Ekonomists Strautiņš: “Latvijā mājokļu vienību ir daudz vairāk nekā mājsaimniecību” 49
TV24 raidījumā “Naudas cena”, diskutējot par mājokļu tirgu Latvijā, bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš pauda, ka mājokļu politika vispār neesot bijusi “Latvijas politikas centrā”.
“Tā nav bijusi lielākā prioritāte. Un to lielā mērā var saprast – tur ir pat kaut kāds racionālais grauds. Jo, redziet, mums te iepriekšējām varām Latvijā ir bijusi ļoti aktīva mājokļu politika, var teikt. Padomju laikā un arī Krievijas impērijas laikā Rīga bija funkcionālais centrs daudz lielākai teritorijai nekā mūsdienu Latvija – tātad Baltijas valstīm,” sacīja bankas “Luminor” ekonomists Strautiņš.
Ekonomists uzsvēra, ka līdz ar to mums ir “milzīgs mājokļu uzkrājums” vai angļu valodā to sauc par – housing stock – dzīvojamo fondu. Līdz ar to Latvijā šobrīd mājokļu cenas esot “puse no Igaunijas līmeņa”.
“Precīzāk sakot, Rīga ir puse no Tallinas līmeņa, bet varētu būt arī par valstīm kopumā, jo Igaunijas reģioni ir daudz dārgāki par Latvijas reģioniem. Un līdz ar to mums mājokļu pieejamība nav slikta. Mums, manuprāt, nav lielas bezpajumtniecības problēmas. Mums apmēram pēdējos desmit gadus, algām divkāršojoties, īres cenas saskaņā vismaz ar CSP [Centrālās statistikas pārvaldes] datiem pieaugušas par kādiem 20-30%. Līdz ar to radikāli ir uzlabojusies tieši pirktspēja īres tirgū. Pārdošanas cenas ir kāpušas diezgan līdzīgi ienākumiem – drusku lēnāk. Arī tur ir kaut kāds mērens pirktspējas uzlabojums kopumā ilgākā laikā, ” tā TV24 raidījuma diskusijā par mājokļu tirgu Latvijā skaidroja Strautiņš.
Pēc ekonomista domām, Latvijā kopumā nav tādas “super ļoti saasinātas mājokļu problēmas”.
Strautiņš norādīja: “Latvijā mājokļu vienību ir daudz vairāk nekā mājsaimniecību. Tur gan drusciņ ir interpretācijas grūtības, kur sākas mājoklis? Jo reizēm CSP skaita arī vasarnīcu. Nav precīzas robežas starp vasarnīcu un māju – kad ieraugi, tad saproti, kas tur bijis domāts…Bet Latvijā ir daudz mājokļu. Viena no problēmām ir tāda, ka tie nav vietās, kur cilvēki grib dzīvot, un mēdz būt vietās, kur cilvēki negrib dzīvot. Un līdz ar to Latvijas ciemos tirgo dzīvokļus reizēm par simtiem eiro un attālās pilsētās par dažiem tūkstošiem eiro.”
Plašāk skatieties pievienotajā video.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”. #SIF_MAF2024
