Ekonomists Bērziņš: “Ir skaidrs, ka Latvijas galvenajos eksporta tirgos ir problēmas” 50
“Ja mēs apkopojam tos galvenos iemeslus, tad ir skaidrs, ka Latvijas galvenajos eksporta tirgos ir problēmas – tas ir tāds pirmais, lielais secinājums. Tas nozīmē to, ka mums eksportēt paliek grūtāk,” tā TV24 raidījumā “Ziņu Top” pauda viedokli ekonomists, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, komentējot Latvijas Bankas jaunāko prognozi par iekšzemes kopproduktu (IKP). Kā jau ziņots, tad Latvijas Banka ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,2% līdz 0,6%.
Vai līdz ar to perspektīva mums nevarētu būt “nekāda rožainā”? Uz to ekonomists Bērziņš atteica: “Latvija ir ļoti atvērta ekonomika, kas savukārt nozīmē to, ka mēs esam ļoti atkarīgi no tiem tirgiem, kuros mēs kaut ko pārdodam. Un šajos tirgos šobrīd ir vai nu recesijas gaidas, vai reāli jau recesija, kā rezultātā tas atspoguļojas mūsu spējā turēt augstas cenas mūsu eksporta produkcijai. Eksporta produkcija krītas, savukārt algas turpina pieaugt. Vidējais pieaugums mums ir gandrīz 12% algās, kas ir salīdzinoši daudz.”
Agrāk uzņēmumiem bijusi iespēja šo algu pieaugumu “pārlikt uz savu preču cenu”, tad šobrīd Latvijas Bankas datos esot skaidri redzams, ka šis algu pieaugums tiek kompensēts ar peļņas samazinājumu. Ne vien valsts vai pašvaldību iestādēs, kas ir valsts budžeta finansētas, bet arī privātā sektora uzņēmumos ir algu pieaugums, uzsvēra Bērziņš. “Viņiem nākas to veikt, ņemot vērā to, ka bezdarba līmenis vēl arvien ir ļoti neliels,” piebilda ekonomists TV24 raidījumā “Ziņu Top”, komentējot Latvijas Bankas jaunāko ziņojumu par IKP prognozi.
Jau vēstīts, ka Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,2% līdz 0,6%, tā piektdien, 29.septembrī, žurnālistiem pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji. Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2024.gadam no jūnijā prognozētā 3,1% līdz 3%, bet 2025.gadā ekonomikas pieauguma prognoze palielināta no 3,5% līdz 3,6%.
Latvijas Bankā norāda, ka ierobežojošās monetārās politikas ietekmē stingrāki finansēšanas nosacījumi eirozonā mazina pieprasījumu, un vājāka Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomiskā aktivitāte ietekmē arī Latvijas tautsaimniecību, līdz ar to 2023.gada Latvijas IKP pieauguma prognoze ir samazināta līdz 0,6%. “Prognožu pārskatīšanu ietekmēja zemāka, nekā gaidīts, IKP izaugsme 2023.gada otrajā ceturksnī un nedaudz mainīts skatījums par norisēm turpmākajos gados, bet IKP sastāvdaļās liela ietekme ir arī vēsturisko datu labojumiem,” pauž Latvijas Bankā.
Tostarp centrālajā bankā norāda, ka līdz šim augstā inflācija negatīvi ietekmēja pirktspēju un patēriņu, vairākas nozares, piemēram, apstrādes rūpniecība un lauksaimniecība saruka no neraksturīgi augsta līmeņa, bankas norāda uz stingrākiem kreditēšanas standartiem un vājāku pieprasījumu pēc kredītiem, nedaudz pasliktinājās redzējums par ārējo pieprasījumu un eksporta iespējām, ka arī dabas procesi (karstums, vētras, lietavas, mizgraužu kaitējumi) nelabvēlīgi ietekmē divu eksportā nozīmīgu preču grupu – kokmateriālu un graudu – kvalitāti un cenu.
Tomēr Latvijas Bankā atzīmē, ka ekonomiskā aktivitāte līdz šā gada beigām varētu pakāpeniski atjaunoties, jo prognozējama mājsaimniecību pirktspējas uzlabošanās un investīciju pieaugums.
Pēc Latvijas Bankā minētā, inflācijai samazinoties vienlaikus ar spēcīgu algu pieaugumu, iedzīvotāju pirktspēja pamazām nostiprināsies. Neraugoties uz tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos, bezdarba līmenis saglabājas zems, turklāt darba tirgū vērojams darbaspēka trūkums, mājsaimniecību pirktspēju stiprinās arī valdības plānotie atbalsta pasākumi. Lai gan tiem paredzēti mazāki valsts budžeta izdevumi nekā iepriekšējā apkures sezonā, tie būs mērķētāki. Tāpat tautsaimniecības dalībnieku noskaņojums un uzņēmēju nodarbinātības gaidas sāk pamazām uzlaboties un investīciju aktivitāti uzturēs investīciju projektu īstenošana, kas atbilstoši Eiropas Savienības fondu finansējuma nosacījumiem jāpagūst šajā gadā.
Pēc centrālajā bankā minētā, prognozējot pamatscenāriju ar tautsaimniecības veselīgas izaugsmes atjaunošanos, vienlaikus pastāv bažas par darbaspēka izmaksu pieauguma negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju un tādējādi atgriešanos pie vārgas tautsaimniecības izaugsmes. Vājās vietas meklējamas gan darba tirgū, ko raksturo darbaspēka trūkums, gan uzņēmumu iespējās investēt, ko traucē šķēršļi kreditēšanā un būvniecības procesā.
Latvijas Bankā prognozē, ka privātais patēriņš 2023.gadā Latvijā samazināsies par 0,5%, savukārt 2024.gadā gaidāms pieaugums par 4%, bet 2025.gadā – par 4,4%. Vienlaikus valdības patēriņam šogad prognozēts kāpums par 4,3%, nākamgad – par 0,2%, bet 2025.gadā sagaidāms pieaugums par 0,4%. Tajā pašā laikā investīciju pieaugumu Latvijas Banka šogad prognozē par 6%, 2024.gadā – par 4,9%, bet 2025.gadā – par 5,7%.
Eksportā šogad tiek prognozēts kritums par 1,7%, nākamgad – pieaugums par 2,1%, bet 2025.gadā – pieaugums par 3,1%.
Savukārt importā šogad prognozēts kritums par 1,9%, nākamgad – pieaugums par 1,8%, bet 2025.gadā – pieaugums par 3,4%.
Bezdarbu šogad Latvijas Banka prognozē 6,4% apmērā, bet nākamgad un 2025.gadā – 6,2% apmērā. Nominālās bruto algas pieaugumu šogad Latvijas Banka prognozē par 12%, nākamgad – par 8,2%, bet 2025.gadā – par 7,8%.
Vispārējās valdības parāds šogad tiek prognozēts 42% apmērā no IKP, nākamgad – 41,6% apmērā no IKP, bet 2025.gadā – 40,9% apmērā no IKP. Savukārt budžeta deficītu šogad Latvijas Banka prognozē 3,3% apmērā no IKP, nākamgad – 3% apmērā no IKP, bet 2025.gadā – 1,7% apmērā no IKP.
Vienlaikus Latvijas Bankā norāda, ka jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.
Latvijas Bankas ziņojumu var lasīt ŠEIT.
