Ekonomists Vītols: “Tā cilpa Latvijā lēnām savelkas…Mums tuvākajos gados ir jāsamazina valsts budžeta deficīts” 161
“Tas, kur mums ir jāierobežo tēriņi, tas ir tieši valsts pusē, jo mums ir ļoti liels budžeta deficīts, kas faktiski tuvojas pieļaujamajai robežai. Tas faktiski tur atrodas jau ilgāku laiku un, ņemot vērā izņēmumus, pat pārsniedz 3%. Un tā ir tā vieta, kur mums ir jāsambremzējas,” tādu viedokli TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” pauda ekonomists un uzņēmējs Guntars Vītols, diskutējot par Latvijas ekonomikas jautājumiem, tostarp valsts budžetu un tā deficīta apmēru.
“Tā problēma valsts budžetā ir tā, ka budžets tiek plānots katru gadu, liekot kaut ko klāt. Tur ir tā sauktā fiskālā telpa – papildu nauda, ko var sadalīt, un to tad piekrāmē klāt. Tas, par ko sen runā, ka budžetēšana kā tāda ir jāvirza uz nulles budžeta principu. Un to praktiski nekad nedara neviena valsts pasaulē. Iemesls ir izpētīts. Ekonomisti, kas pēta uzvedības modeļus, viņi saka: kad politiķi sāk pārtērēt, tad viņi nekad to nebeidz! Viņus var tikai piespiest tērēt mazāk,” skaidroja ekonomists Vītols.
Ekonomists uzsvēra, ka, piemēram, Vācijai budžeta deficīts drīkst būt 0,6% no IKP, savukārt Latvijai pateikts ir 3% no IKP.
“Nu tad pa maksimumu mēs to arī tērējam! Bet, kur vispār ir problēma ar valsts parādu? Mēs taču esam aizņēmušies gan pagājušajā gadā, gan aizpagājušajā gadā. Un šogad aizņemsimies aptuveni 1,7 miljardus [eiro]. Problēma ar parādu kā tādu jau nav, un kā saka Vorens Bafets, kurš ir viens no pasaules leģendārākajiem investoriem: parāds pats par sevi nav problēma, problēma ir tad, ja tavi ienākumi aug lēnāk, nekā parāda apkalpošanas izdevumi. Un tas ir tas, kas šobrīd pasaulē notiek. Jo mēs jau visu laiku aizņēmāmies par 0%. Ja pagājušājā gadā valsts izdevumi parāda apkalpošanai bija kādi 200 miljoni [eiro], tad šogad tie būs jau 360 miljoni, un nākamgad tie jau būs 500 miljoni,” norādīja ekonomists un uzņēmējs Vītols TV24 raidījumā.
Līdz ar to sanāk tā, ka mums neko nedarot un neko papildu netērējot, šie valsts budžeta izdevumi palielinās par 100-300 miljoniem gadā. Vītols uzsvēra: “Tās ir tās cikla beigas, jo pēdējos desmit gadus, kad mums bija lēta nauda, mēs varējām aizņemties un mēs neizjutām šī aizņēmuma smagumu. (…) Tā cilpa Latvijā lēnām savelkas. Šā gada budžets ir lielāks par iepriekšējo gadu – ieņēmumi ir lielāki par aptuveni 1,7 miljardiem eiro. It kā mēs ieņemam vairāk, bet parāda apkalpošanas izmaksas pieaug pa 200 miljoniem – tas it kā vēl ir paceļams. Šīs te parāda apkapošanas izmaksas ļoti būtiski samazina tavas iespējas izdalīt naudu jebkurām citām prioritātēm.”
Tādēļ ekonomists Vītols pauda TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” pārliecību, ka mums tuvākajos gados ir jāsamazina valsts budžeta deficīts. Arī Eiropā tagad mainoties attieksme šajā jautājumā, proti, ja valsts budžeta parāds pārsniedz 60% no IKP, tad tas ir jāsamazina.
