvertas vairākas aktuālas un precīzi formulētas tēzes tieslietu sistēmas uzlabošanai. Savukārt jaunpienākušo partiju “Latvijas attīstībai” un “Latvijas Reģionu Apvienība” savās programmās nav ietvērušas tieslietu jomai veltītus priekšlikumus. Piedāvājumus par tiesu sistēmas uzlabojumiem un tiesnešu atbildības paaugstināšanu programmā iekļāvusi vienīgi “No sirds Latvijai”.
1994.gadā dibinātā “Ekonomistu apvienība 2010” ir sabiedriska organizācija, kas apvieno ekonomistus – praktiķus un teorētiķus. Apvienības galvenie darbības virzieni ir ekonomisko programmu izstrādāšana un to īstenošanas veicināšana, ekonomisko pētījumu organizēšana un veikšana, konferenču un diskusiju organizēšana utt.
12.Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 4.oktobrī.
