Ekonomists Āboliņš: Krievijā problēmas sankciju dēļ pakāpeniski akumulējas un spiediens pieaug 73
“Šobrīd sankciju jautājumā vēl meklē tās vietas, kur var vēl kaut ko piegriezt. Faktiski tās lielās sankcijas jau ir ieviestas [pret Krieviju – red.]. Varbūt daudz kur ir problēma ar piemērošanu, jo tomēr pamanās apiet dažādus importa ierobežojumus caur trešajām valstīm – tās preces, kurām ir sankcijas uzliktas, jo tomēr kaut kādā veidā tās preces nonāk Krievijā. Skaidrs, ka ir vēlme to spiedienu kāpināt plašāk Krievijā, ne tikai to varas eliti, bet arī vērst plašumā,” tādu viedokli TV24 raidījumā pauda bankas “Citadele” ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, diskutējot par jaunajām G7 dalībvalstu sankcijām pret Krieviju un šo sankciju efektu.
Kā redzams, tad šīs sankcijas pret Krieviju nav apturējušas karu Ukrainā, un, visticamāk, arī neapturēšot. Tomēr kā daļa no “procesa un daļa no cīņas”, tās, protams, esot svarīgas, piebilsa Āboliņš.
“Kāpēc Krievija var meklēt pa citiem kanāliem šīs te sankciju preces, lai arī grūti un tā? Tāpēc, ka ir nauda, ir ieņēmumi – tāpēc jāmēģina visi tie virzieni, kur vien var. Skaidrs, ka naftu un tādas lietas, kas ir svarīgas pasaules ekonomikai, kuras izņemt ārā…Nu, tad atkal rodas citas problēmas! Tur mēģina to cenu nosist lejā. Nu, tad viss kaut kas, kas vēl apkārt ir, kas nav tik būtiski, piemēram, dimanti – var iztikt. Skaidrs, ka tās lielās sankcijas šobrīd ir noteiktas, tad te tagad vēl meklē kādus caurumiņus, kur vēl kaut ko pielikt klāt,” tā TV24 raidījumā pauda ekonomists Āboliņš.
Skaidrs esot, ka “spiediens turpinās” un to mēģina celt – tas ir loģisks process, uzskata Āboliņš.
Savukārt uz piebildi, ka pēc sankciju ieviešanas, Krievijas ekonomikai kritums nav tik dramatisks, kā varētu domāt. Vai tomēr nevaram ticēt krievu statistikai? “Pa daļai mēs nevaram ticēt. Pa daļai jāsaprot, ka pagājušajā gadā ļoti augstas gāzes cenas, ļoti augstas naftas cenas, bet tajā pašā laikā Krievijas ekonomika krita. Tas nozīmē, ka pat pie labākajiem ekonomiskajiem apstākļiem tā ekonomika krīt, un par to tiek oficiāli ziņots. Tās problēmas noteikti ir, un tās problēmas pakāpeniski akumulējas – tas vienkārši prasa zināmu laiku,” tā “Preses klubā” turpināja komentēt Āboliņš.
Turklāt nevienas sankcijas nav tādas, kas darbojas ļoti ātri. Redzams, ka šis gads Krievijā sācies pēkšņi ar budžeta deficītu, krītas arī rubļa kurss, kas parādot, ka šīs te problēmas no šīm sankcijām pakāpeniski “akumulējas un tas spiediens pieaug”.
“Tās sankcijas darbojas, tikai jautājums, ko mēs no tām sankcijām sagaidām, cik ātri un kādu rezultātu? Ja mēs sagaidām, ka Krievija tāpēc pārtrauc karadarbību, tad droši vien, ka nē. Ja tas ilgtermiņā mazina Krievijas spēju uzturēt to karadarbību, tad jā – sankcijas darbojas,” tā komentēja ekonomists Āboliņš.
Kā jau ziņots, tad G7 valstu līderi piektdien, 19.maijā, vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju, kuru mērķis ir liegt Maskavai piekļuvi šo valstu tehnoloģijām, rūpniecības iekārtām un pakalpojumiem, kas ļauj krieviem uzturēt savu kara mašīnu.
Sankcijas, par kurām tika paziņots Hirosimā notiekošā G7 samita laikā, paredz tādu preču eksporta aizliegumu, kas “Krievijai ir svarīgas kaujas laukā”. Tiks pastiprināti centieni, lai nepieļautu pastāvošo sankciju apiešanu, tajā skaitā “vēršoties pret organizācijām, kas transportē materiālus uz fronti”, paziņojumā apliecināja G7.
G7 paziņojumā arī pausta apņemšanās “ierobežot Krievijā iegūto, apstrādāto un ražoto dimantu tirdzniecību un izmantošanu”. ES dalībvalsts Beļģija ir viena no lielākajām Krievijas dimantu pircējām līdzās Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Indijai.
