Ekonomists nosauc summu, cik tūkstošiem katram ekonomiski aktīvam cilvēkam vajadzētu būt “kabatā” kā krīzes spilvenam 167
Drošības spilvens krīzes brīdim, kad pēkšņi notiek kādas neparedzētas ķibeles, – cik lielam jābūt ikdienas uzkrājumam, ar ko cilvēks varētu iztikt kādu tuvāko periodu? Šādu jautājumu TV24 raidījums “Preses klubs” uzdeva Pēterim Strautiņam, bankas “Luminor” ekonomistam.
“Klasiskā, vienkāršotā formula ir trīs neto algas. Ja pērn vidējā bruto darba alga Latvijā bija 1550 eiro, neto 1200 eiro, tad ekonomiski aktīvajam, vidējam iedzīvotājam vajadzētu būt stabilam iekrājumam ap 3600 eiro,” rēķina Strautiņš.
Ja skatāmies nevis uz vidējo, bet mediānas alga (alga, kas ir vidējā visam sadalījumam kopā), tad neto rādītāji ir ap 1000 eiro, attiecīgi uzkrājumam neieciešami būtu 3000 eiro.
“Jā, dažiem ir daudz vairāk, dažiem nav vispār uzkrājumu. Bagātība ir ļoti, ļoti nevienlīdzīga,” saka ekonomists.
Aptauja: Latvijā 40% iedzīvotāju krāj skaidru naudu
Lai arī gandrīz trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju tur savus uzkrājumus krājkontā vai krājrīkā, kā arī veic termiņnoguldījumu, liela daļa aptaujāto – 40% – arvien krāj skaidrā naudā, aģentūru LETA informēja “Luminor Bank” pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.
Visbiežāk paradums krāt skaidru naudu ir izveidojies jaunākiem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem – tā izvēlas krāt 49% šajā vecuma grupā aptaujāto.
Visvairāk tādā veidā līdzekļus krāj studenti (58%), kā arī pašnodarbinātie (61%). Tāpat liela daļa aptaujāto jeb 43% kā vienu no atbildēm norādījuši, ka uzkrājumus tur savā norēķinu kontā.
Ceturtā daļa jeb 26% aptaujāto norāda, ka, lai uzkrātu, iegulda savus līdzekļus akcijās, obligācijās, kā arī iemaksā tos pensiju trešajā līmenī. Attiecīgi priekšroku pensiju trešajam līmenim kā vienu no uzkrājumu instrumentiem dod 18% iedzīvotāju, turklāt lielākā daļa, kas sniedza šādu atbildi, ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem un ar ienākumiem virs 1501 eiro.
Savukārt investēt akcijās un obligācijās izvēlas vien 8% aptaujāto, galvenokārt gados jaunāki cilvēki.
Arvien ir salīdzinoši liela daļa sabiedrības, kas uzkrājumus neveic vispār – aptaujā tā norādījuši 17% iedzīvotāju, turklāt nekrāj tieši ekonomiski aktīvā iedzīvotāju vecuma grupa 30-59 gadu vecumā, savukārt vecumā līdz 29 gadiem šādu atbildi norādīja vismazāk respondentu.
