Ekonomists: eiro ir vajadzīgs mūsu uzņēmējiem 0
Eiro ieviešana palīdzēs Latvijas uzņēmumiem būt konkurētspējīgākiem, uzsver Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns.
Šonedēļ uzstājoties Latvijas Bankas un Daugavpils Universitātes rīkotajā diskusijā par Latvijas naudas nākotni, ekonomists akcentēja – bieži tiek prasīts, kā eiro ieviešana ietekmēs vienkāršos cilvēkus.
“Visvienkāršākā atbilde būtu – eiro ir vajadzīgs mūsu uzņēmējiem. Mums visiem jāsaprot – jo labāk ies mūsu uzņēmējiem, jo viņi vairāk ražos, eksportēs, jo gala beigās labāk dzīvosim mēs – visi valsts iedzīvotāji,” sacīja Bitāns, piebilstot: “Nauda nerodas no zila gaisa vai tāpēc, ka centrālā banka vienā brīdī to pieprintē, naudu nopelna uzņēmēji.”
Līdz ar to – ja eiro palīdzēs Latvijas uzņēmējiem būt konkurētspējīgākiem, vairāk saražot, palielināt nodarbinātību, vairāk nopelnīt, “mums vienkārši ir jāpalīdz no savas puses” un jāpiekrīt eiro ieviešanai, lai arī kā mēs mīlētu savu nacionālo valūtu – latu.
Latvijas Bankas ekonomists brīdināja, ka nākamajā dienā pēc eiro ieviešanas mēs nepamodīsimies divreiz bagātāki. Arī neieviešot eiro, nekāda katastrofa un pasaules gals neiestāsies. “Tomēr laika gaitā, pēc 10 un 15, un 20 gadiem, atšķirība – esam vai neesam eiro zonā – paliks arvien jūtamāka,” sacīja Bitāns, prognozējot, ka augstāku dzīves līmeni varam sasniegt, pievienojoties eiro zonai.
Atskatoties uz Latvijas Bankas īstenoto monetāro politiku, Bitāns norādīja, ka pagātnes mācības ir ņemtas vērā, tāpēc lats ir droša un stabila valūta.
“Un tas, no vienas puses, šobrīd sāk radīt problēmas, jo cilvēkiem lats tik ļoti patīk un viņi tam tik ļoti uzticas, ka grūti pārliecināt, ka lats ir laba valūta, bet eiro ir vēl labāka. Cilvēki saka: “Mums nevajag vēl labāku. Mums patīk lats, mums viņš ir ļoti mīļš, un mums nekādu eiro nevajag.”,” skaidroja ekonomists.
Viņš uzsvēra, ka eiro nevar saukt par svešu naudu. “Arī tā būs visu mūsu kopīgā nauda. Uztraucamies, ka eiro ir bezpersoniski un lati ir daudz smukāki, bet arī uz eiro tiks saglabāta daļa no mūsu kultūras un vēstures. Tur būs gan mūsu ģerbonis, gan mūsu tautumeita,” teica Bitāns.
Turklāt, lai arī Latvijas iedzīvotāji vārdos mīl latu, kas ir stiprs, stabils un uzticams, reālajā dzīvē – tiklīdz notiek kaut mazākie satricinājumi – rīkojas savādāk. Krīžu laikā iedzīvotāji dodas uz valūtas maiņas punktiem un savus latu iekrājumus pārvērš ārvalstu valūtās, katru reizi maiņas procesā faktiski zaudējot naudu.
“Mēs varam teikt, ka mums ļoti patīk lats, bet praktiskajā rīcībā mēs ne vienmēr latam uzticamies. Tieši praktiskā rīcība atšķir mūs no, piemēram, dāņiem,” akcentēja Bitāns.
Dāņi maksā augstākus procentus par kredītiem, un nepievienošanās eiro zonai rada zaudējumus tautsaimniecībai. “Es domāju, ka Latvijas gadījums no Dānijas gadījuma stipri atšķiras. Esam gatavi runā aizstāvēt latu, bet, tikko mums ir nedaudz lētāki eiro kredīti, tā atsakāmies no lata un ņemam nedaudz lētākos eiro kredītus. Tas patriotisms nav tik stiprs, kā mums pašiem reizēm gribētos,” sacīja ekonomists.
Komentējot eirozonas problēmas, Bitāns akcentēja, ka eiro ir iespēja, instruments, kura sekmīga izmantošana ir atkarīga no mums pašiem. “Ja gribam visu salaist grīstē, tad visu salaidīsim grīstē, protams, eiro no tā mūs nepasargās. No otras puses, ja mēs nepareizi pārvaldīsim savu valsti, tad nav starpības – eiro, lats vai dolārs. Ja īstenojam nepareizu politiku, jau redzējām – arī ar latu var uztaisīt tādu krīzi, ka maz neliekas. Tam nav pilnīgi nekādas nozīmes, kādu valūtu mēs lietojam. Galvenais ir īstenot saprātīgu politiku. Un eiro ir tikai viens no instrumentiem, kā šāda politika var nest labākus augļus,” piebilda ekonomists.
Viņš norādīja, ka eirozona nav tikai bēdu ieleja, kurā notiek tikai streiki un recesija. Patlaban tiek īstenotas nozīmīgas reformas, un arī problēmvalstis beidz dzīvot uz parāda un sāk pašas sevi nodrošināt.
Lai arī eiro zonā arī turpmāk gaidāma lēna izaugsme, nav saprotams, ko Latvija iegūtu, atrodoties ārpus eiro zonas, sacīja Latvijas Bankas pārstāvis. Notikumi eirozonā jebkurā gadījumā mūs ietekmē. “Es neredzu, kā mēs kaut ko pasliktinām. Ja būs slikti eirozonai, būs slikti arī Latvijai – vai mēs esam ar latu, vai ar eiro. Tas ir pilnīgi skaidrs,” rezumēja ekonomists.
