Ekonomists: algu kāpumu jūt arvien lielāks strādājošo loks 0
Vidējā alga noturīgi aug jau otro gadu pēc kārtas – visiem tas vēl nav maciņos taustāms un jūtams, bet darba tirgus analīze liecina, ka algu kāpumu sajūt arvien lielāks strādājošo loks, norāda “Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
“Fontes” veikto aptauju dati rāda, ka pērn vasarā algu kāpums bija jau aptuveni trešdaļai strādājošo, salīdzinot vien ar aptuveni piektdaļu gadu pirms tam. Augot nodarbinātībai un algām, aug mājsaimniecību ienākumi un līdz ar to arī spēja tērēt. Pērn mazumtirdzniecības apgrozījums auga par turpat 10%, kas lielā mērā saskan ar ienākumu pieaugumu. Mazumtirdzniecības apjoma pieaugums gan ir straujāks nekā kopējais algu fonda kāpums, kas netieši norāda uz ienākumu pieaugumu arī ēnu sektorā. Proti, mājsaimniecības var tērēt un arī tērē naskāk nekā iepriekš, secina Kazāks.
Ekonomists atzīmē, ka vidējais algu kāpums tautsaimniecībā kopumā aptuveni atbilst darba ražīguma kāpumam. No makro stabilitātes viedokļa tas ir labi, jo krietni straujāks algu kāpums nekā ražīguma kāpums nozīmētu konkurētspējas samazināšanos. “Šādas rīcības sekas mēs jau zinām no iepriekšējo gadu pieredzes, un diez vai tas kādu vēl vilina,” vērtē eksperts. Tomēr viņš atzīst: ja oficiālie dati korekti ataino faktisko situāciju, līdera lomu algu kāpuma jomā atkal uzņemas sabiedriskais sektors, tas ir, valsts un pašvaldību uzņēmumi, izglītība, medicīna, valsts pārvalde. Ja pērn privātajā sektorā algu kāpums bija 3,5%, tad sabiedriskajā sektorā jau 4,5%.
Arī prognozes par šo gadu rāda, ka sabiedriskajā sektorā algu kāpums būs straujāks nekā privātajā sektorā. Kazāks min trīs iespējamos iemeslus: tiek kompensēts pārāk krass algu samazinājums iepriekšējos gados; atbilstošs jeb straujāks nekā privātajā sektorā darba ražīguma kāpums, kā arī pašvaldību un Saeimas velēšanu tuvums. Eksperts atzīst: gribētos jau cerēt, ka īstā atbilde ir darba ražīguma kāpums, “tomēr kaut kas velk” uz pirmo un trešo variantu.
Vienlaikus Kazāks uzsver, ka ļoti daudzās pozīcijās – jo īpaši tajās, kur nepieciešama augsta kvalifikācija, – sabiedriskā sektora algas ir pārspīlēti zemas. Šādām pozīcijām algu kāpums sabiedriskajā sektorā ir ļoti nepieciešams un vilcināties ar to nedrīkst – nekvalitatīvi lēmumi maksā krietni dārgāk nekā alga speciālistiem, kuri pieņem labus lēmumus, – bet tas neattiecas uz visiem sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem. Tāpēc darba ražīgumam un algu kāpumam ir jāiet roku rokā arī sabiedriskajā sektorā, vērtē ekonomists.
Viņaprāt, saglabājoties esošajām tendencēm, vidējo algu kāpumu 3-5% apmērā var gaidīt arī šogad. Mazliet palīdzēs arī darbaspēka nodokļu samazinājums. Līdz ar ienākumu kāpumu mājsaimniecības tērēs vairāk. “Tas ir pamatoti, bet daļu no šiem ienākumiem vajadzētu atlikt arī nākotnei, proti, uzkrāt,” aicina ekonomists.
Pērn gada nogalē darba samaksas pieauguma temps saglabājās samērā stabils, 2012.gada pēdējā ceturksnī vidējai bruto mēnešalgai pieaugot par 4%, salīdzinot ar 2011.gada attiecīgo periodu. Pērn visa gada laikā vidējā bruto mēnešalga jeb, kā to bieži dēvē, “alga uz papīra” auga par 3,7%. Vidējā neto alga, kas ņem vērā darbaspēka nodokļu ietekmi, jeb “alga uz rokas”, pērn pieauga par 3,9%. Bet reālā vidējā neto mēnešalga, kas ņem vērā arī inflācijas ietekmi un līdz ar to rāda tieši pirktspējas pieaugumu, pērn pieauga par 1,6%.
