Ekonomists: IKP izaugsme paātrinājusies pateicoties labajai ražai 0
Pēc negaidīti vāja otrā ceturkšņa, šī gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme ir atkal nedaudz paātrinājusies un IKP salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni ir audzis par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais sākotnējais IKP novērtējums, saka Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Līdz ar to šī gada pirmajos trijos ceturkšņos Latvijas ekonomika ir augusi par vidēji 2,5%, kas gan ir ievērojami mazāk kā, piemēram, Lietuvā, kur pirmajos deviņos mēnešos IKP audzis par 4%, un atpaliek arī no valsts budžetā plānotā. Vienlaikus pēdējo 7 gadu laikā Latvijas ekonomika ir augusi par vidēji 2,8% gadā un tas liek domāt, ka pašreizējais Latvijas ekonomikas pieauguma temps ir tuvu mūsu potenciālajam līmenim.
Rudens ražas ietekme
Izaugsmes tempa paātrinājums trešajā ceturksnī lielā mērā ir saistīts ar pēdējos 3 gados labāko ražu lauksaimniecībā, kā arī uzlabojumiem enerģētikā.
Ilgstošā sausuma dēļ gada sākumā nozarē bija vērojams ievērojams kritums, taču septembrī elektroenerģijas ražošana Latvijā augusi par 44,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdz ar to rūpniecībā apjomi auguši par 4,3%. Papildus tam trešajā ceturksnī pakalpojumu nozaru izlaide ir augusi par 3%, taču pakalpojumos šobrīd ir vērojami ļoti spilgti kontrasti starp, piemēram, IT un biznesa pakalpojumiem, kur redzam ļoti lielus divciparu eksporta apjoma kāpumus, un tranzītu, kur šis gads varētu būt sliktākais pēdējās divās desmitgadēs.
Savukārt negatīvs pārsteigums šoreiz ir vājais mazumtirdzniecības sniegums, kur apjomi auguši tikai par 2,1%, lai gan darba algas šogad aug par gandrīz 8%, par ko liecina arī strauji augošie mājsaimniecību noguldījumi komercbankās, un patērētāju noskaņojums ir labvēlīgs. Šeit, visticamāk, mēs jau redzam Igaunijas akcīzes nodokļu izmaiņu efektu, kas arī izskaidrotu negatīvo produktu nodokļu dinamiku.
Ekonomiskās izaugsmes prognozes koriģē uz leju
Kopumā raugoties trešā ceturkšņa IKP dati ir neliels pozitīvs pārsteigums, tomēr ārējā vide labāka nekļūst, ekonomikas izaugsmes prognozes pasaulē un it īpaši eirozonā tiek koriģētas uz leju, signālu par recesijas tuvošanos ASV un Eiropā kļūst vairāk, savukārt Latvijā oktobrī ekonomikas noskaņojums noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš 2015. gada decembra.
Salīdzinoši straujš ekonomiskā noskaņojuma pasliktinājums pēdējos mēnešos vērojams arī Igaunijā un Višegredas valstīs, kas liek domāt, ka Vācijas, Lielbritānijas un Zviedrijas rūpniecības problēmas sāk ietekmēt arī mūsu reģionu.
Papildus tam, lai ar pašreizējo budžeta izpildi mēs šogad nepārsniegtu plānoto valsts budžeta deficītu, gada beigās budžetā, visticamāk, nevarēs atļauties tik lielus tēriņus kā ierasts. Līdz ar to gada pēdējais ceturksnis šobrīd neizskatās cerīgi, būvniecības nozare, visticamāk, būs mīnusos pret iepriekšējo gadu un kopējā ekonomikas izaugsme varētu būt jūtami zem 2%.
Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomika šogad varētu augt par aptuveni 2,3%. Šobrīd arī nākamajam gadam prognozēju 2,3% pieaugumu, taču nākamā gada norises Latvijas ekonomikā ļoti lielā mērā būs atkarīgas no ārējiem faktoriem.
