Ekonomists Ošlejs par gāzes termināli Skultes ostā: “Ir ļoti labi, ja pašam ir sava aka un tu esi daudz, daudz drošāks” 41
TV24 raidījumā “Preses klubs” tika apspriests aktuālais jautājums par dabasgāzes termināļa izbūvi Skultes ostā. Uz jautājumu, kāds labums no tā būtu Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, kādam zemniekam, kuram jākaltē graudus vai jebkuram citam, ja mums būtu savs gāzes terminālis, un, ko dotu, ja mēs īrējam vai pērkam no kaimiņiem, uz to ekonomists Jānis Ošlejs atbildēja, sakot: “Es saredzu divas, varbūt trīs lietas: pirmkārt, tā ir laba analoģija ar aku. Ir ļoti labi, ja pašam ir sava aka un tu esi daudz, daudz drošāks! Tā ir neatsverama vērtība pati par sevi. Tādēļ vien ir vērts kādu naudu ieguldīt.”
“Otrkārt, šis konkrētais Skultes terminālis izmanto lielu Latvijas dabas bagātību – Inčukalna gāzes krātuvi. Mums ir izveidojusies milzīga, dabiska alu sistēma vai, kā lai to nosauc, Inčukalnā – krāteris zem zemes, kurā tiek pumpēta iekšā, un dabiskā veidā, var teikt, pat bez maksas, pateicoties Mātei Dabai, kura ir aplaimojusi Latviju ar šādu glabātavu, kurā var tikt iepumpēta un uzglabāta gāze,” komentēja ekonomists.
“Lai šo gāzi būtu maksimāli efektivi uzglabāt, ir vajadzīgs maksimāli lēts piegādes mehānisms. Vislētākais un īsākais ceļš ir no Skultes līdz Inčukalnam tāpēc, ka tur ir kādi 30 kilometri – tas ir ļoti īss ceļš, un var pa tiešo no kuģa iepumpēt iekšā dēļ cauruļvada īsā garuma uzreiz Inčukalna gāzes krātuvē. Līdz ar to mums nav jāveido uzņemošais LNG sašķidrinātais gāzes terminālis krastā, kā tas ir jādara visiem pārējiem. Vai arī mums nav jāīrē kuģis, kas ir aizvietotājs tādam krastā uzbūvētam gāzes terminālim,” skaidroja Ošlejs.
“Piemēram, Lietuva īrē šādu kuģi. Tikko kā mēs uzbūvējam šādu gāzes termināli, tā uzreiz ir pilnībā skaidrs, ka Lietuvas kuģa projekts ir neizdevīgs. Jā, mēs esam daudz lētāki! Tas nozīmē, ka mūsu terminālis ir konkurētspējīgs – fundamentāli pašizmaksas ziņā nespēj Lietuvas terminālis konkurēt ar Skulti tāpēc, ka mēs vienkārši esam lētāki,” teica ekonomists. No ekonomiskā viedokļa šim terminālim noteikti esot jēga.
Savukārt uz jautājumu, kāpēc investori prasa garantijas, Ošlejs komentēja: “Tādēļ, ka “Latvenergo” un citi iepircēji jau ir noslēguši piegādes līgumus caur šo te Lietuvas termināli. Tātad nākošajos desmit gados, ja viņi pilda, pastāv varbūt bažas, vai šim terminālim pietiks jaudas? Ko darīs lietuvieši, ieraugot šo termināli? Ja nebūs valsts garantijas – ko es darītu, ja es būtu Lietuvas termināļa īpašnieks? Momentā nolaistu ļoti zemu cenu! Nolaistu zemu cenu divus, trīs, četrus gadus, lai Skulte nobankrotē un tad cenu atpakaļ augšā! Tā būtu saprātīga rīcība no manis kā no Lietuvas termināļa turētāja.”
Tādēļ, lai to nepieļautu, esot nepieciešamas “kaut kādas garantijas no valsts, kā no faktiskā gala pārvaldītāja arī gāzes uzņēmumiem, ka noteikts daudzums tiks pārkrauts”, uzskata ekonomists.
“Es tur nekā slikta neredzu! Domāju, ka vienīgais jautājums ir par to, kādā veidā mēs strukturējam šīs sarunas? Domāju, ka piedāvājumam būtu jābūt apmēram tādam: no sākuma ir varbūt kaut kādas gāzes garantijas, ko viņi saņem, bet pēc tam tās garantijas kaut kādā veidā tiek atgrieztas atpakaļ valstij,” tā “Preses klubā” pauda Ošlejs.
Bet “āža kāja” esot “Latvenergo”, kas pasteidzās un noslēdza šo līgumu, norādīja raidījumā. “Jā, bet “Latvenergo” vajadzēja garantijas. Ko izdarīja Lietuvas terminālis tajā brīdī? Uzspieda “Latvenergo”! Kāpēc viņi tā izdarīja, jo viņi apzinājās, ka tas ir viens veids, kā nograut Skultes termināli. Tāpēc, ka viņi vēlējās saglabāt savējo Klaipēdā. Kāpēc tas ir izdevīgi? Tāpēc, ka tas rada darbavietas Lietuvā. Tur ir cilvēki, kas apkalpo gāzes termināli, kas viņu krāso, remontē, būvē, uztur, metina cauruļvadus un visu pārējo. Tās ir reālas darbavietas, algas,” sacīja Ošlejs.
“Mums arī Latvijā ir vajadzīgas darbavietas un algas, un visā šajā stāstā es nedzirdu, ka prese un pat ne valdība runātu par to! Mums ir primāri jādomā, kā mēs radām labi apmaksātas darbavietas Latvijā. Un šī ir vieta un metode kā to radīt! Tas nav tikai jautājums par to, kur mēs lētāk iepērkam, tas ir arī jautājums par to, kā mēs industralizējam Latviju un kā mēs padarām viņu izdevīgāku, tāpēc, jā, es domāju, ka tas ir izdevīgi,” tā komentēja ekonomists Ošlejs “Preses klubā”.
Jau ziņots, ka valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināls, tā 22.februārī intervijā LTV “Rīta panorāmai” pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV), vēstīja LETA.
Ministru kabinets 21.februārī noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja AS “Skulte LNG Terminal” un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.
Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.
Pēc Kariņa vārdiem, investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, “kas nav nopietni”.
“Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav – uzņēmējdarbība ir riska darbība,” par investoru vēlmēm izteicās politiķis.
Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.
Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.
