Ekonomists Pēteris Strautiņš: Notikumi biržās šogad ir ļoti kaitējuši vairāku tādu produktu pieejamībai, kas dara dzīvi gardāku 0
Patēriņa cenu pasaulē aizvadīts kārtējais mierīgais mēnesis. Tās pret iepriekšējo periodu augušas (+0,2%) apmēram tā, kā tas novembrī mēdz notikt, bet gada laikā vidējais pirkums Latvijā ir kļuvis par 2,2% dārgāks. Tātad inflācijas līmenis ir ļoti tuvs monetārās politikas mērķim.
Taču ir preces, kuru cena strauji pieaug. Pārtikas izejvielu cenas kopumā ir stabilas, bet notikumi biržās šogad ir ļoti kaitējuši vairāku tādu produktu pieejamībai, kas dara dzīvi gardāku. Runājot par pārtikas cenu kopējo indeksu, pēdējais pusgads bija vētra tējas glāzē. Laikā no maija beigām līdz augusta beigām S&P GSCI pārtikas indekss eiro izteiksmē samazinājās par septīto daļu, kopš tā brīža atgriežoties pavasarim raksturīgajā līmenī.
Indekss joprojām ir apmēram par ceturto daļu zemāks nekā bija 2022. gada pavasarī, tātad lielam satraukumam nav pamata. Izejvielām, kas nosaka pārtikas pamatproduktu izmaksas, tās ir mērenas, vienīgais izņēmums ir sviests, kura cenu līkne turas visu laiku augstākajā līmenī, ko sasniedza augusta beigās.
Pārtikas izejvielas, kas šobrīd ir ļoti dārgas, ir nevis pamatprodukti, bet dažādas baudvielas, pirmkārt, kafija, apelsīnu sula un kakao, un to visu cenas ir rekordlīmeņos. Turklāt kafija un sulas koncentrāts turpina strauji sadārdzināties, bet kakao cenas svārstītās ap punktu, ko sasniedza martā. Šo notikumu pēcgaršu palīdz saldināt ievērojamais cukura cenu kritums no biržu virsotnēm – tas novembrī veikalos maksāja par 9% lētāk nekā septembrī, bet “vienkāršie” saldumi bija par 1% lētāki.
Gada laikā cukurs ir kļuvis pat par 27,4% lētāks. Ir sagaidīta šī gada labās olīvu ražas ietekme veikalu plauktos, un attiecīgi olīveļļa novembrī bija par 1,6% lētāka nekā oktobrī.
Interesanti, ka kopējās pārtikas cenas veikalos mēneša laikā ir nedaudz samazinājušās, kas šajā laikā nemēdz notikt. Pēdējo reizi pārtikas mēneša deflācija novembrī bija 2019. gadā, bet tipiskā novembrī pret oktobri cenas pieaug par 0,6%. Iespējams, ka nozīme bija nozarei pievērstajai uzmanībai valstiskā līmenī, bet notikumi preču kategorijās tāpat pieļauj varbūtību, ka svarīgākas bija nejaušības, kā arī ilglaicīgu nozares attīstības tendenču ietekme.
Piemēram, mēneša laikā lētāki kļuva augļi, parasti to cenas krīt septembrī un oktobrī, bet ne novembrī, šogad ir noticis precīzi otrādi. CSP apskatā ir rakstīts, ka akciju ietekmē lētāka kļuva maize. Par akcijām grūti spriest, tās notiek visu laiku, bet ikdienas vērojumi vēsta, ka maizes plauktos vairāk parādās preces ar lielveikaliem piederošām preču zīmēm, kas agrāk šajā kategorijā nebija raksturīgas. Atšķirībā no akcijām tas nozīmē paliekošu cenu samazinājumu.
Novembrī par 0,3% lētāki kļuva apģērbi un apavi, tā tas šajā laikā mēdz būt, jo nepacietība neļauj sagaidīt Ziemassvētku un janvāra izpārdošanas. Arī atpūtas un kultūras precēm un pakalpojumiem (-0,5% pret oktobri) cenas novembrī mēdz samazināties. Par veiksmi patērētājiem turpretim var uzskatīt degvielas cenu samazināšanos par 0,2%, kaut arī cenas degvielas biržās kopš augusta beigām eiro izteiksmē ir pakāpeniski augšupejošas, te vainojams valūtas kurss.
Kopējam inflācijas rādītājam pārskatāmā nākotnē vissvarīgākais būs pakalpojumu cenu stāsts, kas jau ir ieskicēts iepriekšējos mēnešu datu analīzēs. Tas turpina attīstīties labvēlīgi. Novembris ir jau piektais mēnesis pēc kārtas, kad pakalpojumu mēneša inflācija ir tuva vēsturiskajai normai, šoreiz pat zem tās: -0,3% pret -0,15%. Pakalpojumu gada inflācija joprojām ir augsta (5,8%), bet nu jau ir neizbēgami, ka nākamā gada sākumā tā strauji samazināsies. Preču cenas novembrī bija par 1% augstākas nekā pirms gada, vēl pirms trim mēnešiem šeit bija deflācija.
