Ekonomists Dans Bērtulis: Nodokļi augs tāpat kā parādi. Lūk, viss kas šogad mums būs dārgāks! 0
Autors: Dans Bērtulis PhD, RTU lektors.
Kad vēl biju puika, Brežņeva laikos, tēvs man teica ja valdībai ir kādas ziepes, tā ceļ cenu šņabim. Pagājuši 50 gadi, bet šajā piegājienā nekas nav mainījies. Iespējams, tas liecina par zināmu “stabilitāti”. Bet no sākuma ieskatīsimies skaitļos par šī gada nodokļu pieaugumiem kopumā:
Galvenās izmaiņas:
No 700 uz 740 EUR palielināta minimālā mēneša darba alga. (tas gan reāli attiecās uz soda naudām, kuras skaita minimālajās mēnešalgās, jo par 740 eiro uz papīra, 623 uz rokas laikam ka nebūs daudzi, kuri varēs atļauties strādāt par šādu atalgojumu). Igaunijā minimāla alga ir 1 350 eiro bruto mēnesī par pilnas slodzes darbu (40 stundas nedēļā). Ap 800 uz rokas. Lietuvā – apmēram tā kā pie mums. Vāczemē ap 1300. Ir gan lietas kur mēs esam Vācijas līmenī – par to tālāk rakstā.
Fiksēts neapliekamais minimums 510 EUR mēnesī, ko piemēro neatkarīgi no ienākuma līmeņa un kas aizstāj līdzšinējo diferencēto neapliekamo minimumu.
Par ienākumiem virs 100 tūkstošiem gadā – būsim godīgi, saskaņā ar publiskajiem paziņojumiem, šī gada nodokļu reformas 33% no summas virs105 300 eiro gadā skars tikai nelielu iedzīvotāju daļu. Piemēram, tiek minēts, ka “97% Latvijas iedzīvotāju iegūs no šīs reformas – viņu ienākumi palielināsies”, kas netieši norāda, ka tikai aptuveni 3% iedzīvotāju varētu tikt aplikti ar augstāko nodokļa likmi. Nabaga valsts uzņēmumu padomju locekļi.
Par cik tad palielināsies ienākumi darba tautai?
Šis aprēķins ir aptuvens, protams, un atkarīgs no tā cik ir apgādājamo, kur iesniegta darba grāmatiņa, kāds ir statuss – invalīds, politiski represētais, pensionārs.
Bet urā, urā! 27.60 eiro mēnesī apskatītajā gadījumā plusā. Mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) budžets vienam darbspējas vecuma cilvēkam Rīgā ir 423,27 eiro mēnesī. Vai 14 eiro dienā. Tātad divas dienas mēnesī plusā ko paēst. Labu apetīti! 2,7 % algas pieaugums pie 2% (2024. gada oktobrī pret 2023. gadu) inflācijas ir sasniegums protams. 2025. gadā politiķiem un augstākajām amatpersonām algas pieaugs par 6%.
Bet kā tiem 67 tūkstošiem Latvijas strādājošo pensionāru?
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijām no 2025. gada ir 1000 eiro mēnesī.
Pensionārs var izvēlēties –
1000 eiro piemēro pensijai, ja algas nodokļa grāmatiņa iesniegta VSAA; Bet strādāšanas gadījumā IIN iekasēs no pirmā eiro.
500 eiro piemēro pensijai un 500 eiro darba algai, ja algas nodokļu grāmatiņa iesniegta darba devējam.
Tātad ja strādājošam pensionāram ir 700 eiro pensija tad no pirmajiem 500 IIN nav jāmaksā, bet no atlikušajiem 200 – ir. Un attiecīgi viņam darbā (darba grāmatiņa iesniegta darba devējam) neapliekamais mēnešalgas minimums būs 500 eiro.
Kas tad sanāk – ja sudraba paaudze mūsu darbaspēka deficīta apstākļos izlemj strādāt, tad viņi saņem pensijā proporcionāli mazāk kā nestrādājošais pensionārs. Ļoti interesanta politika – pensionāra dzīšana ēnu ekonomikā? Principā – sods par to ka uzdrīksties strādāt.
Ja vēl pensionārs LV strādātu aiz labas dzīves, kā viedais pasniedzējs augstskolā, kā zinātnieks … Kā tad. Drīzāk jau slauka ielas, sargā lielveikalus vai krāmē kastes noliktavā.
Vēl absurdāka ir strādājoša pensionāra algas aplikšana ar sociālo nodokli. Ja jau cilvēks ir pensijā, tad kāpēc viņam jāturpina finansēt tā `savas paaudzes daļa , kuri pensijā esot vairs nestrādā? Piemēram lielo pensiju saņēmēji – visi bijušie misteri tvisteri, kuri var izdzīvot ar savu smagajā un zemu atalgotajā valsts darbā nopelnīto? Ja tā, tad kāpēc arī pensiju neaplikt ar sociālo nodokli? Ja jau tad jau.
Kapitāla pieauguma nodoklis – no 15% uz 25.5%. Lietuva 15%, Igaunija 20%.Tālāk sekos aicinājums svešvalodā investēt kaimiņvalstīs: Olete oodatud Eestisse investeerima! Kviečiame investuoti Lietuvoje! Laikam jau ka kaut kā tas 6% valstsvīru un valstssievu algu pieaugums jāfinansē. Citas loģikas te nav. Jā, 25% kapitāla pieauguma nodoklis ir Vācijā. Francijā – EU dalībvalstī ar vis augstākajiem nodokļiem tas ir pat 30%. Šajā kontekstā, esam Eiropas augstākās līgas finālā. Padomju laikā bija tāda politiska anekdote – “Panākt un apdzīt Ameriku, kur stāv bezdibeņa malā”. Izskatās ka arī šis princips ir ļoti dzīvelīgs Latvijā.
Aizņemšanās otrajā pensiju līmenī – No šī gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim pensiju 2. līmeņa dalībniekiem pensijas kapitālu veidos 5% no iemaksu objekta. Iepriekšējā periodā šī likme bija 6%, tādējādi iemaksas pensiju 2. līmenī tiek samazinātas par 1 procentpunktu. Tas nozīmē, ka pie tās pašas algas, kas strādājošajam bija pagājušajā gadā, nākamgad viņa iemaksas samazināsies par kādiem 14 %. Godīgi sakot, banku sektors, kurā nolobēja šo “otro līmeni” ar mērķi piesaistīt papildus līdzekļus biržas spekulācijām ir nedaudz aptaisījies – trim Latvijas konservatīvajiem pensiju plāniem tas aizvien 10 gadu periodā ir negatīvs.
Ja paraugāmies uz Latvijas pensiju 2. līmeni ir redzams, ka tobrīd neviens no 2. pensiju līmeņa plāniem, kurš bija nostrādājis vismaz gadu šo periodu nebija noslēdzis ar skaitli, kas būtu mērāms ar plusa zīmi. Mazākais viena gada zaudējumu apmērs bija 8,9%, bet lielākais – 18,86%, liecina portāla “Manapensija.lv” dati. Tomēr 2024. gada martā 12 mēnešu zaudējumu apmērs jau bija ievērojami krities. Vislabākie rezultāti bija pensiju plānam, kas 12 mēnešu laikā strādāja ar plus 3,87% peļņas, bet sliktākie rādītāji bija plānam ar mīnus 10,81% ienesīgumu. Vai valsts lec nost no otrā līmeņa idejas kā tādas? Šis prasa dziļāku analīzi, kas varētu sekot nākamajās publikācijās.
Auto reģistrācija – dārgāka. Toties noteikti uzlabosies serviss – nebūs vairs jāstāv stundām ilgās rindās, dusmīgi onkuļi nedurs ar skrūvgriežiem caurumus sliekšņos rūsu meklēdami. Iespējams, dīzeļa pārbaudēs vairs vecos motorus nedzīs ar apgriezieniem, kuri darītu godu pirmajai formulai. Esam pozitīvi!
Autoratlīdzības saņēmējiem vēl līdz 2027. gada 31. ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokli ietur ienākuma izmaksātājs. Paldies.
PVN reģistrācijas slieksnis paliek 50.000 EUR, bet mainās tā aprēķināšanas metodika. 2024 gadā tas tika rēķināts tekoši 12 mēnešus atpakaļ, šogad tas tiks rēķināts kā kalendārā gada PVN apliekamo darījumu kopsumma. Visas runas par mazāku PVN visai pārtikai, tūrisma nozarei tā arī bijušas tikai tukšas mucas skaņa. 12% PVN saglabājās ogām, dārzeņiem. Cepsim kartupeļus rapšu eļļā, paldies partijai un valdībai!
Paliks dārgāki Latvijas pasta pakalpojumi, pases un ID kartes tagad būs ar zelta maliņu – tāpēc dārgākas. No 2025. gada Novembra OCTA būs jāpērk neatkarīgi no tā vai auto ir braucošs vai stāv garāžā uz klucīšiem.
Bezskaidras naudas norēķini. Ar 2025. gada 1. aprīli komersantiem būs pienākums nodrošināt, ka klientiem ir iespēja par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā. Ardievu kvīšu grāmatiņas. Kāpēc šāds lēmums, nav skaidrs.
Protams, par POS termināla lietošanu bankas iekasē ap 1% +dažus eirocentus par katru darījumu. Visvarenais banku lobijs? Samazinoties skaidras naudas apritei samazinoties ēnu ekonomika? Vai kvīšu grāmatiņu turētāji tiek a-priori uzskatīti par nodokļu nemaksātājiem? Gan jau ka daži tādi ir. Un tad? Tātad nevis cīnīsimies ar VID hronisko mazspēju kontrolēt nodokļu plūsmu bet gan sodīsim visu ciemu tāpēc ka viens palīdzēja partizāniem?
Pie kam skaidras naudas apkarošana uz kriptovalūtu fona nu jau gan izskatās smieklīgi. Somija patlaban strādā pie skaidras naudas aprites apjoma palielināšanas, lai iedzīvotājiem būtu ar ko maksāt militāras krīzes vai dabas katastrofas gadījumos. Paldies Dievam, Latvijai nekādi militāri draudi nav paredzami pat attālā nākotnē. Par plūdiem un vētrām nemaz nerunājot.
Stiprie alkoholiskie dzērieni: akcīzes nodokļa likmes pieaugums par 5%.
Vīns: likmes pieaugums par 9,84% salīdzinājumā ar 2024. gada martu.
Alus: likmes pieaugums par 8,89%.
Par dzērieniem bez komentāriem, tas jau bija raksta ievadā, dīzeļdegvielas, benzīna cena palielināsies par aptuveni 3-4 eiro centiem litrā, kurus paredzēts novirzīt cīņai ar trīsgalvaino pūķi vārdā Cē Ō Divi. Kurš vis drīzāk ar gardām trīs mutēm noēdīs tos dažus desmitus eiro no katra mūsu neapliekamā minimuma palielinājuma.
Bet ne par to šis stāsts. 2023. gadā Latvijas valsts kopējie ieņēmumi no dabas resursu un klimata nodokļiem bija 770 miljoni eiro, kas veidoja 5,74% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.
Pasaulē kopumā akmeņogļu patēriņš 2024. gadā sasniedza rekord augstu līmeni – 8,77 miljardus tonnu, ar lielāko patēriņu Ķīnā. OPEC prognozē, ka naftas pieprasījums pasaulē 2025. gadā pieaugs par 2,2 miljoniem barelu dienā, sasniedzot 103,06 miljonus barelu dienā. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes pieprasījums pasaulē 2025. gadā pieaugs par 1,5%, sasniedzot 4100 miljardus kubikmetru. Interesanti, noliekot pie sētas opapa dīzeli un pērkot bio mio degvielu par augstu cenu Latvijas apjomos mēs varam ko mainīt?
Te es atcerējos vienu “joku”. Iedomājaties studentu kopmītni kur vienā istabiņā dzīvo amerikānis, brazīlietis, ķīnietis, indietis, krievs un latvietis. Viņi visi pīpē turpat istabā. Izņemot latvieti, kurš ir atmetis, lai sasniegtu Eiropas Savienības un starptautiskos klimata mērķus. Veselīgs puisis, vai ne?
Manuprāt globālā sasilšana un cīņa ar klimata izmaiņām ir kļuvusi par kārtējo apokaliptisko “pēdējās dienas svēto” reliģiju. Nav vairs runa par kādu datu analīzi, ir klimat-ticīgie un klimat-neticīgie. Tas jau sāk atgādināt radikālā islāma paradumu, kur tiem, kas nav muhamedāņi, jāmaksā īpašs “neticīgo nodoklis” vai džidža. Nez kāpēc man liekas ka mēs to jau kādu brīdi maksājam. Vai saucam to par OIK, vai akcīzi, vai CO2 kvotu, bet doma ir ļoti līdzīga.
Interesanti, kurā brīdī kriminalizēs globālās sasilšanas noliegšanu? Vai tajā brīdī, kad visi būsim zem ūdens, vai tajā, kad beigsies tautas pacietība? Patlaban tautas pacietība, tā izskatās, ir beigusies ASV. 20. Janvāris rādīs. Un jautājums nav par to, vai ir jāglābj pasaule vai nav, jautājums ir vai tiešām latviešiem jābūt lielākiem katoļiem par Romas pāvestu? Jāskrien pa priekšu lokomotīvei? Ar pusi teritorijas pārklātu ar mežiem un Daugavas elektrostaciju kaskādi, kā puses no patērētās elektrības ražotāju, Latvija jau tagad ir zaļāk par visiem pasaules grīnpīsiem. Varbūt tomēr pagaidīt lai kāds no “lielajiem pīpmaņiem” atmet savus nelāgos paradumus?
Bet kā pēc teorijas? Vai nodokļu celšana ir neizbēgama? Vai neizbēgama valstī ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu? Vai tas ir kāds dabas likums? Viens no modernās pasaules ekonomiskās domas patriarhiem, Džons Meinards Keins ir teicis : Ekonomika nav dabaszinātne, ekonomika ir zinātne par morāli. Pasaules ekonomika attīstās nevis tā un tāpēc, ka tai pamatā ir negrozāmi principi vai Dieva likumi bet tā un tāpēc, ka to lemj pasaules ekonomikas regulējošās valdības. Paskatīsimies cik % no kopprodukta Latvija pārdala ar nodokļu starpniecību pēdējos 10 gados?
– 2013. gads: ~29%
– 2014. gads: ~30%
– 2015. gads: ~31%
– 2016. gads: ~31%
– 2017. gads: ~32%
– 2018. gads: ~32%
– 2019. gads: ~33%
– 2020. gads: ~33%
– 2021. gads: ~34%
– 2022. gads: ~34–35%
Šīs ir aptuvenas aplēses, bet kopējais trends ir skaidrs – valstī, kur iedzīvotāju skaits samazinās par 0,7- 1% gadā , nodokļu slogs pieaug katru gadu par apmēram tādu pašu lielumu. Un kā sapņu zemē Vācijā?
2013-22.1%
2014-22.3%
2015 22.5%
2016-22.7%
2017-22.9%
2018-23.1%
2019-23.3%
2020-23.5%
2021-23.7%
2022-23.9%
Tātad nav tas dabas likums, ka nodokļiem ir visu laiku jāpalielinās. Tad kur tā nauda paliek? Valsts aparāta izmaksas pēdējos 10 gados nav būtiski palielinājušās, bet samazinājušās arī nav. Un kā ar aizņemšanos ? Lūk valsts parāda dinamika miljardos eiro:
2013 ~8.5
2014 ~9.0
2015 ~8.7
2016 ~9.5
2017 ~9.8
2018 ~10.0
2019 ~11.0
2020 ~13.5
2021 ~15.0
2022 ~17.0
2023 ~19.0
Solidaritātes iemaksa finanšu institūcijām. 2023. gada 12. septembrī Starptautiskais Valūtas Fonds norādīja, ka ārpuskārtas nodokļa piemērošana finanšu institūcijām nav atbalstāms risinājums. Šāds nodoklis varot radīt nevēlamas sekas finanšu sektora stabilitātei un konkurētspējai. Bet mēs tomēr šo nodokli ieviesām, un Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākajos 3 gados būs jāmaksā solidaritātes iemaksa – 60% no tā dēvētās virspeļņas jeb peļņas pieauguma, pateicoties straujam “Euribor” likmes kāpumam.
Bet vai bankām vispār “spīd” maksāt šo solidaritātes nodokli? Jo šis nav uzņēmuma ienākuma nodokļa palielinājums finanšu sektoram. Bankas, tāpat kā citas sabiedrības, maksā UIN tikai no sadalītās peļņas vai ar peļņu saistītiem izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību (piemēram, reprezentācijas izdevumi). Tad kas tā par solidaritātes iemaksu? Tā ir kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada neto procentu ienākumus, aprēķinātus par periodu no 2018. līdz 2022. gadam.
Kā pelna kredītiestāde? Aizdodot naudu. Un naudu atdodot ir jāatdod trīs summas – pamatsumma, bankas procenti – kam divi kam pieci kam vairāk un naudas cena – starpbanku kredītlikme EURIBOR, par kuru centrālā (emisijas, valsts) banka aizdod naudu komercbankām. Un 2022. gadā tā bija ar mīnus zīmi. Tas nozīmē ka kredīta ņēmējam bija jāatdod pamatsumma + bankas interese (procenti) Bet – opā – Eiropas centrālā banka cīnoties ar inflāciju pacēla šo kredītlikmi līdz pat 4% 2024. gada trīs mēnešu EURIBOR.
Tas nozīmē ka 5% vietā kredītņēmējam bankai jāmaksā 9%. Un bankām tas bija super izdevīgi, jo Jums aizdoto naudu banka jau bija pati aizņēmusies par nulles % bet tagad, kad ECB piemeta 4% bankas jau šo virspeļņu centrālajai banka nav jāatdod. Tā paliek pašas bankas kabatā. Un peļņa – gandrīz dubultā. Tikai jautājums ir – vai šis nodoklis nav pāris gadus par vēlu? Jo ECB % likmēm nupat ir tendence iet uz leju, bankas vairs tik daudz nepelnīs.
Likumā iestrādāts nosacījums ka lai kredītiestādes varētu saņemt atlaides vai pilnībā izvairīties no solidaritātes iemaksas, tām jāpalielina kreditēšanas apjomi, salīdzinot ar valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempu. Atlaides tiek piešķirtas atkarībā no kreditēšanas pieauguma rādītāja, kas izteikts kā reizinājums ar IKP pieauguma tempu:
1,75 reizes: 25% atlaide
2 reizes: 50% atlaide
2,25 reizes: 75% atlaide
2,5 reizes: 100% atlaide
Piemēram, ja valsts budžeta likumā noteiktais IKP pieauguma temps ir 3%, tad, lai saņemtu 100% atlaidi, kredītiestādei jānodrošina kreditēšanas pieaugums vismaz par 7,5% (3% × 2,5).
Tiktāl OK, bet te mūžīgais jautājums – kuri būs tie biznesi, kurus tagad finansēs, pie vispārēja nosacījuma ka virs 100 000 aizņemties bez nekustamā īpašuma ķīlas praktiski nav iespējams? Kas labāk, ņemt kredītu apstākļos, kad nav beigusies cīņa ar inflāciju, kuras rezultātā ir pacelta EURIBOR likme ar mērķi samazināt patēriņu (lasi – kreditēšanu)? Vai neņemt un priecāties par to ka tomēr kaut kas budžetā iekritīs līdz brīdim kad ECB sapratīs ka ekonomika jāstimulē un starpbanku naudas cena atkal būs nulle? Vācijas IKP krītas jau trešo gadu, 2022 gadā 4.1%, 2023 gadā 2,4%. pagājušo gadu prognozēts 0,2-0,8% un tas ir kā rezultāts deindustrializācijai un masu atlaišanām, enerģētikas krīzei. Un tas jau ir nopietni.
Šis raksts nepretendē uz pētījuma statusu par Latvijas makroekonomiskajām prognozēm, bet kopējo tendenci parāda pat šie vienkāršie skaitļi – nodokļi auga un augs, parādi auga un augs, cilvēki brauca projām un brauks.
Un šim noteikti ir risinājums. Valsts pārvaldes funkciju audits un valsts pārvaldes reformēšana, pielāgojot valsts pārvaldes izmaksas proporcionāli iedzīvotāju skaita dinamikai. Jau pieminētā neskriešana pakaļ visam kas mālējas zaļš. Darba ražīguma celšanas noteikšana par pirmo prioritāti visās valsts atbalsta formās. Nodokļu naudas neķēzīšana Baltic(a)-veidīgos projektos, kuri ir “politiski” pareizi bet saimnieciski nē. Virspeļņas aplikšana ar solidaritātes nodoklī arī pēc 2028. gada. Šo sarakstu varētu turpināt. Aicinu turpināt šī raksta komentāros.
Jebkurā gadījumā, ir pozitīvas lietas, ir negatīvas un ir interesantas. Un šis gads rādīs kuri no šiem procesiem dos pozitīvu rezultātu un kuri tikai interesantu.
Dans Bērtulis PhD, RTU lektors.
