Ekonomisti: Straujo algu kāpumu būs grūti noturēt 0
Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 78 eiro, sasniedzot 1083 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Labā ziņa darba ņēmējiem
Latvijas banku ekonomisiti norāda, ka spēcīgs algu kāpums notikti ir laba ziņa darba ņēmējiem un svarīgs priekšnosacījums migrācijas bilances stabilizēšanai, taču pašreizējo atalgojuma pieauguma ātrumu, visticamāk, būs grūti noturēt.
Šogad Latvijas ekonomika aug gandrīz uz pusi lēnāk kā iepriekšējos divos gados un otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme ir noslīdējusi līdz 2,1%, savukārt situācija pasaules ekonomikā neliecina, ka izaugsme Latvijā tuvākajā laikā tā varētu strauji paātrināties.
Ar šādu ļoti mērenu pieaugumu ekonomikā gandrīz 8% algu kāpums noteikti nav ilgtspējīgs. Kādu brīdi tas var turpināties uz uzņēmumu peļņas, kā arī nākotnes investīciju rēķina, taču ne ilgstoši un nākamajos gados algu kāpums, visticamāk, kļūs nedaudz lēnāks.
Jau šobrīd darba tirgū ir redzams neliels atslābums. Reģistrētais bezdarbs Latvijā šogad mazinās lēnāk nekā iepriekšējos gados, vakanču skaits tik strauji vairs nekāpj un ražotāju, kā arī būvnieku nodarbinātības gaidas ir sākušas mazināties.
Taču pat ar to darba tirgus Latvijā pārskatāmā nākotnē būs ļoti silts, jo šobrīd bezdarbs jau mazinās ne tikai dēļ ekonomikas izaugsmes, bet arī demogrāfisko faktoru ietekmē. Šī gada otrajā ceturksnī Latvijā nodarbināto iedzīvotāju skaits vecumā līdz 24 gadiem pirmo reizi noslīdējis zem 50 tūkstošiem, kamēr nodarbināto skaits vecumā no 55 līdz 64 gadiem sasniedzis gandrīz 180 tūkstošus un strādājošo pensionāru skaits vecumā līdz 74 gadiem tuvojas 40 tūkstošiem.
Tas nozīmē, ka darbaspēks mums straujo noveco un konkurence par darbiniekiem tikai pieaugs. Vienlaikus daudzu nozaru ietvaros ir redzamas ļoti lielas atalgojuma atšķirības starp dažādiem uzņēmumiem un, darbaspējīgo iedzīvotāju skaitam mazinoties, zemo algu biznesiem būs ļoti grūti izdzīvot.
Algu kāpums turpmāk atšķirsies dažādās nozarēs
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka izaugsmes palēnināšanās pakāpeniski atsauksies arī uz darba samaksas kāpumu, kas kļūs nedaudz rēnāks. Ja vēl pirms laika kāpums bija vērojams visās nozarēs bez izņēmumiem, tad turpmāk atšķirības starp nozarēm kļūs izteiktākas.
Sagaidāms, ka straujāk nobremzēsies kāpums apstrādes rūpniecības nozarēs, īpaši uz eksportu orientējošajās. Tāpat iespējas celt algas kļūs ierobežotākas budžeta iestāžu darbiniekiem.
Savukārt tas, ka ārējā vide kļūst arvien nelabvēlīgāka, vēl tuvākos ceturkšņus uz iekšzemes patēriņu orientējošās nozares neietekmēs. Algas pakalpojumu sektorā, tirdzniecībā, būvniecībā tas vēl uzturēs spēcīgu inerci.
Izteiktāk tas būs vērojams komunālo pakalpojumu uzņēmumos, kur izmaksu kāpumu var brīvāk pārvirzīt tarifos vai uzņēmumos, kas darbojas vājas konkurences apstākļos. No darbinieku puses ambīcijas pēc augstāka atalgojuma tuvākajā laikā nemazināsies.
Tās varētu koriģēties nākamgad uz otro pusi, ja ekonomikā lejupslīde pastiprināsies un darba tirgus sāk atdzist. Tomēr, pie pašreizējās izaugsmes palēnināšanās, situācija, kad kāpjošās izmaksas turpinās noēst uzņēmēju peļņu, saglabāsies.
Vai čeku loterijas pozitīvā ietekme?
“Swedbank” galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece norāda, ka algu kāpuma galvenie iemesli ir darbaspēka trūkums un aplokšņu algu legalizācija, kas nozīmē, ka patiesais pieaugums varētu būt par dažiem procentpunktiem lēnāks.
Lai gan vidējās algas aug pilnīgi visās nozarēs, arvien spilgtāk iezīmējas atšķirības. Katrā nozarē atšķiras iemesli, kas ceļ algas. Piemēram, būvniecībā tā lielākoties ir aplokšņu algu legalizācija (lielāku algas daļu izmaksā oficiāli), ko motivē ģenerālvienošanās par minimālo algu nozarē, kas stāsies spēkā novembrī.
Arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē vismaz daļa algas pieauguma, visticamāk, ir saistīta ar aplokšņu algu popularitātes un lieluma mazināšanos. Te, iespējams, paldies jāsaka čeku loterijai.
Aplokšņu algu legalizācija ir apsveicama, jo palielina nodokļu ieņēmumus budžetā, tomēr darba ņēmēju maciņos tā pieaugumu nerada. Savukārt, ja algu pieaugumu motivē, darbaspēka trūkums, kā piemēram informācijas un komunikāciju pakalpojumos, tad darbinieka finanšu situācija uzlabojas ne tikai tabulās, bet arī praksē. Vislēnāk algas otrajā ceturksnī auga finanšu un apdrošināšanas nozarē, kā arī izglītībā un valsts pārvaldē.
Arī A. Buceniece atzīst, ka, bremzējoties ekonomikas izaugsmei, vairākas nozares, piemēram, būvniecība un apstrādes rūpniecība, arvien vairāk saskarsies ar pieprasījuma vājināšanos, kā rezultātā atsevišķi uzņēmumi varētu vēlēties mazināt darbinieku skaitu vai darba stundas, samazinot atalgojuma budžetu.
Pārbaudījums darba devējiem
Kā uzskata “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš, ja vien pasaules ekonomikā neattīstīsies kāds no sliktākajiem scenārijiem, dziļa atdzišana darba tirgū nav gaidāma, algu kāpums tikai piebremzēsies.
Arī nozaru uzņēmumu aptaujas liecina drīzāk par vēlmi palielināt strādājošo skaitu. Saskaņā ar Latvijas Ekonomiskā noskaņojuma indeksu (Economic Sentiment Index), visas lielās nozares, izņemot celtniecību, paredz strādājošo skaita pieaugumu nākotnē. Nekādu satraukumu neizrāda patērētāji — mājsaimniecību gaidas par savas finansiālās situācijas izmaiņām nākamajos 12 mēnešos pēdējā gada laikā gandrīz nav mainījušās, tās ir pozitīvas.
Strauja algu kāpuma turpināšanās lēnāka IKP pieauguma laikā rada sarežģītu situāciju daudziem uzņēmumiem un piņķerīgas dilemmas politikas veidotājiem.
Algu līmenis pamazām izslēdz daļu uzņēmumu no darba tirgus. Taču ir uzņēmumi, kuru konkurētspējai ir vajadzīgs tāds algu līmenis, ar kuru Latvija nav konkurētnespējīga kā dzīvesvieta, zaudējot cilvēkus. Tas nekādā ziņā nav pārmetums šiem uzņēmumiem, to resursi ir ierobežoti, taču apliecina, ka darbaspēka ievešana var būt tikai daļa no risinājuma, jo pārāk cītīga algu pieauguma bremzēšana ar imigrāciju var izrādīties bezmērķīga arī no biznesa interešu viedokļa, jo neatrisina pamatproblēmu. Imigrācija ir vajadzīga un nākotnē kļūs arvien vajadzīgāka, bet plūsmai būs jāaug pakāpeniski.
Spriedze darba tirgū veicinās ekonomikas struktūras maiņu un darba ražīguma kāpumu, taču jārūpējas, lai tas notiek ne tikai negatīvu faktoru dēļ – sarūk lēta darbaspēka resurss, bet arī pozitīvu faktoru – izglītības un infrastruktūras uzlabojumu rezultātā. Tad arī uzņēmumiem būs vieglāk saglabāt savu konkurētspēju gan darbaspēka, gan produktu tirgos.
