Ekonomists Purgailis: Latvijas iedzīvotāji šobrīd tērē pārtikai mazāk nekā agrāk, īpaši ietaupot uz dažādiem saldumiem un našķiem 0
“Tā inflācija, ko mēs piedzīvojām 2022.gadā un 2023.gadā, bija ļoti augsta, īpaši pārtikas produktiem. Diemžēl jāsecina, ka Baltijā pārtikas produktu cenas pieauga straujāk nekā Eiropā. Un arī kopējā inflācija bija lielāka nekā Eiropā vidēji,” tā intervijā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” atzina bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis, komentējot inflācijas rādītājus un pārtikas cenas.
“Šogad pārtikas cenu pieaugums ir diezgan strauji sabremzējies, bet pārtikas cenas turpina pieaugt. Ja mēs skatāmies uz šā gada oktobra statistikas datiem, tad oktobrī pārtikas cenas bija par 5,5% lielākas nekā pagājušā gada oktobrī. Salīdzinot pret iepriekšējo gadu, pārtikas cenas ir palielinājušās gandrīz par 6%,” skaidroja ekonomists Purgailis.
Sīkāk komentējot bankas “Citadele” veikto iedzīvotāju aptauju šā gada novembrī, Purgailis norādīja, ka 87% no aptaujātajiem Latvijā atzina, ka viņi ir izjutuši pārtikas cenu kāpumu.
“Aptuveni trešdaļa atzīst, ka viņi šobrīd tērē pārtikai mazāk nekā agrāk, īpaši ietaupot uz dažādiem saldumiem un našķiem – uz tādiem ikdienā primāri nevajadzīgiem pārtikas produktiem. Gandrīz piekdaļa iedzīvotāju atzīst, ka viņi vairāk seko līdzi dažādām preču akcijām, izvēlas dažādas preces ar atlaidēm un skatās līdzi dažādu tirgotāju piedāvājumiem. Viņi atzīst, ka neseko vairs ierastajam paradumam – iepirkties vienā veikalā, pērkot viena zīmola pārtiku, bet šobrīd skatās, kur ir lētāk un izdevīgāk,” tā aptaujas datus komentēja Purgailis TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”.
Ekonomists, balstoties uz šīs aptaujas datiem, secināja, ka “ienākumu apjoma pieaugums ir bijis ievērojami mazāks nekā cenu pieaugums”. Tas spiež iedzīvotājus kļūt gudrākiem un vairāk pievērst uzmanību pareizākiem iepirkšanās paradumiem, tā rezumēja Purgailis.
Jau vēstīts, ka Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31% Latvijā, 33% Igaunijā un 26% Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas pirkumu nekā līdz šim, tā informēja bankas “Citadele” pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju, ziņoja LETA šā gada 4.decembrī.
Kopumā pēdējā gada laikā pārtikas cenu kāpumu ir izjutusi lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju, un to apstiprina 87% Latvijā, 85% Igaunijā un 73% Lietuvā. Trešdaļa Latvijas un Igaunijas, kā arī 25% Lietuvā iedzīvotāju norāda, ka viņu izdevumi par pārtiku ir nedaudz palielinājušies un tā ietekmē viņi var atļauties iegādāties mazāk nekā līdz šim.
Tikmēr 29% Latvijā, 24% Igaunijā un 22% Lietuvā norāda, ka viņu izdevumi ir palielinājušies, taču viņi joprojām var atļauties visu, ko līdz šim.
Tikai 7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pauda, ka viņu ikmēneša tēriņi par pārtiku nav būtiski mainījušies. Igaunijā līdzīgi atbildējuši 6%, bet Lietuvā – 11%. Latvijas respondentu vidū visbiežāk šādi atbildējuši respondenti, kuru mēneša atalgojums ir vismaz 1500 eiro.
Aptaujas dati liecina, ka visspēcīgāk pārtikas cenu sadārdzināšanos izjūt Kurzemes, Latgales un Zemgales iedzīvotāji.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par Baltijas valstu iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem banka “Citadele” veica 2024.gada novembrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 respondentus Baltijas valstīs vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vai Tu šogad tērē mazāk naudas pārtikai nekā 2023.gadā?
Pilnu TV24 raidījumu “Dienas personība ar Veltu Puriņu” variet skatīties video šeit:
