Ekonomists: Breksits tomēr būs, bet nākotne paliek neskaidra 1
Autors: “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Konservatīvā partija vēlēšanās ir ieguvusi pārliecinošāko uzvaru pēdējo 30 gadu laikā un Boriss Džonsons būs tas, kurš stūrēs Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Vēl atlikušas sadalīt 5 vietas, taču konservatīvie ir nodrošinājuši 361 vietu parlamentā, kas ir ērts vairākums – ap 40 vietām.
Leiboristu partija un tās līderis Džeremijs Korbins šajās vēlēšanās ir zaudējuši gandrīz 70 vietas, kas ir ievērojams vēsturisks zaudējums un Korbins ir paziņojis par atkāpšanos no amata.
Ar šādu iznākumu premjerministrs Džonsons ir nodrošinājis mandātu, kas viņam vajadzīgs, lai aizietu no ES līdz nākamā gada 31. janvārim, pamatojoties uz jau panākto vienošanos ar ES.
Pēc tam Lielbritānija ieies pārejas periodā un nekavējoties sāksies sarunas par tirdzniecības turpmākajām attiecībām.
Džonsona plāns ir panākt tirdzniecības darījuma noslēgšanu jau nākamā gada beigās. Taču tā varētu būt skaista ilūzija, jo 11 mēnešu laikā apspriest, ratificēt un ieviest jauno ES27 un Lielbritānijas tirdzniecības nolīgumu ir ļoti laikietilpīgs process.
Ņemot vērā viņa pārliecinošo uzvaru vēlēšanās un bezvienošanās aizstāvju ietekmes mazināšanos, Džonsons varētu mainīt pozīciju un pagarināt termiņu, lai panāktu pieņemamāku vienošanos.
Vēlēšanu izskaņā britu mārciņa stabilizējās pie 0,83 atzīmes attiecībā pret eiro, jo rezultāti norādīja uz daļu nenoteiktības mazināšanos īstermiņā, kā arī attiecībā uz to, ka bezvienošanās izstāšanās nenotiks.
Tomēr nākamgad mārciņas vājums var atgriezties, ja gaidāmās sarunas sarežģīsies. Iemesls ir tas, ka jaunais izstāšanās darījums vairs neizslēdz smagā breksita scenāriju, ja sarunas ar ES nonāk strupceļā.
