Ekonomists Pēteris Strautiņš: Ārpusē kļūst auksti 0
Ekonomists Pēteris Strautiņš
Šodien ir publicēti jaunākie ārējās tirdzniecības dati, kuri reeksporta ietekmes dēļ parasti tikai ļoti aptuveni atspoguļo Latvijas eksporta nozarēs notiekošo. To lielā mērā var teikt arī par jaunāko statistiķu vēstījumu. Taču šoreiz ziņa nepārprotami atspoguļo ļoti krasas pārmaiņas eksporta tirgos, kam jāpievērš uzmanība, jo šie skaitļi papildina stāstu, ko veido slikto ziņu lavīna Eiropas valstu rūpniecības izlaides un uzņēmumu noskaņojuma līknēs.
Ir sajūta, ka Eiropas ekonomika tuvojas nopietniem satricinājumiem, pieaugot nenoteiktībai galvenajos tās tirgos.
Ja pasaules lielāko ekonomiku cenšas vadīt cilvēks, kurš neko no ekonomikas nesaprot, nekas labs nav gaidāms. Turklāt tuvojas “skarbais” Brexit scenārijs, tā ietekme uz ES ekonomiku varētu būt vērta 0,7% no IKP, prognozē OECD. Ja gada sākumā varēja gaidīt, ka šis gads būs līdzīgs ekonomikas cikla vidusposma vājuma brīdim 2016. gadā, tad šobrīd šķiet, ka var būt darīšana ar kaut ko ļaunāku.
Kā jau parasti, ārējās tirdzniecības dati sniedz ieskatu norisēs, kam ar makro procesiem nav sakara. Piemēram, AirBaltic lidmašīnu dzinēju vadāšanā uz apkopi un atpakaļ, kas svārsta iekārtu eksportu un importu. Taču šajā “troksnī” šoreiz var saskatīt arī svarīgus signālus.
Aptuveni dalot preču kategorijas vairāk vietējas izcelsmes precēs un re-eksportā, atklājas, ka šī gada 1.pusē pašu ražojumu eksports audzis par ~4%, kamēr reeksports samazinājies par ~5%, eksportam kopumā augot par 0,3%. Taču maijā un jo īpaši jūnijā aina strauji mainījās. Jūnijā vietējas izcelsmes preču eksports samazinājās apmēram tikpat, cik eksports kopumā, kas bija par 8,2% mazāks nekā pirms gada.
Pavērsiens pirmkārt skaidrojams ar izmaiņām koksnes izstrādājumu tirgū. Janvārī šo produktu eksports vēl auga par 20,1% gada griezumā, maijā dinamika aizgāja mīnusu zonā, bet jūnijā jau samazinājās par 9,6%. Šajā kategorijā ir maza reeksporta daļa, Latvijā ražotajos produktos ir augsts vietējās pievienotās vērtības īpatsvars, tāpēc šo notikumu ietekme uz ekonomiku var būt liela. Ir zināms, ka eksporta kritums atspoguļo cenu, nevis apjomu kritumu, ražošana kokrūpniecībā jūnijā pat pieauga. Tāpēc sekas pagaidām izjūt uzņēmumu īpašnieki, darbiniekus tās skar maz. Taču, pašreizējām tendencēm turpinoties, gada 2.pusē daļa no uzņēmumiem var krasi sašaurināt vai pat apturēt darbu, tad jau ir iespējams lokāls bezdarba kāpums. Nepatikšanas briest ne tikai noieta tirgos, bet arī apaļkoku piegādē.
Arī citas drīzāk vietējas izcelsmes preču grupas — pārtikas un dzērienu eksports jūnijā aizgāja mīnusos. Pārtikas un dzērienu eksports 1.pusgadā attiecībā pret pērnā gada 1.pusi auga par 6,0%, bet koksnes par 5,0%. Metālu un to izstrādājumu, kā arī mašīnbūves produktu eksports 1.pusgadā samazinājās. Šajās jomās atkārtojās jau nereti iepriekšējos gados redzama situācija — eksports krīt, kamēr attiecīgajās rūpniecības nozarēs pieaugums, tāpēc par šiem skaitļiem it kā varam uztraukties mazāk. Taču, ja koksnes produktu cenu kritums pirmkārt ir saistīts ar nozarei specifiskiem notikumiem, tad iespējamais vispārējais eksporta tirgu vājums pirmkārt varētu ietekmēt metālapstrādi un mašīnbūvi. Pagaidām tā pret aukstajiem vējiem turējusies ļoti labi, bet nav garantijas, ka tā būs arī turpmāk.
Kā norāda CSP, koriģējot darba dienu skaita ietekmi, eksports jūnijā gada griezumā samazinājies salīdzinoši nedaudz — par 3,4%, bet pret iepriekšējo mēnesi par 0,1%. Pateicoties neparasti lielam darba dienu skaitam, šī gada 3.ceturksnis neizlīdzinātajos datos var izskatīties puslīdz ciešami. Taču ir skaidrs, ka kopumā gada 2. pusē preču eksportā un rūpniecībā nekas labs nav gaidāms, tāpat arī preču transportā. Lielākās cerības ir uz eksporta “netaustāmo” daļu, jo īpaši IT un biznesa pakalpojumiem, kā arī tūrismu.
