Ekonomists: Šī ir pakalpojumu krīze, bet cietīs arī ražotāji 0
Autors: Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%.
Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien.
Vienīgais, ko no tā varam secināt, ir tas ka Ķīnas ekonomikas apstāšanās februārī Latvijas rūpniecību nebija būtiski ietekmējusi, taču
nekādus nozīmīgus secinājumus par nākotnes perspektīvām no tā izdarīt nevaram.
Veselības krīze, ko ir izraisījis Covid-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā.
Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk nekā 2009. gadā. Šī primāri protams ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar sociālās distancēšanās pasākumiem, taču
ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji.
Īstermiņa indikatori ražošanā gan šobrīd izskatās labāk nekā citās nozarēs. Uzņēmēju ekonomikas noskaņojumā Latvijā martā fiksēts straujākais kritums kopš 2009. gada, taču rūpniecībā noskaņojums pasliktinājums ir bijis ievērojami mazāks, kā, piemēram, pakalpojumos vai būvniecība.
Taču jāņem vērā, ka šīs aptaujas pārsvarā tika veiktas marta pirmajā pusē un tādēļ pat šis straujais kritums tikai daļēji atspoguļo faktisko situāciju.
Papildus tam martā elektrības patēriņš Latvijā salīdzinājumā ar 2019. gada martu ir samazinājies par 2,8%, taču te lielu nozīme ir laika apstākļiem un salīdzinājumā ar februāri elektrības patēriņa dinamika Latvijā būtiski nav mainījies.
Tas liek domāt, ka rūpniecība pret Covid-19 izraisīto satricinājumu pagaidām ir noturīgāka kā pakalpojumu nozares un arī vakanču skaits rūpniecībā nav sarucis tik ļoti, kā daudzās pakalpojumu jomās.
Līdzīgi kā citur pasaulē arī Latvijas ekonomikā nezināmo ir vairāk kā zināmo un prognozes šobrīd ir ļoti grūti izdarīt. Ķīnā pēc spēcīga krituma februārī ražošana martā sāk atgūties, taču šobrīd tā saskaras ar pieprasījuma kritumu citviet pasaulē un straujš jauno rūpniecības pasūtījumu samazinājums vērojams arī citās valstīs.
Krīzes laiks protams rada arī zināmas iespējas un salīdzinoši labā pozīcijā būs pārtikas, kā arī citu pirmo nepieciešamības preču ražotāji, taču ar investīcijām saistītajās būvmateriālu, metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kā arī kokapstrādē, ražošanas apjomu kritums šogad, visticamāk, pārsniegs 10% un papildus izaicinājumus varētu radīt loģistikas problēmām dēļ robežu slēgšanas.
