Ekonomists: Gaist bažas par pārāk strauju Latvijas ekonomikas atdzišanu 0
Autors: “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Pēdējie noskaņojuma, kā arī statistiskie dati ir atnesuši nelielu atvieglojuma sajūtu, ka globālās ekonomikas izaugsmes tempu kritums ir sabremzējies un situācija sākusi stabilizēties.
Primārais optimisms saistās ar cerībām, ka ASV un Ķīna atradīs, vismaz pagaidu, kopsaucēju tirdzniecības sarunās. Apstrādes rūpniecība gan ASV, gan Vācijā uzrāda pozitīvas vēsmas.
Turklāt lielākajās eirozonas ekonomikās ir atguvusies jaunu auto tirdzniecība. Tas ir ļāvis recesijas riskiem mazināties, kaut ekonomiskās perspektīvas joprojām ir pilnas nenoteiktības un globāla izaugsme nākamgad būs lēnākā pēdējās desmitgades laikā, kas met ēnu arī uz Latvijas ekonomikas izredzēm.
Trešais ceturksnis atguvies
Latvijas IKP deviņos mēnešos ir palielinājies par 2,5%. Savukārt trešā ceturkšņa atgūšanās no +1,8% otrajā līdz +2,9%, ir gaisinājusi bažas par pārāk strauji Latvijas ekonomikas atdzišanu un drīzāk nostāda kopējā tendencē ar visu reģionu, kas uzrāda mērenu, bet konsekventu tempu pazemināšanos.
Centrāleiropas reģiona valstu izaugsme trešajā ceturksnī ir variējusi no +1.8% Slovākijā līdz +5% Ungārijā.
Stabila nozaru izaugsme
IKP precizētie dati uzrāda ļoti atzīstamu nozaru izaugsmi, tai skaitā arī būvniecībai (+5.9%), kas, šķiet, ir sasniegusi savu izaugsmes augstāko punktu.
Kritums vērojams finanšu un tranzīta nozarēs, attiecīgi -14,3% un -4,6%. Kā arī nelielu kritumu uzrāda līdz šim strauji augusī IKT nozare (-0.3%), kas līdz šim šī ir bijusi ar labu vilkmi un ir viena no tām, uz kuras tālāko izaugsmi tiek liktas lielas cerības.
Arī izlietojuma puse uzrāda sabalansētas izaugsmes ainu. Labs kāpums vērojams gan mājsaimniecību, gan valdības patēriņā – +4,9% un +3,2%. Nākamgad patēriņa kāpums turpināsies.
To joprojām balstīs gan darba tirgus, gan reālo ienākumu pieaugums. Taču, visticamāk, tempi nedaudz nosēdīsies.
Nedaudz piezemētāka kļūs arī investīciju apetīte, uz ko norāda SEB bankas lielo uzņēmumu aptauja. Investīciju pieaugums trešajā ceturksnī (+4.8%) norāda uz zināmu inerci, kas uzņemta iepriekšējos gados un ko virza ES fondu ieplūde.
Lielākais pārsteigums – eksporta kāpums
Lielākais pārsteigums ir eksporta kāpums par 5,6%, kas stiprina pārliecību, ka Latvijas uzņēmēji spēj izmantot mainīgo vidi par spīti tam, ka trešajā ceturksnī daudzās valstīs eksports ir bijis viens no izaugsmes bremzēm. Tomēr ārējās tirdzniecības vide saglabāsies nepievilcīga, kas ietekmēs uzņēmēju investīciju plānus, gan eksporta attīstību.
Pēdējās nedēļās negatīvo scenāriju klāsts ir sašaurinājies, tomēr nākamais gads tiek sagaidīts ar piezemētām gaidām. Tādejādi IKP prognoze šim un nākamajam gadam saglabājas nemainīgas – respektīvi 2,4% un 2%.
