Ekonomists: Tranzīts Latvijā joprojām neprognozējams 0
Tranzītu Latvijā joprojām ietekmē gan kaimiņvalsts Krievijas politiskie lēmumi, gan ogļu popularitātes sarukums.
“Nākotnē tranzīta nozarē kravu kritums turpināsies, tiks bremzēts izaugsmes temps, tamdēļ pozitīvus pārsteigumus nevaram gaidīt,” tā piektdien 9.martā Rīgas biznesa forumā sacīja bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš. “LA.lv” viņš norāda, ka to ietekmē kaimiņvalsts Krievijas politiskie gājieni un arī ogļu pieprasījuma mazināšanās Eiropā, kas plūst caur Latvijas ostām.
Mērķtiecīgs politisks gājiens
“Kravu dinamiku vairāk nosaka politiski, ne ekonomiski faktori. Viens no tiem – Krievijas lēmums pārvirzīt kravas uz savām ostām, kas ir mērķtiecīgi realizēts. Kaimiņvalstī pēdējo gadu laikā saceltas ostas un izveidota vērienīga infrastruktūra, lai tiktu attīstīta tranzīta nozare. Pat neskatoties uz to, ka kravu virzība caur mūsu ostām būtu ekonomiski izdevīgāka. Tas parāda, ka šis lēmums ir politiski virzīts, ne pieņemts ekonomisku apsvērumu dēļ. Otrs – vides jautājums,” savus argumentus izskaidro ekonomists.
Trešā daļa kravu, kas tiek transportēta no Krievijas uz Eiropu, ir ogles. Eiropā arvien vairāk domā par vidi, pārejot uz zaļo enerģiju un atsakoties no netīrākiem tās veidiem. Arī atteikšanās transportēt ogles ietekmē kravu apjomu, kas tiek transportēts no Austrumiem uz Rietumiem.
“Pagaidām lielākais tirgus ir Vācija, jo vērtējot pēdējo trīs gadu periodā, redzam, ka lielais tirgus spēlētājs Lielbritānija faktiski vairs neimportē ogles. Arī Vācijā enerģētikas politika ir diezgan sarežģīta, pakāpeniski tiek plānota atteikšanās no oglēm, bet tas noteikti nenotiks tuvāko gadu laikā. Lai gan naftas produkciju Krievija cenšas pārvirzīt uz savām ostām, no savas puses varam piedāvāt labāku servisu, lētākas cenas, bet ja faktori pārsvarā ir politiskie, tas procesu sarežģī,” norāda “Citadele” ekonomists.
Jāorientējas uz tirgu Ķīnā
M. Āboliņš skaidro, ka neprognozējams tranzīts ir arī svārstīgo laika apstākļu dēļ: “Lielais aukstums ietekmē tirgus svārstības. Ostas aizsalst, tādēļ rodas lielas problēmas. Protams, tā ir laimes spēle, jo zināms, ka ne katra ziema pie mums ir tik barga. Ar to ir jārēķinās, jo šādus apstākļus paredzēt nevar.”
Eksperts uzsver, ka transporta sektora atšķirība Latvijā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas ir tā, ka mums ir stipri mazāk vietējo kravu, kuras tiek pavadātas pa vietējo dzelzceļu. Vien aptuveni 10%. Arī tas radot zināmus riskus.
Tādēļ likumsakarīgs jautājums ir par to, kas būtu jādara, lai nozare plauktu? “Jāmeklē citi virzieni. Piemēram, pārvadājumi uz Ķīnu. Tomēr šeit rodas problēmas ar apjomiem. Pagaidām šī tirdzniecības plūsma nav tik liela, ar kurām varētu aizvietot naftas produktu pārvadāto tonnu apjomu.
Zināms, ka nākamie gadi Latvijā paies projekta “Rail Baltica” zīmē, tādēļ “LA.lv” jautā ekonomistam, kā, viņaprāt, tas ietekmēs Latvijas ekonomisko situāciju.
“Celtniecības periodā to vērtēju pozitīvi. Tas nodrošinās jauna darba vietas. Ilgākā laika periodā ir grūti izteikt prognozes, jo kamēr infrastruktūras vēl nav, uzņēmēji nedomā par to, kā to izmantot. Grūti ir paredzēt kravu plūsmas, kas būs pēc desmit gadiem pa infrastruktūru, kura šobrīd vēl nav sākta būvēt. Tomēr kopumā projektu vērtēju pozitīvi un domāju, ka sliedes tiks izmantotas,” srezumē M. Āboliņš.
